Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Latvijas Pašvaldību savienība atbalsta pārdomātu izglītības satura reformu

Šobrīd valstī, šķiet, aktuālākais jautājums ir “Grozījumi vispārējās izglītības likumā”, kas raisījis plašu sabiedrības diskusiju, arī neskaidrības.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) gan Saeimas atbildīgajā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, gan Izglītības un zinātnes ministrijas un citās sarunās vienmēr ir paudusi skaidru nostāju, ka atbalsta izglītības satura reformu un arī saskata būtiskus argumentus tās nepieciešamībai. Tieši vieda un pārdomāta izglītība nākamajās desmitgadēs noteiks Latvijas valsts izredzes attīstīties un latviešu tautas izredzes saglabāties. Tomēr ikvienā diskusijā LPS arī uzsvērusi, ka atbalsta pārdomātu un aprobētu izglītības sistēmu, un norādījusi uz vairākiem problēmjautājumiem, kas izkristalizējušies, apkopojot pašvaldību, skolu un pedagogu viedokli. “Mērķis – kompetencēs balstīta izglītība – ir pareizs. Latvijai kopumā un katrai pilsētai un novadam atsevišķi ir vajadzīgi gudri un prasmīgi uzņēmēji, kā arī gudrs un prasmīgs darbaspēks. Tāpēc izglītības reformas ietekme nākotnē uz visu valsti, tai skaitā pilsētām un novadiem un to attīstību, ir izšķirošs jautājums,” uzskata LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

30. maija Saeimas komisijas sēdē LPS padomniece Ināra Dundure pauda gandarījumu, ka daudzi LPS norādītie riski jau ņemti vērā, tāpēc labi iesāktais darbs noteikti jāturpina. Tāpat padomniece uzsvēra, ka ikviena jauna reforma jāaprobē reālajā vidē, tikai tad var izdarīt argumentētus secinājumus, vai reforma sasniegs definētos mērķus un rezultātus. Šobrīd tāda iespēja ir, jo uz kompetencēm balstīta izglītība kā pilotprojekts tiek īstenota 100 Latvijas skolās. Pagaidām gan nav neviena šī pilotprojekta rezultātu apkopojuma, tāpēc LPS vairākkārt uzsvērusi, ka šāda rezultātu analīze būtu vajadzīga pēc iespējas drīzāk. Tas ir vienīgais uz faktiem balstītais veids, kā pārliecināties, ka izbēgsim no nekvalitatīvas reformas īstenošanas. “Pasaules valstu pieredze liecina, ka reformas reti izdodas tā, kā sākotnēji definēts mērķos. Ja reformas plānu sastāda centrālās varas institūcijas, ieviešanu uzsāk visā valstī vienlaicīgi bez iepriekšējas pārbaudes praksē, dara to neelastīgi un neveic savlaicīgas korekcijas, tad rezultāts lielākoties ir negatīvs,” uzskata LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis.

Latvijas Pašvaldību savienība aicina izglītības reformas turpinājumā izvērtēt minētos riskus, lai mūsu valsts izglītības sistēma būtu nevis tāda pati, bet labāka nekā citur Eiropā.

LPS pauž bažas, ka satura reforma pazeminās matemātikas un eksakto zināšanu apjomu, kas savukārt potenciāli var samazināt Latvijas izredzes uz inovatīvu un zinātņietilpīgu ekonomiku.

Tāpat satura reforma neparedz konkurētspēju kā vērtību. Tas potenciāli var kavēt mūsu valsts tautsaimniecības konkurētspēju nākotnē.

Svarīgi, lai, iestājoties augstskolā, prasmes un zināšanas būtu noteicošais faktors. Pašreizējais piedāvājums iestājpārbaudījumus neparedz, līdz ar to skolēniem nebūs motivācijas konkurēt savā starpā.

Sasteigta reforma draud ar jaunu depopulācijas vilni, kas var negatīvi ietekmēt apdzīvotību un latviešu tautas kā nācijas nākotni.

Šobrīd arī trūkst sabiedrības un pedagogu atbalsta un uzticības šai izglītības satura reformai, jo tās priekšlikumi neizriet no reālajām Latvijas problēmām, uz mūsu situāciju tiek pārnesta arī tāda pieredze, kas nav devusi pozitīvus rezultātus citās valstīs.

LPS aicina turpināt iesākto darbu un atzinīgi novērtē paveikto, tāpat aicina veikt reformu secīgi, pakāpeniski un balstoties uz faktiem, nevis emocijām un pieņēmumiem.