Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS vēstulē aicina ekonomikas ministru uz sadarbību

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) 13. februārī nosūtīja ekonomikas ministram Ralfam Nemiro vēstuli, kurā pauda viedokli par nesen masu medijos izskanējušo ministra redzējumu uz pašvaldību darbību, proti, konkurences kropļošanu un pašvaldību informatīvajiem izdevumiem.

“Pašvaldību savienība atzinīgi novērtē ministra pausto gatavību sadarboties ar Latvijas Pašvaldību savienību, tas ir būtiski, jo mūsu kopīgais mērķis ir ekonomiski stabilas pašvaldības, ilgtermiņa attīstība, vienota izpratne par reģionālo attīstību. Tomēr vairāki Nemiro izteikumi vieš bažas, ņemot vērā subjektīvo redzējumu, tāpēc nosūtījām ministram vēstuli, kurā minēti fakti, skaitļi un dati par pašvaldību darbību,” pauž LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Vēstulē minēts, ka pašvaldības nav tikai “saimnieciskas organizācijas”, kā publiski pauda ministrs. Tām ir ne vien valsts deleģētā kompetence (īstenot valsts politiku), bet arī autonomā kompetence (īstenot patstāvīgu politiku savu iedzīvotāju un savas teritorijas attīstības interesēs). Pašvaldību darbības pamats ir iedzīvotāju labklājība, reģionālās izaugsmes veidošana, demokrātijas veicināšana.

“Pašvaldības nekad nav darbojušās, lai veicinātu konkurences kropļošanu, bet gan saimnieciski, ekonomiski un pārdomāti pārvalda savu saimniecību, līdzekļus un finansējumu. Pašvaldības darbojas savu iedzīvotāju interesēs, un to mērķis ir izveidot infrastruktūru, kas nepieciešama, lai veidotu konkurētspējīgu un ilgtspējīgu teritoriju un valsti kopumā. Iedzīvotāji arvien vairāk novērtē pašvaldību paveikto, par ko liecina arī pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veiktais kārtējais standarta Eirobarometra pētījums 2018. gada nogalē. Pētījums atklāj, ka Latvijas iedzīvotāju uzticība pašvaldībām arvien pieaug,” teikts vēstulē.

Tāpat tajā sniegts arī plašs skaidrojums par pašvaldību informatīvo izdevumu izdošanas principiem, akcentējot, ka arī šajā jomā pieejami vairāki pētījumi, kas apliecina to pastāvēšanas nepieciešamību. Ministrs šos izdevumus nosauca par “pašvaldību avīzēm”, lai gan šāds apzīmējums nav atbilstošs pat no likuma viedokļa. Pašvaldību informatīvie izdevumi ir absolūti ierasta prakse arī daudzviet citur Eiropā. Svarīgi, ka laikā, kad tik daudz tiek diskutēts par Latvijas kiberdrošību, ir nepastarpināts informācijas sniegšanas avots – pašvaldību informatīvie izdevumi.

Vēstules noslēgumā LPS aicina ministru uz turpmāku sadarbību, lai kopā turpinātu darbu pie demokrātiskas un attīstītas valsts veidošanas, kuras centrā ir iedzīvotāju vēlmes. Tas saskan arī ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, ko ir ratificējusi arī Latvija.

LPS vēstule ekonomikas ministram:

Atsaucoties uz Jūsu š. g. 8. februārī masu informācijas līdzekļos pausto viedokli par pašvaldību iesaistīšanos uzņēmējdarbībā un pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, esam gandarīti par Jūsu pausto gatavību sadarboties un uzklausīt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) viedokli.

Tomēr vēršam uzmanību uz vairāku faktu subjektīvo redzējumu.

Pašvaldību darbības pamats ir savu iedzīvotāju labklājība, reģionālās izaugsmes veidošana, demokrātijas veicināšana. Pašvaldības nav tikai “saimnieciskas organizācijas”, tām ir ne vien valsts deleģētā kompetence (īstenot valsts politiku), bet arī autonomā kompetence (īstenot patstāvīgu politiku savu iedzīvotāju un savas teritorijas attīstības interesēs).

Satversmes 1. pants ietver demokrātiskas valsts principu, kura konkrēto saturu precizējusi Latvijas pievienošanās Eiropas vietējo pašvaldību hartai. Pievienošanās hartai un tās principu ieviešana bija viens no galvenajiem argumentiem, kad tika apspriesta Latvijas pievienošanās NATO un ES. Pēdējais Eiropas Padomes atzinums (2018) par vietējās un reģionālās demokrātijas stāvokli Latvijā augsti novērtē Latvijā sasniegto.

Pašvaldību par saimniecisku organizāciju uzskata tikai totalitārās valstīs, kurās ideja par plurālismu, par tiesībām uz atšķirīgiem viedokļiem nav pieņemama. Ir tādas valstis, kur pašvaldība ir tikai reprezentatīva organizācija, kura balso par centrālās valdības uzdevumiem un kurai praktiski nav ietekmes uz savu administrāciju.

Demokrātiskā valstī, t. sk. Eiropas Savienības valstīs, starptautisko līgumu un likumu atļautajos ietvaros pašvaldībām drīkst būt atšķirīgs viedoklis par sociālajām un ekonomiskajām prioritātēm. Tās gan sadarbojas, gan sacenšas savā starpā. Pašvaldība, kas atrod veiksmīgāku problēmas risinājumu, kļūst par paraugu citām pašvaldībām. Publiskajā sektorā, tāpat kā privātajā sektorā, konkurence veicina attīstību.

Latvijā ir skaidri noteikumi, ko pašvaldība drīkst un ko nedrīkst. Ja likumi to neaizliedz, tad autonomās kompetences jomā pašvaldība (kā publisko tiesību juridiskā persona) dara to, ko uzskata par vajadzīgu iedzīvotāju interesēs. Savukārt pašvaldības iestādes un darbinieki dara to, kas atbilst pašvaldības politikai un tās normatīvajiem aktiem.

Citādi notiek, pildot valsts funkcijas. Tad valsts politika pašvaldībai ir nevis informatīva, bet saistoša. Tomēr Eiropas vietējo pašvaldību harta paredz, ka arī šajā gadījumā vēlams maksimāli elastīgi ievērot vietējās īpatnības.

Pašvaldības nekad nav darbojušās, lai veicinātu konkurences kropļošanu, bet gan saimnieciski, ekonomiski un pārdomāti pārvalda savu saimniecību, līdzekļus un finansējumu. Pašvaldības darbojas savu iedzīvotāju interesēs, un to mērķis ir izveidot infrastruktūru, kas nepieciešama, lai veidotu konkurētspējīgu un ilgtspējīgu teritoriju un valsti kopumā. Iedzīvotāji arvien vairāk novērtē pašvaldību paveikto, par ko liecina arī pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veiktais kārtējais standarta Eirobarometra pētījums 2018. gada nogalē. Pētījums atklāj, ka pieaugusi Latvijas iedzīvotāju uzticība pašvaldībām: pozitīvs vērtējums saņemts no 51% respondentu (pagājušajā gadā 50%). Vislielākais uzticības rādītājs Latvijā ir: 1) bruņotajiem spēkiem (66%), 2) radio (62%), 3) Valsts policijai (62%), 4) televīzijai (58%), 5) pašvaldībām. Augstāks iedzīvotāju uzticības līmenis pašvaldībām ir mūsu kaimiņvalstī Igaunijā (tur pašvaldībām uzticas 63% respondentu), savukārt Lietuvā rādītājs ir zemāks (47%). Viszemākie uzticības rādītāji ir tiesām (32%), valdībai (31%), Saeimai (21%), sociālajiem medijiem (21%), un sarakstu noslēdz politiskās partijas, kam uzticas tikai 10% respondentu.

Intervijā masu informācijas līdzekļos Jūs arī paudāt viedokli par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, nosaucot tos par “pašvaldību avīzēm”. Šāds formulējums nav korekts un neatbilst reālajai situācijai, it sevišķi pēc grozījumiem likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kas skaidri definē, ka tas neattiecas uz pašvaldību izdotajiem izdevumiem.

Lielākajai daļai šo izdevumu ir sena vēsture un dziļas tradīcijas, kas apmierina vietējos iedzīvotājus. Tā kā pašvaldību izdevumi iznāk par nodokļu maksātāju līdzekļiem, iedzīvotāji ir vienīgie, kuri var ierosināt izdevuma reorganizāciju vai slēgšanu. Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli, pašvaldības veic aptaujas, un pēc to rezultātiem tiek plānota tālākā darbība. Neviena no šīm aptaujām līdz šim nav parādījusi, ka iedzīvotāji vēlētos slēgt pašvaldību izdevumus vai ierobežot to iznākšanu.

2016. gada aprīlī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” pētījums visā Latvijā, kura mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret pašvaldību izdevumiem, parādīja, ka iedzīvotāji vēlas nevis sašaurināt un samazināt pašvaldību izdevumos publicēto informāciju, bet gan gluži pretēji – informācijas apjomu palielināt. Turklāt 50% aptaujāto iedzīvotāju arī norādīja, ka lasa kādu no reģionālajiem izdevumiem. 64% respondentu norādīja, ka pašvaldības informatīvajā izdevumā pašvaldības darbība tiek atspoguļota objektīvi, 6% norādīja, ka ļoti objektīvi, bet 58% – ka drīzāk objektīvi.

LPS regulāri piedalījās arī Saeimas komisijas sēdēs un darba grupās, kurās reģionālo izdevumu pārstāvji norādīja, ka neuzskata pašvaldību informatīvos izdevumus par traucēkli, ja ir runa par to apjomu, krāsainību un darbību kopumā. Reģionālie izdevumi uzstāja, lai pašvaldību izdevumi iznāktu ne biežāk kā reizi mēnesī, kas viņus pilnībā apmierinātu, lai veiksmīgi varētu darboties arī viņu uzņēmējdarbība.

Tāpat LPS ir veikusi izpēti, un tās rīcībā ir arī citu Eiropas Savienības valstu pašvaldību izdevumu eksemplāri. Eiropā ir dažāda pieredze pašvaldību izdevumu organizēšanā, tomēr tā nav tendēta uz to ierobežošanu, turklāt citās valstīs pašvaldību deputāti vairāk izmanto iespēju paust savu viedokli pašvaldības izdevumā, turpretī Latvijā deputāti šādu iespēju izmanto reti. Svarīgi, ka nevis kādu ierobežojumu dēļ (daudzu pašvaldību informatīvo izdevumu nolikumi pat akcentē, ka prioritāte ir atspoguļot pašvaldību darbību un deputātu viedokļus), bet citu iemeslu dēļ.

Svarīgi, ka laikā, kad tik daudz tiek diskutēts par Latvijas kiberdrošību, ir nepastarpināts informācijas sniegšanas avots – pašvaldību informatīvie izdevumi.

Latvijas Pašvaldību savienība cer uz veiksmīgu turpmāko sadarbību, aicinām Jūs uz tikšanos (iepriekš saskaņojot laiku) gan ar LPS, gan LPS Valdi (sēdes notiek katra mēneša pirmajā otrdienā), lai kopā turpinātu darbu pie demokrātiskas un attīstītas valsts veidošanas, kuras centrā ir iedzīvotāju vēlmes. Tas saskan arī ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, ko ir ratificējusi arī Latvija.

Gints Kaminskis,

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis