30. maijā uz Latvijas Pašvaldību savienības sarunām ar Ekonomikas ministriju (EM) līdz ar pašvaldību pārstāvjiem tika aicinātas arī ieinteresētās būvvaldes. Sarunas vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Sarunās tika apspriestas trīs galvenās tēmas: būvniecības nozarē – grozījumi Būvniecības likumā un būvniecības ierosinātāja atbildības robežas un Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) ieviešana un problemātika; mājokļu politikas jomā – likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums”, publiskā sektora īres dzīvokļu pieejamība un valsts atbalsta politikas instrumenti; enerģētikā un energoefektivitātē – OIK finansēšanas modeļa izmaiņas un to ietekme uz atsevišķām elektroenerģijas patērētāju grupām, darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa 4.2.1.1. pasākums “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās”, iespējamās izmaiņas pašvaldību līdzdalībā aizsargājamo lietotāju atbalsta sistēmas nodrošināšanā un šīs sistēmas iespējamā paplašināšana arī uz dabasgāzes lietotājiem.
Būvvaldes drīkst “redzēt” tikai to, kas rakstīts likumā, ja redzēs vairāk – jāaicina ekspertīze
Būvniecības sadaļā puses vienojās par vietējās pašvaldības kompetenci un atbildību būvniecības ieceres akceptēšanas procesā, proti – vietējai pašvaldība nav jāatbild par būvniecības ieceres dokumentu satura atbilstību normatīvo aktu prasībām, tā ir sertificēto būvspeciālistu profesionālā atbildība. Vietējās pašvaldības būvvaldes kompetence ietvers būvniecības administratīvā procesa tiesiskuma nodrošināšanu, t.i., būvvaldei būs jāpārliecinās par būvniecības ierosinātāja tiesībām ierosināt būvniecības procesu, jāpārbauda nepieciešamie saskaņojumi, kā arī jāpārbauda ieceres atbilstība teritorijas plānojuma un apbūves noteikumu nosacījumiem. Papildus būvvaldes kompetencē būs vides pieejamības prasību kontrole.
Puses nevienojās par to, ka būvvaldes drīkst iejaukties būvniecības procesā un to apturēt, ja konstatētas neatbilstības būvniecības procesā, kas nav definētas kā būvvaldes kompetences jautājumi.
Neskaidrības datu aizsardzības jautājumos
Puses atzina, ka BIS pašlaik neuzņemas atbildību par personu piekrišanu datu apstrādē, tā radot papildu slodzi būvvaldēm. Tāpēc jāizstrādā grozījumi normatīvajos aktos, ka piekrišanu datu apstrādei garantē regulējums normatīvajos aktos, t.i., BIS sistēmai jābrīdina arī trešās personas, ka viņu dati tiek apstrādāti (šajā nolūkā izveidotā darba grupa savu darbību uzsākusi 1. jūnijā).
Latvijas Pašvaldību savienība aicina Ekonomikas ministriju veicināt straujāku būvniecības e-pārvaldes ieviešanu valstī, neuzliekot par pienākumu pašvaldību būvvaldēm veikt piespiedu darbu.
LPS uzskata, ka būvprojekta iesniegšana un saskaņošana elektroniskā formā ievērojami palielinās savietojamības iespēju nodrošināšanu BIS ar pašvaldību lietvedības sistēmām. Nav pieļaujama situācija, ka būvvalžu darbinieki strādā vienlaicīgi divās paralēlās sistēmās – digitālajā versijā vai ar projektu dokumentāciju, kas iesniegta papīra formā, kā rezultātā būvvaldes pieņemt papildu darbiniekus, lai manuāli ievadītu datus digitālajā sistēmā, nereti tās dublējot. Ir jāparedz risinājums, lai nodrošinātu BIS sistēmas sadarbspēju ar pašvaldību lietvedības sistēmām. Lai ieviestu e-pārvaldi, jānovērš sistēmiskas nepilnības BIS sistēmā, jāpilnveido datu pieejamība no citām informācijas sistēmām, jāpanāk atbilstoša sasaiste ar VZD datiem.
Puses vienojās atbalstīt pilnīgu pāreju uz būvniecības ierosināšanas un būvprojekta saskaņošanas un akceptēšanas elektronisko procesu, nodrošinot iespēju visām būvniecības procesā iesaistītajām pusēm strādāt BIS sistēmā gadā laikā pēc atbilstoša regulējuma pieņemšanas Saeimā.
LPS atbalstīs Īres likumu, ja tiks veikts mājasdarbs
Puses vienojās atbalstīt Īres likuma virzību ar šādiem nosacījumiem:
- līdz šāgada 10. augustam kopīgi ar Ekonomikas ministriju organizēt paplašinātu Mājokļu tīkla politikas sēdi, kurā ar ieinteresētajām pašvaldībām izdiskutēt jaunā īres regulējuma problemātikas jautājumus (ģimenes locekļu atbildība, garantijas, pašvaldību tiesības izdot saistošos noteikumus, bezstrīdu piespiedu nosacījumu izpildes kārtība, kā pašvaldībās noteikt īres maksu u.c.), kā arī LPS izvirzīto priekšnosacījumu izpildi jau konkrētās likumprojekta redakcijās;
- pirms tiks pieņemts likumprojekts, kas pēc būtības pilnībā atvērs īres tirgu, būtiski mazinot līdz šim esošo īrnieku aizsardzību, jānosaka iedzīvotāju grupas, kuras būs tiesīgas uz valsts budžeta kompensācijas mehānismiem, atverot īres tirgu, kā arī jānosaka šo kompensāciju finansēšanas avoti, īpaši uzsverot nepieciešamību nodrošināt no valsts budžeta finansējumu vismaz 3 578 259 eiro apmērā pirmajā gadā pēc likumprojekta spēkā stāšanās un 3 500 000 eiro turpmākajos gadus, lai nodrošinātu finansējumu kompensācijām denacionalizēto namu īrniekiem.
Puses vienojās atbalstīt papildu nepieciešamā finansējuma novirzīšanu mājokļu garantiju programmas nodrošināšanai un iespējamo valsts atbalsta programmu īres namu būvniecībai un nepieciešamā finansējuma novirzīšanu tās realizācijai jau 2018. gadā.
Beidzot mūsu valstī būs mājokļu stratēģija – LPS izteica atbalstu un pauda apņēmību līdzdarboties Ekonomikas ministrijas darba grupā mājokļu stratēģijas izstrādei.
LPS aicina OIK ieviesējus vairs nedzīvot "zaļi"
Jautājumā par OIK finansēšanas modeļa izmaiņām un to ietekmi uz atsevišķām elektroenerģijas patērētāju grupām puses vienojās, ka:
- Ekonomikas ministrijai jāturpina darbs, lai uzlabotu un precizētu MK noteikumus par elektrības ražošanu koģenerācijā, saīsinot nepamatoti garos pasākumu ieviešanas termiņus;
- EM veikt darbu pie koģenerācijas metodikas, lai samazinātu nepamatoti augsti noteikto IRR (9%).
LPS aicina Ekonomikas ministriju uzlabot “DOING Business” rādītājus, jo elektropārvades pieslēgumu problematikas dēļ Latvija ierindojas tikai 87. vietā.
Aino Salmiņš,
LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos