Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Parakstīts Latvijas Pašvaldību savienības un Ministru kabineta vienošanās un domstarpību protokols

Attēlā: LPS un MK 2019. gada vienošanās un domstarpības protokola parakstīšana. Ministru prezidents A. K. Kariņš un LPS priekšsēdis G. Kaminskis.

Šodien, 6. martā, parakstīts Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Ministru kabineta (MK) 2019. gada vienošanās un domstarpību protokols. Šīgada protokols prasījis daudz diskusiju un viedokļu apmaiņu, tomēr dažas domstarpības tajā palikušas.

“Šajā protokolā ir vairāki pašvaldībām ļoti būtiski jautājumi, kuros pēc ilgstošas un smagas sarunas LPS Domes sēdē rasts kompromiss, tomēr atrastais risinājums pašvaldību aizņemšanās nosacījumos īsti neapmierina ne vienu, ne otru pusi, tāpēc sarunas atsākies jau pavisam drīz – saistībā ar nākamā gada valsts budžeta izstrādi. Paldies pašvaldībām un visām ministrijām par sarunu procesā ieguldīto lielo darbu,” pauž LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

2019. gada vienošanās un domstarpību protokolā palikuši vairāki pašvaldībām būtiski jautājumi, par kuriem nav panākta vienošanās, tomēr par svarīgākajiem – nodokļu ieņēmumiem un aizdevumiem – vienošanās rasta.

LPS jau pirms valsts budžeta apstiprināšanas vairākkārt norādīja, ka pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumiem kopā ar speciālo dotāciju jābūt 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem. Šāda vienošanās ar Finanšu ministriju tika panākta pašreizējās nodokļu reformas kontekstā. Šī pieeja ir būtiska, lai nodrošinātu pašvaldību budžetu stabilitāti un nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā. Tomēr, sākot sarunas par šīgada vienošanās un domstarpību protokolu, ministrija piedāvāja nodokļu ieņēmumus garantēt ne mazāk kā 1,47 miljardu eiro jeb 19,4% apmērā līdzšinējo nepieciešamo 19,6% vietā. Šo piedāvājumu izvērtēja gan LPS Valde, gan LPS Dome, un tika gūta vienošanās ar piebildi: atkāpe no 19,6% ir tikai 2019. gadā. Par nākamajiem gadiem tiks uzsākta jauna diskusija.

Otrs pašvaldībām būtiskākais aspekts, par kuru arī izvērtās visspraigākās sarunas, ir aizņemšanās nosacījumi, kas aizņēmuma saņemšanai paredz 25% pašvaldības budžeta līdzfinansējumu. Nosacījums par 25% pašvaldības budžeta līdzfinansējumu attiektos arī uz aizņēmumiem izglītības objektu būvniecībai vai remontam.

Vakar, 5. martā, LPS Domes sēdē, kurā piedalījās arī Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs, tika panākta vienošanās, ka aizņēmumu principi tomēr tiks diferencēti. Proti, izglītības iestāžu investīciju projektiem, ja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sniegusi pozitīvu atzinumu FM par attiecīgā projekta nepieciešamību izglītības pakalpojuma nodrošināšanai un ieguldījumu ilgtspēju izglītības funkcijas nodrošināšanā, paredzēt 10% līdzfinansējumu. Savukārt tiem izglītības iestāžu investīciju projektiem, kuriem valsts institūcijas ir sniegušas atzinumu par izglītības iestādes ēkas neatbilstību Būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām, kā arī ir IZM un VARAM pozitīvs atzinums FM par attiecīgā projekta nepieciešamību izglītības pakalpojuma nodrošināšanai un ieguldījumu ilgtspēju izglītības funkcijas nodrošināšanā, pašvaldību līdzfinansējums nebūs nepieciešams.

Pārējo investīciju projektu īstenošanai pašvaldības budžeta līdzfinansējums nebūs lielāks par 25% no pašvaldības kopējām projekta izmaksām.  

Domstarpību sadaļā palikuši jautājumi par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, kas attiecas uz likumā noteikto valsts kompensācijas daļu denacionalizēto dzīvojamo māju īrniekiem, un nepieciešamo valsts atbalsta programmu pašvaldību kapitālsabiedrībām jaunu īres māju būvniecībai.

MK un LPS vienošanās un dosmtarpību protokols