24. aprīlī Latvijas Pašvaldību savienība uzsāka ikgadējo sarunu ciklu ar ministrijām, ko ievadīja sarunas ar Veselības ministriju (VM). Šo tikšanos vadīja veselības ministre Ilze Viņķele un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
LPS un pašvaldību pārstāvji uzklausīja ministrijas speciālistus, kuri iepazīstināja ar aktualitātēm veselības aprūpes organizēšanā un finansēšanā, akcentējot slimnīcu dalījumu līmeņos un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu slimnīcu sadarbības teritorijās, kā arī iepazinās ar plānoto primārās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanā, speciālistu nodrošinājumā veselības nozarē un situāciju zāļu pieejamības un farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai mazapdzīvotās vietās.
Izskatot darba kārtības jautājumu par izstrādātajām rekomendācijām veselīgai skolu videi, pašvaldību pārstāvjiem tika celtas priekšā vadlīnijas “Vides kvalitāte un drošība izglītības iestādēs”, ko pērn Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta eksperti izstrādāja ar Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja atbalstu un kas paredzētas skolu un citu izglītības iestāžu vadībai, personālam un arī pašvaldību darbiniekiem. Tajās apkopota informācija par normatīvajiem aktiem, vadlīnijām un standartiem, kā arī citi materiāli, kas piemērojami skolu vides apstākļu uzlabošanai, tajā skaitā fizikālie, bioloģiskie un ķīmiskie riska faktori skolās, iekštelpu gaisa kvalitāte, ventilācija telpās un tās uzlabošanas iespējas, vides un aprīkojuma drošības jautājumi un citas aktuālas problēmas.
Veselības ministrija, no 2017. gada oktobra līdz 2022. gada decembrim īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektu “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi”, veic izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījumu ar mērķi izvērtēt iekštelpu CO₂ koncentrāciju un ventilācijas kvalitāti, lai varētu skolām sniegt noderīgus ieteikumus. Secinājumi par gaisa kvalitāti Latvijas mācību iestādēs ir diezgan bēdīgi, jo 92% skolu kabinetos ir pārsniegts Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendētais CO₂ līmenis un 88% mācību telpās tas ir zemāks par PVO ieteikto optimālo normu.
Šobrīd vadlīnijas par vides kvalitāti un drošību izglītības iestādēs ir iesniegtas izskatīšanai un viedokļu sniegšanai. Arī skolas un pašvaldības līdz 20. maijam var izteikt savas domas par vadlīniju saturu un praktisko noderīgumu. Rudenī vadlīnijas tiks precizētas un apstiprinātas.
Ņemot vērā pašvaldību aktualizēto problemātiku, VM darbinieki raksturoja paredzētos grozījumus 2002. gada 27. decembra Ministru kabineta noteikumos nr. 610 “Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas”.
15. aprīlī pēc LPS iniciatīvas notika LPS, Veselības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvju tikšanās, kurā panākta vienošanās par šādiem būtiskākajiem ierosinātajiem grozījumiem MK noteikumos nr. 610 attiecībā uz higiēnas prasībām skolām:
* pagarināt pārejas periodu līdz 2023. gada 1. septembrim prasībai par telpu platību;
* pārskatīt telpu nodrošināšanas prasības (bibliotēka ar lasītavu, rekreācijas un atpūtas telpas, garderobes u.c.), ievērojot skolu praktiskā darba aspektus un jaunākās izglītības metodes;
* pārskatīt prasības telpu iekārtojumam (fizikas un ķīmijas kabinets vai vieta, attālumi no tāfeles līdz solu rindai, apgaismojums u.c.), ņemot vērā mūsdienīgākas mācību metodes.
Sarunās panākta vienošanās, ka pārejas periods tiek noteikts līdz 2023. gada rudenim un tiek pārskatītas citas prasības atbilstoši izglītības jomas reformām.
Jautājumā par slimnīcu dalījumu līmeņos un veselības aprūpes pakalpojumu plānošanu slimnīcu sadarbības teritorijās tikšanās dalībnieki uzklausīja VM prezentēto slimnīcu aprūpes līmeņu dalījumu. Latvijā paredzētas piecu līmeņu slimnīcas, kā arī 5. līmeņa specializētās ārstniecības iestādes, specializētās ārstniecības iestādes un pārējās slimnīcas. Līdz ar to ir noteikts, kādu medicīnisko palīdzību – izmeklējumus un ārstēšanu – pacienti var saņemt katrā ārstniecības iestādē. Turpmāk slimnīcām būs pienākums sadarboties, un jau noslēgti 12 sadarbības līgumi starp steidzamās medicīniskās palīdzības punktiem, 1., 2. un 3. līmeņa slimnīcām (zemāko līmeņu slimnīcas) un sadarbības teritorijas vadošajām ārstniecības iestādēm. Lai ieviestu reformas, no ES fondiem paredzēts atbalsts gan slimnīcu infrastruktūrai, gan cilvēkresursiem (tālākizglītībai un speciālistu piesaistei reģioniem) un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai.
Raksturojot sadarbības iespējas primārās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanā pacientiem, VM speciālisti atzīmēja, ka kopš šāgada 1. janvāra ir palielināta kapitācijas nauda ģimenes ārstu praksēm un paredzēts ES struktūrfondu finansējums to attīstībai, kā arī turpmāk tiks attīstīti primārās aprūpes centri, ģimenes ārstu komandu papildinot uz vairākām ārstu praksēm piesaistītiem speciālistiem – vecmāti, ginekologu, pediatru vai fizioterapeitu. Lai uzlabotu veselības aprūpes pieejamību bērniem, šogad plānota arī papildu pediatru kabinetu izveide, tā atslogojot pacientu plūsmu slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalsts paredz papildu finansējuma piesaisti primārās aprūpes centru infrastruktūras attīstībai, un gada vidū pašvaldībām tiks nosūtīti uzaicinājumi iesniegt ERAF projektus. Šobrīd norit projektu atlases nolikuma un sadarbības līguma parauga izstrāde.
Par ārstniecības personu (cilvēkresursu) plānošanu, piesaisti un noturēšanu veselības nozarē un reģionālo pieejamību sarunu dalībnieki uzzināja, ka kopš pagājušā gada tiek sniegts finansiāls atbalsts ārstniecības personām, kuras pārceļas uz darbu reģionos, kā arī tiek izmaksāta kompensācija vecuma pensiju sasniegušam ģimenes ārstam, kurš vēlas nodot savu praksi darba turpināšanai citam ārstam. Pateicoties ESF projektam “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas”, līdz marta beigām saņemti 343 pretendentu pieteikumi, no tiem 236 ārstniecības personas saņēmušas finansiālu atbalstu, visvairāk jauno speciālistu piesaistīts Vidzemē un Latgalē. Pasākumi ārstniecības personu nodrošināšanai paredz atalgojuma palielinājumu, iespēju pretendēt uz valsts vārdā sniegtu galvojuma kredītu un kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī māsu piesaistei un noturēšanai veselības aprūpes sistēmā iecerēts atteikties no divpakāpju sistēmas māsas kvalifikācijas iegūšanai, paplašināt māsas profesiju ar padziļinātu kompetenci, nodrošināt izvēles iespējas paralēli darbam profesijā apgūt profesionālās pilnveides ietvaros specializācijas jomas un atteikties no sertifikācijas procesa.
Sarunu dalībnieki noklausījās arī informāciju par veselības aprūpes budžeta nodrošināto pakalpojumu un finansējuma sadalījumu starp valsts, pašvaldību un privātajiem pakalpojumu sniedzējiem. 2018. gada 3. jūlija Ministru kabineta sēdē tika izskatīts darba grupas ziņojums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu valsts, pašvaldību un privātajās ārstniecības iestādēs. Darba grupā tika panākta konceptuāla vienošanās, ka, veicot valsts apmaksāto pakalpojumu sniedzēju atlasi, tiek ņemti vērā šādi pamatkritēriji: pieejamība, kvalitāte, efektivitāte un cilvēkresursi (pakalpojuma sniegšanā iesaistītā personāla nodrošinājums).
Pašvaldībām un lauku iedzīvotājiem tik nozīmīgo jautājumu par pašvaldību iesaisti zāļu pieejamības uzlabošanai un farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai iedzīvotājiem mazapdzīvotās vietās raksturo neiepriecinoši skaitļi, jo aptieku un filiāļu skaits Latvijas mazākapdzīvotās vietās sarūk. 2014. gadā aptiekas pārtrauca savu darbību piecos pagastos, 2015. gadā – trīs, 2016. gadā – 17, 2017. gadā – piecos un 2018. gadā – četros pagastos, bet nevienas aptiekas nav deviņos Latvijas novados (Beverīnas, Ciblas, Krustpils, Nīcas, Riebiņu, Salas, Sējas, Vaiņodes un Vārkavas novadā). Lai uzlabotu farmaceitisko aprūpi mazapdzīvotās vietās, ministrija risinājumu saredz aptieku atvēršanas un darbības kritēriju pārskatīšanā (t. sk. prasības telpām un personālam) un apsverot citus piegādes mehānismus. Svarīgs ir arī pašvaldību atbalsts, piemēram, saistībā ar telpu izvēli un īri.
Vēl sarunu dalībnieki izskatīja ESF finansēto veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanas vienkāršošanu, un ministrijas pārstāvji mudināja LPS aicināt visas pašvaldības pievienoties Veselīgo pašvaldību tīklam.
Lai uzlabotu darbības programmā SAM 9.2.4. noteiktās īpašās mērķa grupas labāku iesaisti veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumos, šobrīd ierosināti grozījumi darbības programmā, lai esošos iznākuma rādītājus aizstātu ar jaunu rādītāju – īstenoto veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu skaits. Gadījumā, ja VM ierosinātie darbības programmas grozījumi tiks apstiprināti, SAM 9.2.4.2. pasākuma 2. atlases kārtas projektos dati par dalībniekiem (t. sk. personu kodi un sensitīvā informācija) nebūs jāvāc un jāuzkrāj.
Papildus ar Finanšu ministriju un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru uzsāktas sarunas, lai rastu iespēju 9.2.4.2. pasākuma 1. kārtas finansējuma saņēmējiem, ja nepieciešams, pagarināt esošo projektu īstenošanas termiņu ne vairāk kā par sešiem mēnešiem, lai nodrošinātu pēc iespējas īsāku pārtraukumu starp 1. un 2. kārtas projektu pasākumu īstenošanu, kā arī 1. kārtas projektiem piešķirtā finansējuma apguvi.
Lai izvērtētu SAM 9.2.4. ieviešanas pilnveidošanas iespējas, visām Latvijas pašvaldībām tika lūgts sniegt viedokli par esošo SAM 9.2.4. īstenošanas pieeju un par veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanas iespējām pašvaldībās pēc 2019. gada. Savu viedokli sniedza 95 pašvaldības. Lielākoties aptaujas rezultāti norāda uz pašvaldību neapmierinātību ar prasību vākt un uzkrāt datus par pasākumu dalībniekiem, kā arī pašvaldības izsaka vēlmi īstenot projektus 2. kārtā, ja tiks mainīts iznākuma rādītājs un nebūs nepieciešams vākt un uzkrāt datus par pasākumu dalībniekiem.
Ilze Rudzīte,
LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos,
Gunta Klismeta,
LPS Komunikācijas nodaļas redaktore
Slimnīcu dalījums līmeņos
Sadarbības iespējas primārajā veselības aprūpē
Cilvēkresursu plānošana, piesaiste un noturēšana veselības nozarē
Zāļu pieejamības uzlabošana farmaceitiskajā aprūpē
Rekomendācijas veselīgai skolu videi