Šā gada 30.augustā notika LPS Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejas sēde, kurā tika skatīti šādi jautājumi:
1) par PVN piemērošanu pašvaldību realizētajos PPP projektos;
2) par ziņojumu turpmākai rīcībai „Par priekšlikumiem nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanai 2012.gadā un turpmākajos gados”;
3) tēma viedokļu apmaiņai: Bērnu un jauniešu "komandējuma dienas nauda";
4) par LPS, LDDK un LBAS sagatavotajām strukturālo reformu vadlīnijām.
Jautājumu par PVN piemērošanu pašvaldību realizētajos PPP projektos aktualizēja Mārupes un Ķekavas novadu pašvaldības. Tas saistīts ar jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecības un apsaimniekošanas PPP projektu trīs pašvaldībās – Mārupē, Ķekavā un Tukumā. Pašvaldības aicina Finanšu ministriju likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” iekļaut tiesību normu, kas paredzētu vienotu, taisnīgu regulējumu PPP projektiem, kur Pasūtītājs ir pašvaldība, turpmāk atbrīvojot pašvaldības no PVN maksājuma par aizdevuma resursu piesaisti, kas ietilpst Privātajam partnerim maksājamā pieejamības maksājuma kopsummā. Pašvaldību ierosinātā norma varētu tikt attiecināta tikai uz partnerības iepirkuma līgumiskajām attiecībām, kas paredz tādas publiskā sektora valsts pārvaldes funkcijas izpildes nodrošināšanas pienākuma nodošanu privātajam partnerim, kas ir sniedzama iedzīvotājiem uz likuma pamata un bez maksas un kuras īstenošanai nav pieļaujama saimnieciskās darbības veikšana un peļņas gūšana. Pašvaldība nevar atgūt priekšnodokli par PPP darījumā privātajam partnerim veikto pieejamības maksājumu, ja vien pašvaldība nav projektu izveidojusi kā ieņēmumu gūstošu un netiek uzskatīts, ka pašvaldība nodarbojas ar saimniecisko darbību.
Par ziņojumu turpmākai rīcībai „Par priekšlikumiem nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanai 2012.gadā un turpmākajos gados” komitejas sēdes dalībniekus informēja Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne un departamenta Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļu nodaļas vadītājas vietniece Ilva Sīle. I.Sīle norādīja, ka galvenās plānotās izmaiņas 2012.gadā ir: nesaglabāt 25% NĪN pieauguma ierobežojumu un dot tiesības pašvaldībām pašām lemt par NĪN pieauguma ierobežojumu zemei, t.sk. procentuālo apmēru, vai par nodokļa apmēra saglabāšanu iepriekšējā gada līmenī; aplikt ar nodokli dzīvojamo māju palīgēkas, izņemot palīgēkas, kas mazākas par 25m2, un dot pašvaldībām tiesības lemt par to neaplikšanu. Izņēmums ir garāžas, kurām, sākot ar 2012.gadu, plānots piemērot dzīvojamo māju likmi. Tas nepieciešams, lai novērstu netaisnību, kad šobrīd dzīvojamās mājās esošas garāžas tiek apliktas ar nodokli, bet atsevišķi stāvošas – netiek; aplikt ar NĪN reliģisko organizāciju dzīvojamās mājas un tām piekritīgo zemi, lai novērstu netaisnību, kad nodokli par dzīvojamo māju nav jāmaksā tikai tādēļ, ka māja pieder reliģiskai organizācijai; likumā paredzēt pašvaldībām tiesības aplikt ar nodokli inženierbūves (laukumus), kas tiek izmantoti kā transportlīdzekļu maksas stāvlaukumi un valsts, pašvaldības, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību īpašumā esošās inženierbūves, kas iznomātas citai personai saimnieciskās darbības veikšanai.Priekšlikumi 2013.gadam ir:
- saglabāt pašvaldībām 2012.gadā dotās tiesības par nodokļa pieauguma zemei ierobežošanu vai saglabāšanu iepriekšējo taksācijas gadu līmenī;
- deleģēt tiesības pašvaldībām noteikt likmi likumā noteikta koridora ietvaros (0,2 – 3%), saglabājot esošās likmes kā bāzes likmes (0,2%, 0,4%, 0,6% dzīvojamām mājām, pārējiem apliekamajiem objektiem 1,5%) tām pašvaldībām, kuras nebūs pieņēmušas lēmumu saistošo noteikumu veidā par atšķirīgu nodokļa likmju piemērošanu;
- deleģēt tiesības pašvaldībām īpašos gadījumos pieņemt lēmumu atlikt nodokļa maksājumus līdz īpašuma tiesību pārejai;
- iestrādāt likumā normas, lai veicinātu sakārtot teritorijas, kuru izmantošanu apgrūtina, kā arī bojā vidi uz tām esošie grausti (un kuri apdraud cilvēku drošību), nosakot maksimālo nodokļa likmi par būvi (3%) no zemes kadastrālās vērtības;
LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis komitejas sēdē sniedza informāciju par LPS, LDDK un LBAS sagatavotajām strukturālo reformu vadlīnijām. Viņš norādīja, ka organizāciju parakstītajā dokumentā ir mēģināts rast kompromisu starp dažādām interesēm – pašvaldību, darba devēju un arodbiedrību. Dokumentā tiek piedāvāta konkrēta valsts perspektīva: divu ES programmēšanas periodu laikā – t.i. 14 gadu laikā (bet ne vēlāk kā 2027.gadā) – Latvija sasniedz vidējo ES līmeni pēc ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem. Vadlīnijās izvirzītas 5 jomas, kurās būtu jādarbojas, lai šo mērķi sasniegtu:
1) atjaunot sabiedrības uzticību varai;
2) novērst strukturālās disproporcijas publiskajā pārvaldē;
3) novērst strukturālās disproporcijas ilgtspējīgas attīstības un valsts investīciju politikā;
4) novērst disproporcijas starp sociālo sistēmu, nodarbinātību un nodokļu maksāšanu
5) izveidot vienotu politikas plānošanas, ieviešanas un finansēšanas sistēmu (apvienot politisko ciklu, budžeta ciklu un plānošanas ciklu).
Komitejas sēdes dalībnieki tika informēti arī par 2012.gada valsts budžeta projekta un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara 2012.-2014.gadam sagatavošanas grafiku. Atbilstoši tam LPS sarunas ar Finanšu ministriju paredzētas 2011.gada novembrī, bet Ministru kabineta un LPS domstarpību un vienošanās protokola projekta 2012.gadam izskatīšana Ministru kabineta paplašinātajā komitejas sēdē plānota 2011.gada 28.novembrī. Tāpat tika sniegta informācija par Ministru kabineta rīkojuma projektu „Grozījumi Pasākumu plānā ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam”. Rīkojuma projekts paredz papildināt Pasākumu plānu ar jauniem pasākumiem, tai skaitā ar šādu: izvērtēt iespēju sasaistīt personu veiktos nodokļu maksājumus ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, lai motivētu personas maksāt nodokļus un nesaņemt algu „aploksnē”. Ministru kabineta rīkojuma projekta anotācijā norādīts, ka ir nepieciešams domāt par personu motivēšanu maksāt nodokļus, lai radītu vienlīdzīgu situāciju valsts un pašvaldību pakalpojumu saņemšanā. Ņemot vērā citu ES dalībvalstu pieredzi personu motivēšanā, piemēram, Igaunijā nodokļu nomaksas apjoms ir saistīts ar veselības aprūpes saņemšanu. Veselības aprūpe tiek no valsts puses finansēta tikai tiem iedzīvotājiem, kuri ir nomaksājuši sociālās iemaksas vismaz minimālā līmenī), ir nepieciešama diskusija par līdzīgu risinājumu ieviešanu Latvijā.
Informāciju sagatavoja Lāsma Ūbele
LPS padomniece