21. februārī notika LPS Valdes sēde un pēc tam – sarunas ar Finanšu ministriju.
Valde nolēma sasaukt LPS Domes sēdi 5. martā. Domē tiks izskatīts Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2019. gada vienošanās un domstarpību protokola projekts, LPS sapulces un 30. kongresa norises vieta un laiks, izmaiņas LPS Valdes sastāvā un Latvijas Pašvaldību savienības 2019. gada ieņēmumu un izdevumu tāme.
Pēc tam Valde apsprieda jautājumus sarunām ar Finanšu ministriju, par ko informēja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele. Uz Finanšu ministriju Valdes locekļi devās ar vienotu pozīciju, lai kopā aizstāvētu pašvaldību prasības jautājumos, par ko vēl nav panākta vienošanās.
LPS un Finanšu ministrijas sarunās, ko vadīja finanšu ministrs Jānis Reirs un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, turpināja skatīt LPS un Ministru kabineta 2019. gada vienošanās un domstarpību protokola projektā iekļautos jautājumus.
Šajās sarunās un arī iepriekšējās ir panākta vienošanās par virkni jautājumu, tomēr domstarpības vēl joprojām saglabājušās divos pašvaldībām būtiskos jautājumos – par nodokļu ieņēmumiem pašvaldību budžetā un aizņemšanās iespējām. Sarunas vēl turpināsies.
Attiecībā uz nodokļu ieņēmumiem valdības piedāvājums ir pašvaldībām paredzēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumus kopā ar speciālo dotāciju
ne mazāk kā 1,47 mljrd. eiro apmērā atbilstoši no 2019. gada 1. janvāra noteiktajam sadalījumam pa pašvaldībām, kā arī garantēt pašvaldībām piekrītošā IIN prognozi 100% apmērā. Valdības piedāvājums nozīmē, ka salīdzinājumā ar pagaidu budžetā 2019. gadam paredzēto finansējumu pašvaldībām IIN un speciālās dotācijas kopsumma nemainīsies, tādējādi nebūs izmaiņu arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķina rezultātos (iemaksu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā un dotāciju no fonda apmēros, izlīdzinātajos vērtētajos ieņēmumos).
Vienlaikus valdības piedāvājums nozīmē arī to, ka likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam” ietvertais nosacījums, ka 2019. gadā pašvaldību nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju ir 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem (neieskaitot VSAO iemaksas veselības aprūpes finansēšanai), netiks ievērots. Šajā gadījumā pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 2019. gadā būs 19,4% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem.
LPS prasība ir ievērot vidēja termiņa budžeta ietvara 2018., 2019. un 2020. gadam likumu un pašvaldībām nodrošināt, ka 2019. gadā pašvaldību nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju ir 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem (neieskaitot VSAO iemaksas veselības aprūpes finansēšanai). Tas nozīmē, ka IIN ieņēmumiem pašvaldību budžetā kopā ar speciālo dotāciju būtu jābūt vismaz 1,49 mljrd. eiro, kas būtu par 14,4 milj. eiro jeb 1% vairāk nekā valsts pagaidu budžetā paredzētais. Arī katras pašvaldības izlīdzinātie vērtētie ieņēmumi šajā gadījumā būtu par nepilnu 1% lielāki.
Otrs būtisks jautājums, par kuru vienošanās nav panākta, ir nosacījumi pašvaldību aizņēmumiem 2019. gadā. No šā gada FM vēlas būtiski mainīt aizņemšanās nosacījumus, atceļot valsts budžeta likumā noteiktos aizņēmuma mērķus un prasot aizņēmumu saņemšanai nodrošināt pašvaldības līdzfinansējumu. FM uzstāj, ka pašvaldības līdzfinansējumam jābūt ne mazākam kā 25% no kopējām projekta izmaksām. Izņēmuma gadījumi, kuros pašvaldības līdzfinansējums netiek prasīts, ir šādi:
1) vidējā termiņa aizņēmumiem, kam ir noslēgti aizdevuma līgumi līdz 01.01.2019., tiek saglabāts piešķirtais aizņēmuma apmērs, ievērojot aizņēmumu atļaujā norādītos nosacījumus (vidējā termiņa aizņēmumiem, kam aizdevuma līgumi ir noslēgti līdz 01.01.2019., pašvaldības budžeta līdzfinansējums 2019. gadā jānodrošina tikai ceļu un kultūras iestāžu investīciju projektiem, ja aizņēmumu atļaujā ir norādīta piebilde par līdzfinansējuma apmēra nodrošināšanu 2019. gadā);
2) ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai;
3) EKII līdzfinansēto projektu īstenošanai, kuros aizņēmuma apmērs neattiecināmajām izmaksām nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu;
4) valsts nozīmes sporta, aizsardzības infrastruktūras attīstības projektu īstenošanai, kuri tiek realizēti ar valsts budžeta līdzfinansējumu.
2019. gadā varēs saņemt aizņēmumus arī 2018. gadā uzsākto projektu (izņemot ceļu un kultūras iestāžu investīciju projektu) finansēšanai ar šādiem nosacījumiem:
a) projekta finansēšanai 2018. gadā ir saņemts valsts budžeta aizdevums ar aizdevuma izņemšanu tikai 2018. gadā;
b) līdz 2019. gada aizdevuma pieprasījuma iesniegšanai ir veikta apmaksa ne mazāk kā 20% apmērā no būvdarbu līgumā paredzētās summas (ja apmaksa veikta mazākā apmērā nekā 20%, trūkstošā daļa līdz 20% pašvaldībai jāfinansē no sava budžeta).
Ministru kabineta un LPS 2019. gada vienošanās un domstarpību protokola projekta izskatīšana paplašinātajā Ministru kabineta komitejas sēdē notiks 4. martā, savukārt protokola izskatīšana LPS Domes sēdē – 5. martā.
Lāsma Ūbele,
LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos
Foto: Jana Bunkus