Ceturtdien, 2. jūnijā notika ikgadējās Latvijas Pašvaldību savienības un Ekonomikas ministrijas sarunas.
Kā pirmo sarunu dalībnieki izskatīja jautājumu par tirdzniecības organizēšanas kārtību ar pašvaldību saskaņojamos tirdzniecības veidos. Puses atzina, ka izstrādājot Ministru kabineta noteikumus ir ņemti vērā vairāki pašvaldību ieteikumi.
Puses vienojās, ka jāparedz tiesības pašvaldībām izdot atļaujas pakalpojumu sniegšanai publiskās vietās un noteikt pašvaldību nodevu, šajā nolūkā nepieciešams izdarīt grozījumus likumā „Par pašvaldībām”, likumā „Par nodokļiem un nodevām” un MK noteikumos Nr.480 „Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas, paredzot, ka par pakalpojumu sniegšanu publiskās vietās pašvaldība ir tiesīga uzlikt nodevu.
Izskatot jautājumus par likumprojektu „Būvniecības likums”, pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka:
- likumā lietotie termini netiek definēti, automātiski radot problēmas tiesību normu interpretācijā;
- lielajās pilsētās nav iespējams 10 dienu laikā pilnvērtīgi izvērtēt būvprojektu vai sagatavot būvprojektu ar nosacījumiem;
- neprecīza „mazēku definīcija” dod tiesības kioskus, nojumes bez projekta izbūvēt pat pilsētas centrā ;
- netiek precīzi definēti būvvaldēm iesniedzamie dokumenti – būvi nododot ekspluatācijā;
- netiek precīzi definēta būvvalžu kompetence, veicot būvniecību vienkāršotā kārtībā;
- likumprojektā tiek definēts lēmums pat būvniecības ieceri”, lai gan sākotnēji tika deklarēts, ka turpmāk būvniecības procesā būs tikai viens lēmums - būvatļauja, kuru arī varēs apstrīdēt trešās personas, savukārt būvdarbi varēs tikt uzsākti tikai pēc tam, kad būvatļauja ir neapstrīdama. Atgriešanās pie vairāk nekā viena lēmuma būvniecības procesā var radīt dažādas administratīvo tiesu interpretācijas par lēmumiem ar galīgā noregulējuma raksturu un starplēmumiem;
- administratīva termiņu noteikšana ar būvniecības procesu norisi saistītu lēmumu pieņemšanai saskaņošanas termiņus tikai paildzinās
- nav skaidrs kā definēt iepirkuma priekšmetu pašvaldību objektu projektēšanas jomā.
Pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka pašlaik būvvaldes ir spiestas veikt lieku darbu izvērtējot projektus, uzsverot, ka normatīvos aktos ir jāparedz regulējums projektētāju, arhitektu un būvnieku atbildībai. Šajā jautājumā puses vienojās: atbalstīt likumprojekta nodošanu 1.lasījumam; likumprojekts jāskata vienlaicīgi ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem un likumprojektu Teritoriālās plānošanas likums; organizēt kopīgu sanāksmi, lai izvērtētu sagatavotos priekšlikumus 2. lasījumam un diferencēt būvniecības procesa izvērtēšanas termiņus būvvaldēs atbilstoši būvju grupām.
Izskatot jautājumu par valsts un pašvaldību sadarbību būvniecības kontroles nodrošināšanā, pašvaldību pārstāvji aicināja paātrināt Būvniecības informatīvās sistēmas ieviešanu valstī. Norādīja, ka esošā Būvniecības likuma 31.panta ceturtās daļas prasība, kas nosaka, ka saskaņojama ar VKPAI būves nojaukšana, ja ēka iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā vai ir vecāka par 50 gadiem ir formāla. Vienmēr šādos gadījumos tiek saņemta VKPAI rakstveida atruna, ka ēka nav piemineklis, kā arī neatrodas pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, līdz ar to nav viņu kompetencē jautājumi, kas saistīt ar būvprojektu saskaņošanu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un darbu atļaujas izdošanu. Minētos procesus varētu apvienot, citādi jārēķina divas reizes pa mēnesim. Atļaujas izdošana šajā gadījumā formāla.
Jautājumā par grozījumiem Civilprocesa likumā puses vienojās, ka: jānosaka solidāra atbildība starp pakalpojuma sniedzēju un bankām parādu piedziņā – grozījumi Civilprocesa likumā; jāievieš parādnieku reģistrs un jārisina jautājums par maza apmēru parādu piedziņu.
Sarunu laikā, apspriežot Atjaunojamās enerģijas likumprojektu, puses vienošanos nepanāca. Pašvaldības uzskata, ka Likums sastādīts gandrīz tikai elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības jomā, bet siltumapgādes enerģija, kura sastāda vairāk par pusi no valstī patērētās enerģijas nav aptverta. Šajā sektorā atjaunojamie primārie resursi sastāda ievērojamu daļu, to nodrošina vietējie resursi un darbaspēks un apsaimniekošana ir decentralizēta pašvaldību vai individuālā līmenī. Pašvaldību uzdevums ir organizēt šo jomu kā komercdarbību, tomēr tas nevar būt par iemeslu tām ar šo likumu noteikt papildus uzdevumus bez atbilstoša finansējuma. Pretēji EK ieteikumiem mazināt normatīvismu un birokrātisku struktūru veidošanu, likumprojektā paredzēti vairāk kā 11 MK noteikumi un dažādu līmeņu monitoringa sistēmu un reģistru izstrādāšanu. Pašvaldības neatbalsta likumprojekta 8.panta neadekvātos noteikumus, kas nemotivēti paredz pašvaldību līmenī izstrādāt rīcības plānus, apkopot un sniegt daudzpusīgu informāciju, prognozēt ražotņu plānoto objektu daudzumu un izvietojumu. Saistībā ar Atjaunojamās enerģijas likumprojektu pašvaldības ir izvirzījušas šādas prasības:
-
valstī ir jābūt vienotajai ilgtspējīgai enerģētikas politikai, kurā būtu ietverta visaptveroša energoresursu izlietojuma analīze, risku un tehnoloģiju izvērtējums, siltumapgādes un mājsaimniecību patēriņa analīze un uz šīs politikas bāzes veidojams Atjaunojamās enerģijas likums;
-
AE likumā ietvert atjaunojamo energoresursu izmantošanas atbalsta mehānismus arī siltuma enerģijas ražošanā ierosinot to, ka resursus var iegūt, izmantojot SEG komponenti un no fosilo resursu akcīzes nodokļa ieņēmumiem;
-
atbalstāma vienota valsts atjaunojamās enerģētikas reģistra izveidošana;
-
nav atbalstāma situācija, ka patērētajiem būs jāturpina maksāt par jau sadalītajām atbalstāmajām enerģijas kvotām arī pēc likumprojektā paredzētās shēmas, visiem komersantiem jāstrādā pēc vienotas atbalsta sistēmas;
-
likumprojektā jānodrošina labvēlīgi pieslēgšanas nosacījumi visām atjaunojamās enerģijas ražotnēm.
Pašlaik likumprojekts nodots izskatīšanai Saeimā, paredzams, ka priekšlikumi 2. Lasījumam būs jāiesniedz līdz šā gada septembra vidum.
Viens no sarunās izskatāmajiem jautājumiem bija par situāciju siltumapgādē. Pašvaldību pārstāvji vērsa uzmanību uz šādiem faktiem:Latvijas mājsaimniecību budžetos maksa par siltumenerģiju (apkuri un karsto ūdeni) sastāda vislielāko komunālo maksājumu daļu, ziemas mēnešos maksājumi sastāda 80% no visiem komunālajiem maksājumiem; siltumenerģijas parādi strauji pieaug un par 2010. gadu pārsniedz 61 miljonu latu; siltumapgādes izmaksas šajā apkures sezonā pieaugušas par 20%; lēmums par akcīzes nodokļa piemērošanu dabasgāzei atkarībā no dabas gāzes lietotāju grupas to sadārdzinās vidēji par 7 % līdz 9%, kas savukārt palielinās siltumenerģijas tarifus vidēji par 6% līdz 7%; gāzes cenu pieaugums paaugstinās siltuma cenas par 5%; kopējais pieaugums sagaidāms vismaz 15%.
Saistībā ar akcīzes nodokļa piemērošanu dabasgāzei Ekonomikas ministrija lobēt „Latvenergo” intereses. Pašvaldību pārstāvji vērsa uzmanību uz to, ka akcīzes nodokļa piemērošana elektroenerģijai, ko saražo koģenerācijas procesā nav iespējama, jo saskaņā ar MK noteikumiem Nr.221 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” neparedz elektroenerģijas iepirkuma formulas. Tādā gadījumā akcīzes nodoklis elektroenerģijai būtu jāattiecina uz koģenerācijā saražotās siltumenerģijas tarifu, kas nozīmētu siltumenerģiju aplikt ar akcīzes nodokli dubultā gan par siltumenerģijas ražošanai izmantoto dabasgāzi, gan elektroenerģijas ražošanai izmantoto dabas gāzi. Siltumapgādes uzņēmumiem nav metodiskas informācijas par to, kā paredzēts dabasgāzes akcīzes nodokli iekļaut siltumtarifu aprēķinos - vai nu tiks atļauts palielināt siltumenerģijas gala tarifu par dabasgāzes akcīzes nodokļa daļu, vai tiks piedāvāts cits veids, kā iekļaut dabasgāzes akcīzes nodokļi siltumenerģijas gala tarifos. Diemžēl Ekonomikas ministrija neatbalstīja pašvaldību priekšlikumu mainīt MK noteikumus Nr.221 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”. Pašvaldību pārstāvji lūdza Latvijas siltumapgādes uzņēmumu asociācijai un Rīgas Enerģētikas aģentūrai sagatavot aprēķinus, kādu ietekmi šāda Ekonomikas ministrijas politika radīs uz siltumapgādes pakalpojumu izmaksām. Šajā jautājumā puses vienojās: izskatīt kopīgi jautājumu par situāciju siltumapgādē, LPS Tehnisko problēmu komiteja plāno šo jautājumu izskatīt šā gada 28. jūnijā, sēdē piedalīsies arī Ekonomikas ministrijas pārstāvji; puses vienojās arī ieviest Universālā pakalpojumu principus pamatpakalpojumos siltumapgādē.
Pēdējā jautājumā par sadarbību ar LIAA ES struktūrfondu apguvē Durbes novada pašvaldības priekšsēdētājs A.Radzēvičs, kurš bija pilnvarots runāt vairāku pašvaldību vārdā informēja, ka ieviešot ES aktivitātes, ir ļoti ilgstoša maksājumu pieprasīšanas izskatīšanas kārtība. Pārskatu izskata vairākas LIAA nodaļas, vairākkārtīgi jāiesniedz komentāri par vienu un to pašu tēmu. No LIAA puses nav konkrētas personas, kura būtu atbildīga par konkrētu projektu. Puses vienojās, ka Ekonomikas ministrija izvērtēs esošo situāciju un par rezultātiem informēs pašvaldības.