Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS: publiskie ūdeņi ir ne tikai uzskaitāmi, bet arī saglabājami valsts īpašumā un pašvaldību valdījumā

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) atzinīgi novērtē Valsts kontroles (VK) revīzijā par Latvijas Republikas 2017. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem akcentēto secinājumu, ka publisko ūdeņu, kas pieder valstij, tai skaitā jūras piekrastes joslas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas, īpašumtiesības ir gadiem nesakārtotas.

Par valstij piederošā īpašuma – publisko ūdeņu, kas nav nodoti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai citas ministrijas valdījumā, – valdītājām atbilstoši Zemes pārvaldības likumam no 2015. gada 1. janvāra ir noteiktas pašvaldības, tomēr Tieslietu ministrija joprojām pilnībā nav izpildījusi valdības doto uzdevumu – izstrādāt kārtību, kādā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrē un atjaunina informāciju par jūras piekrastes joslu un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem. Tikai 2018. gada 28. augusta valdības sēdē tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”, tajos iekļaujot sadaļu par zemes vienības zem iekšzemes publiskajiem ūdeņiem reģistrāciju un datu atjaunināšanu. Savukārt uzdevums noteikt kārtību, kādā reģistrē un atjaunina informāciju par jūras piekrastes joslu, joprojām nav izpildīts. Arī jautājumu par to, kā uzskaitīt publiskos ūdeņus grāmatvedībā, valsts institūcijas vēl nav atrisinājušas.

LPS arī vērš uzmanību, ka daļa valstij piederošo zemes vienību zem publiskajiem ūdeņiem nekad netiks nodotas pašvaldību valdījumā, jo Zemes pārvaldības likums paredz tās nodot valdījumā par vides aizsardzību atbildīgajai ministrijai vai arī citai ministrijai, līdz ar to valsts īpašuma – zemes zem publiskajiem ūdeņiem – vienota uzskaite ir valsts atbildības lokā.

Tādējādi pārmetumi pašvaldībām par zemes zem publiskajiem ūdeņiem neprecīzu uzskaiti ir nevietā, jo 2017. gadā pašvaldībām pat nebija iespēju nodrošināt pienācīgu un vienādu viņām valdījumā nododamo valsts īpašumā esošo zemes vienību zem publiskajiem ūdeņiem uzskaiti naudiskā izteiksmē.

LPS cer, ka arī VK no savas puses aicinās valsts institūcijas sakārtot zemes zem publiskajiem ūdeņiem uzskaiti, turklāt vispirms prasot valstij kā īpašniecei precīzi apzināt savus īpašumus. LPS uzskata, ka primārais ir nodrošināt valsts īpašuma kā tāda apzināšanu un aizsardzību, lai, piemēram, nerastos situācijas, ka pat daļa jūras (publiskie ūdeņi) kadastra kartē tiek attēlota tādā veidā, it kā tā vairs nebūtu valsts īpašums, tādējādi pieļaujot iespēju, ka jūra vai liedags “nejauši” un nelikumīgi nonāk privātajā īpašumā. Tikai pēc šo uzdevumu īstenošanas var runāt par attiecīgo īpašumu vērtības uzskaiti grāmatvedībā. LPS ieskatā vispirms gan būtu jārod valstiski racionālākais veids šo īpašumu grāmatvediskai uzskaitei, jo diez vai izmaiņas būtu jāveic pēc katras vētras: lai arī jūra noskalo krastus, tādējādi palielinot valsts īpašumu, valstij piederošais liedags dabā ir ļoti skaidri redzams.

LPS izsaka cerību, ka Valsts kontrole kā pārstāvis ar padomdevēja tiesībām valdības sēdēs ne tikai pieprasīs nodrošināt jūras piekrastes joslas uzskaiti kadastrā, bet arī atbalstīs LPS centienus nepieļaut iespēju, ka jūra vai tās liedags nonāktu privātīpašumā.

Par LPS iepriekš pausto prasību valdībai jau līdz 2018. gada 1. septembrim izstrādāt kārtību, kādā kadastrā tiks atjauninātas valstij piederošā jūras liedaga robežas gadījumos, kad jūras augstākās bangas ir noskalojušas krasta līniju, skat. https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/3946-lps-aicina-valdibu-nepielaut-nelikumigu-juras-un-liedaga-nonaksanu-privata-ipasuma.

Sanita Šķiltere, Lāsma Ūbele un Kristīne Kinča,

LPS padomnieces