30. aprīlī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Valdes sēdē padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte īsumā ieskicēja Labklājības ministrijas (LM) pasūtītā pētījuma „Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par nevienlīdzību veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa pieejamības jomā)”, kas publiskajā vidē gan būs pieejams mazliet vēlāk, galvenos secinājumus. Tiesa, pētījums ir par 2014.-2016. gadu, tāpēc rezultāti, lai arī ir vairāk informatīvi, tomēr iezīmē galvenās tendences, kas ņemamas vērā arī šobrīd. Pētījumā secināts, ka šajā laikā posmā samazinājies kopējais trūcīgo personu un garantētā minimālā ienākuma (GMI) saņēmēju skaits. GMI saņēmēju skaits palielinājies tādās sociāli demogrāfiskajās grupās kā: cilvēki ar invaliditāti, pensijas vecuma cilvēki un nestrādājošās personas (darbspējas vecumā).
Tāpat I.Rudzīte informēja par LM piedāvājumu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai ar 2020. gadu, kas ietver garantētā minimālā ienākuma līmeņa palielināšanu, 2020. gadā piedāvājot divus variantus. Jāpiebilst, ka Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai paredzēja īstenot valsts budžeta finansētus pasākumus jau šogad (minimālās valsts vecuma pensijas, minimālās invaliditātes pensijas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra palielināšana), tomēr valsts budžeta sastādīšanas gaitā, tas netika atbalstīts. Līdz ar to 2020. gadā iecerēts uzsākt tādus valsts finansētus pasākumus, kā: minimālās valsts vecuma pensijas aprēķina bāzes paaugstināšana; minimālās invaliditātes pensijas paaugstināšana; apgādnieka zaudējuma pensijas izmaiņas, utt. Ministrija izstrādājusi arī GMI līmeņa palielināšanas divus scenārijus.
Kā zināms, šī pabalsta finansējuma avots ir pašvaldības budžets, tāpēc LPS Valdes locekļi uzsvēra, ka, nākotnē būtiski palielinot GMI apmēru, tā izmaksāšanai būtu jāgulstas solidāri – gan uz pašvaldībām, gan valsti, iespējams, atmaksātos līdzekļus novirzot uzņēmējdarbības veicināšanai. Tāpat izskanēja ierosinājums izvērtēt pabalsta izmaksas sasaisti ar līdzdarbības pienākumiem, personas sadarbību ar Nodarbinātības valsts aģentūru u.c. Par šo LPS Valde vienojās arī uzsvērt ikgadējās LPS un Labklājības ministrijas sarunās, kas notiks 15. maijā.
Savukārt LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane valdi informēja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā”, kas ierobežo pašvaldību kompetenci tūrisma jomā. Ņemot vērā, ka nav skaidri tūrisma galamērķu kritēriji, Valde iebilda EM iecerei, ka tūrisma attīstība pašvaldībām ir jāplāno, ņemot vērā ne tikai pašvaldības juridiskās robežas, bet arī attiecīgā galamērķa robežas. Tāpat iebildums ir pret likuma punktu, kas paredz, ka tūrisma informācijas centrs un tūrisma informācijas punkts ir tiesīgs veikt suvenīru un iespieddarbu tirdzniecību pamatfunkciju nodrošināšanai, ja tiek konstatēta un novērsta tirgus nepilnība — situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā.
Plašas diskusijas Valdē bija arī par LPS rezolūcijām, kuras paredzēts apstiprināt LPS 30. Kongresā, kas notiks 17. maijā Rīgā. LPS Valde vienojās par rezolūciju nepieciešamību un diskutēja arī par to saturu.
Jana Bunkus,
LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja
