30. augusta Tehnisko problēmu komitejas sēdē izskatīja jautājumu Satiksmes ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu par iespējām palielināt ceļu atjaunošanai pieejamos finanšu līdzekļus. Tas paredz autoceļiem piešķiramos valsts budžeta līdzekļus piesaistīt tādiem ceļu lietotāju maksājumiem kā: 100 % transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis; daļu no akcīzes nodokļa naftas produktiem, tai skaitā attiecīgu procentuālu sadalījumu pa gadiem (2012.gadā – 40 %, 2013.gadā – 50 %, 2014.gadā-60%, 2015.gadā-70% un 2016.gadā un turpmākajos gados – 80 %). Tāpat ziņojums paredz, ka 30 % no Valsts autoceļu fonda programmas finansējuma lietojami kā mērķdotācija pašvaldību ceļu un ielu finansēšanai. Jāatzīmē, ka pašlaik autoceļu uzturēšanai tiek paredzēti 29% no akcīzes nodokļa un nekas no transporta nodevas.
Pēc šī jautājuma izskatīšanas komiteja nolēma:
1) Atbalstīt Satiksmes ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu „Par valsts autoceļu finansēšanas modeli” un aicina ziņojumā iekļaut priekšlikumus par ceļu nozares finansējuma politiku salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, kā arī izvērtēt iespēju atteikties no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas piemērošanas, tā vietā, nosakot maksu par autoceļu lietošanu
2) Aicināt politiskās partijas, kas kandidē vēlēšanās izteikt savu viedokli par šo ziņojumu.
3) Noteikt, ka LPS un Satiksmes ministrijai, balstoties uz šo informatīvo ziņojumu, būs vienota politika autoceļu nozares finansējuma pamatojumam, sastādot 2012. gada budžetu.
Sīkāku informāciju atradīsiet šeit:
Kā nākamo komiteja izskatīja jautājumu par plānotajiem projektiem 2012.-2014.gadam, kuri tiks sakārtoti atbilstoši darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.1.1. aktivitātes „Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana” ar ERAF līdzfinansējumu.Ekonomijas rezultātā ietaupīti aptuveni 18 milj. Ls un SM piedāvā tos sadalīt nevis pēc kvotu principa pa plānošanas reģioniem, bet pabeigt ceļa posmus jau iesāktajos maršrutos. Piekrišanu šādai politikai nav devis Latgales plānošanas reģions, galīgo atbildi nav devis arī Zemgales reģions.
Pēc šī jautājuma izskatīšanas komiteja nolēma:
1) Konceptuāli atbalstīt Satiksmes ministrijas piedāvājot, nosakot, ka LPS atbalsts piedāvājumam būs tikai tad, ja piedāvājums būs saskaņots ar Zemgales un Latgales reģioniem.
2) Aicina VAS „Latvijas ceļi” pārrunu rezultātā panākt vienošanos ar Latgales plānošanas reģioniem.
3) Atzīt par pareizu pielietoto kvotu sistēmu, vienlaicīgi atzīstot, ka ir jāizvērtē arī iespēja paredzēt, ka, ja plānošanas perioda ietvaros ir iztērēts vairāk kā 90% no kopējā finansējuma, tad atlikušie 10% izmantojami iesākto projektu pabeigšanai, neizdalot atsevišķi katra reģiona līmeni.
Komiteja arī izskatīja jautājumu par grozījumiem Autoceļu likumā. Tie paredz, ka, ja tiek pieņemts Ministru kabineta lēmums, kurā ir teikts, ka valsts var nodot pašvaldībām autoceļus bez reģistrācijas zemesgrāmatā, savukārt pašvaldībām, ja tās vēlas nodot autoceļus valstij-autoceļi ir obligāti reģistrējami Zemesgrāmatā. Komiteja nolēma nesaskaņot grozījumus Autoceļu likumā, jo uzskata, ka paredzētie grozījumi ir nesamērīgi, paredzot atšķirīgas prasības valstij un pašvaldībām. Lielākā daļa pašvaldību (63) nav spējušas izpildīt Ministru kabineta noteikumu Nr.1052 „Pašvaldību ceļu un ielu reģistrācijas un uzskaites kārtība”, kas paredz prasību uzrādīt pašvaldības īpašuma (ceļa vai ielas) kadastra numuru.
LPS uzskata, ka likuma nosacījumiem jābūt vienādiem gan valstij, gan pašvaldībām – vai nu valsts vai pašvaldība var nodot otrai īpašumā zemesgrāmatā nereģistrētu ceļu, vai arī abos gadījumos – tikai zemesgrāmatā reģistrētu īpašumu.
Kā pēdējo komiteja izskatīja jautājumu par likumprojektu „Būvniecības likums”. Komiteja ir sagatavojusi savus priekšlikumus jau šī gada 7.jūlijā (sk. pielikumu Nr.3). LPS Būvniecības darba grupas un Ekonomikas ministrijas kopējās sanāksmēs ir panākts, ka vairāki pašvaldību priekšlikumi ir ietveri Ekonomikas ministrijas priekšlikumos, piemēram, atteikšanās no būvju iedalījumu grupās, paredzot, ka būves iedalāmas ēkās un būvēs, kritēriji sīkākai iedalīšanai tiks noteikti VBN. Priekšlikumos atcelta norma, ka visus ar būvniecības procesu norisi nepieciešamos lēmums būvvalde pieņem 10 dienu laikā, tā vietā, piedāvājot terminus diferencēt par būvniecības veidiem (būves novietošanas saskaņojums-5 darbdienas, atvieglotās būvniecības saskaņojums – 10 darbdienas, parastā būvniecība - 20 darbdienas). Vienlaicīgi komiteja atzīmē, ka likumprojekts nesniedz atbildi uz pamatjautājumu- kā būvniecības procesu salāgot ar Administratīvo procesu likumu. Likumprojektā atkal tiek definēta būvniecības iecere, lai gan sākotnēji tika deklarēts, ka turpmāk būvniecības procesā būs tikai viens administratīva rakstura lēmums - būvatļauja, kuru varēs apstrīdēt trešās personas, savukārt būvdarbi varēs tikt uzsākti, ja būvatļauja kļūs nepastrīdama. Pašlaik Saeimā iesniegti pavisam 148 priekšlikumi, savukārt LPS iesniegusi 31 priekšlikumu (pusi Ekonomikas ministrija ir atbalstījusi).
Ņemot vērā, ka Saeimas Tautsaimniecības komisija pieņēma lēmumu izveidot darba grupu likumprojekta izvērtēšanai (darbs tiks uzsākts jau 6. septembrī), komiteja nolēma deleģēt darba grupā sekojošus pārstāvjus: Andi Cini- Rīgas būvvaldes vadītāju, Jāni Grundbergu - Liepājas apvienotās būvvaldes vadītāju un Aino Salmiņu – LPS padomnieku.
Komiteja konceptuāli saskaņoja Ekonomikas ministrijas Informatīvo ziņojumu par spēkā esošo normatīvo regulējumu un kārtību saistībā ar izsniegto būvatļauju pagarināšanu un procesa optimizēšanu.
Sīkāku informāciju pielikumos atradīsiet šeit:
Informāciju sagatavoja Aino Salmiņš
LPS padomnieks