11.maijā notika Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ikgadējās sarunas. Sarunas noritēja konstruktīvi. Viena no svarīgākajām tēmām bija Sociālās palīdzības sistēmas iespējamā maiņa. LPS priekšsēdis A.Jaunsleinis atzina, ka sociālajai politikai ir jākļūst vienkāršākai, sabiedrībai saprotamākai, kas padarītu to efektīvu un atbildīgu. Tas var notikt izmainot likumus un ministru kabineta noteikumus, atsakoties no pārliekas unifikācijas un centralizācijas. Tas nenoliedzami, ļaujot lielākas lemšanas tiesības pašvaldībām un sociālajiem darbiniekiem, vairos arī atbildību, kas savukārt prasīs pārskatīt un palielināt sociālo darbinieku atalgojumu. A. Jaunsleinis pateicās sociālajiem darbiniekiem un dienestu vadītājiem par viņu līdzšinējo labi veikto darbu. Savukārt ministre I. Jurševska uzsvēra, ka šo sociālās palīdzības sistēmu ir nepieciešams padarīt mērķtiecīgāku un individuālāku. Otrs svarīgākais jautājums bija Ģimenes valsts pabalsta reforma un ģimenes valsts politikas īstenošanas problēmas krīzes apstākļos, demogrāfiskā situācija, atbalsts ģimenēm pašvaldībās. Šis jautājums ir LM kompetence, taču ministrija vēlējās dzirdēt arī Latvijas Pašvaldību savienības viedokli.
Lai sagatavotu iespējamo sociālās palīdzības sistēmas maiņu, šogad notika LM organizētie metodiskie semināri pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem. Tajos tika identificētas problēmas un izkristalizējās pašvaldību sociālo darbinieku ierosinājumi sistēmas uzlabošanai. Tika konstatēts, ka sociālie dienesti atbalsta vērtējamos ģimenes ienākumos ieskaitīt visus valsts pabalstus; GMI pabalsta piešķiršanu uz 3 mēnešiem; palielināt klienta atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu; noteikt plašāku robežu vienreizēja pabalsta piešķiršanas mērķim ārkārtas situācijās, piemēram, bez ienākumu izvērtēšanas , kā arī atbalsta priekšlikumu palielināt sociālā darba lomu. Sociālās palīdzības sistēmas iespējamajā maiņa ietver šādas izmaiņas: paplašināt pašvaldību tiesības pašai izlemt par sociālās palīdzības lielumu un formu, jo sociālie darbinieki ir tuvāk konkrētajiem iedzīvotājiem, kas nozīmē objektīvāku palīdzības vajadzības izvērtēšanas iespēju, bet līdz ar to palielinās pašvaldību atbildība. Ir iespējama atteikšanās no GMI (garantētais iztikas minimums) un aizvietot to ar „iztikas pabalstu” . LPS un LM vienojās turpināt šo dialogu un kopīgi strādāt, lai šīs iecerētās reformas noritētu veiksmīgi. Tās varētu būt kā viens no būtiskiem faktoriem , lai novērstu ļoti aktuālu šā brīža problēmu, ka Latvijā jau aug pabalstu saņēmēju paaudzes.
LM un LPS izdiskutēja joprojām aktuālo jautājumu par nereģistrētiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem un sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistra nepilnībām, kā arī nepieciešamību izstrādāt kopīgus priekšlikumus par iepirkuma procedūru sociālās jomas darbības nodrošināšanai. Puses vienojās, ka ir jāturpina diskusijas šajā jautājumā un jāizveido darba grupa.
Sarunu laikā tika diskutēts arī par izmaiņām MK noteikumos Nr.181 „Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”- par riska novērtēšanu ģimenēs, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi. Šobrīd problēma tāda, ka ir pārāk nenoteikts formulējums šajos MK noteikumos, kas ievērojami palielina sociālā darbinieka darba apjomu. Iespējams ir nepieciešama Bāriņtiesas un sociālo dienestu sadarbība šajā jautājumā. Puses vienojās šo jautājumu izdiskutēt profesionāļu lokā (sociālo darbinieku asociācija), darba grupā, kur iesaistīt visu iesaistīto sfēru profesionāļus. No sociālo darbinieku puses ir priekšlikums atturēties no kādas obligātas prasības ieviešanas, būtu ērtāk, ja ir vadlīnijas, taču lai neierobežo ar stingriem noteikumiem, kas ļoti apgrūtina sociālā darbinieka darbu. Katrs gadījums ir jāvērtē ļoti individuāli un stingri noteikumu to apgrūtina.
Lai panāktu grozījumus „Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” 6.pantā nosakot, ka no šī nodokļa jāatbrīvo arī vismaz viens transporta līdzeklis invalīdu pārvadāšanai, kas ir valsts un pašvaldību sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Puses nolēma sagatavot vēstuli Satiksmes ministrijai un Finanšu ministrijai par šo jautājumu. Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienība (LPSAIA) jau ir uzrakstījusi vēstuli Saeimas komisijai. Tas būtu tikai taisnīgi, ja arī institūcijas, kas ar speciālo transportu apkalpo invalīdus saņemtu nodokļa atlaidi vismaz vienam transportlīdzeklim.
Jautājumā par pabalstu izmaksu valsts un pašvaldību institūcijās invalīdam, kuram nepieciešama kopšana , puses vienojās virzīt priekšlikumus uz Saeimu. Priekšlikums ir atļaut saņemt 100 Ls pabalstu arī tam cilvēkam, kurš lūdz šo kopšanu veikt pansionātā vai sociālajā centrā. Šobrīd ir situācija, ka 100Ls pabalstu ir iespējams saņemt tikai tiem, kurus apkopj mājās, kas ir netaisnīgi pret daudziem cilvēkiem, kuri nevar saņemt šo kopšanu mājas apstākļos kvalitatīvi.
Ģimenes valsts pabalsta reformas jautājumā LM informēja, ka 1.jūlijā jāiesniedz koncepcija valdībā. Ģimenes valsts pabalsta reforma paredzēs, ka pabalstu ekonomiski aktīvās ģimenes ar bērniem saņems, izmantojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojuma paaugstināšanu par apgādībā esošu bērnu. Savukārt, tās ģimenes, kuras nevarēs saņemt pabalstu caur nodokļa atvieglojumu, ģimenes valsts pabalstu 8 latu apmērā varētu turpināt saņemt kā līdz šim. LPS pārstāvji konceptuāli atbalstīja plānoto ģimenes valsts pabalsta reformu ar noteikumu, ja nodokļu ienākumu samazinājums pašvaldībā tiek kompensēts. Reformu plānots ieviest no 2012.gada.
LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore informēja par Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm, kuras ir apstiprinātas MK 2011.-2014.gadam, šobrīd top rīcības plāns, taču risinājumu šīm problēmām ātrāk par 2013.gadu būs grūti panākt, jo nav līdzekļu. Pie valdības ir izveidota Demogrāfisko lietu padome un Saeimā apakškomisija, kas dod cerības, ka tomēr tiek domāts, kā risināt demogrāfisko situāciju un pārējās problēmas, kuras saistās ar ģimenes valsts politiku.
Šogad pasākums „Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās” noslēdzas, tā vietā 2012.gadā plānots ieviest algotos pagaidu sabiedriskos darbus, kur 100 Ls stipendiju vietā tiks maksāta alga, kas būs mazāka par minimālo algu, toties par darba ņēmēju valsts maksās nodokļus. Finansējums šai programmai arī nāks no ES struktūrfondiem. Būs iespēja nodarbināt 23 000 bezdarbnieku, šīs vietas pašvaldībām tiks dalītas pēc proporcijas - bezdarbnieku skaits pašvaldībās. Šī bezdarbnieku nodarbinātības programma Labklājības ministrijā vēl ir izstrādes procesā, kas nozīmē, ka pašvaldību pārstāvji vēl var sniegt savus priekšlikums efektīvākai šīs programmas darbībai.