Lai piedāvātu Latvijas sabiedrībai inovatīvus, sociāli atbildīgus, ekonomiski pamatotus vides un atkritumu apsaimniekošanas risinājumus, vairākas profesionālās organizācijas un vides aizstāvji apvienojušies kopīgā memorandā par paplašinātu depozīta sistēmu Latvijas iedzīvotājiem.
Memorandu parakstīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Valdes locekle Katrīna Zariņa, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis, Vides aizsardzības kluba (VAK) prezidents Arvīds Ulme, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) Valdes loceklis Armands Nikolajevs, Latvijas Iepakojuma asociācijas (LIA) Valdes locekle Sandra Dzelzs, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) Valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.
Memoranda dalībnieki vienojušies par principiem, kas būtu ievērojami, izstrādājot depozīta sistēmu. Principi paredz nododamā iepakojuma daudzveidību, lai sekmētu dažāda veida iepakojuma savākšanu un pārstrādi, arī, piemēram, piena un sulu iepakojumu, šampūna pudeles, stikla burkas, ko klasiskās depozīta sistēmas nepieņem. Padomāts arī par ekonomisko pamatotību, proti, depozīta sistēmas izveidi, pamatojoties uz precīziem finanšu aprēķiniem un ekonomiskajiem apsvērumiem un sabalansējot iesaistīto pušu ieguldījumus un sabiedrības ieguvumus.
Parakstot memorandu, plānots veicināt godīgu konkurenci un sistēmas caurredzamību, paredzot, ka depozīta sistēmas veidotāju un operatoru izvēlas atklātā konkursā, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un procesu caurredzamību, tādējādi izvēloties saimnieciski labāko sistēmas risinājumu. Saskaņā ar memoranda pamatnostādnēm plānots arī radīt stimulu paradumu maiņai, nodrošinot patērētājam šķirošanas punktu pieejamību un dodot ekonomisku stimulu šķirot atkritumus.
“Šodien parakstītais memorands apliecina uzņēmēju, pašvaldību un vides pārstāvju kopīgu vēlmi ieviest maksimāli efektīvu un paplašinātu iepakojuma depozīta sistēmu, jo apzināmies efektīvas, pārdomātas atkritumu apsaimniekošanas būtisko stratēģisko lomu stabilā un ilgtspējīgā valsts attīstībā un ekonomikas izaugsmē. Mūsuprāt, sistēmas ieviešanā jāņem vērā arī pašvaldībām noteiktās funkcijas organizēt atkritumu apsaimniekošanu savā teritorijā. Valstij jāpiedomā, kā mazināt atkritumu rašanos – īpaši otrreiz nelietojama un nepārstrādājama iepakojuma ievešanu valstī,” norāda LPS priekšsēdis G. Kaminskis.
“Tehnoloģiju attīstības laikmetā ievērojami attīstījušās dažādas tautsaimniecības jomas, un, attīstoties ražošanai, mums jākļūst arvien līdzatbildīgākiem par šo izmaiņu ietekmi uz vidi. Izstrādājot memorandu, koncentrējāmies uz to, lai depozīta sistēma radītu ekonomisku stimulu Latvijas iedzīvotājiem nodot iespējami plašu pašu izlietotā iepakojuma klāstu pārstrādei, kā arī šķirot atkritumus. Ir svarīgi veicināt videi draudzīgu ieradumu nostiprināšanos sabiedrībā, un tam savu atbalstu un kompetenci gatavi dot arī Latvijas IT un tehnoloģiju uzņēmumi,” atzīmē MASOC Valdes priekšsēdētājs T. Grīnfelds.
“Ar šo memorandu puses apstiprina, ka jāsper pārdomāti, stratēģiski, ilgtspējīgi soļi, piedāvājot Latvijas sabiedrībai inovatīvus, sociāli atbildīgus, ekonomiski pamatotus vides un atkritumu apsaimniekošanas risinājumus,” pievienošanos memorandam pamato LTRK Valdes locekle K. Zariņa.
Memoranda piedāvātie risinājumi arī palīdzēs sasniegt un izpildīt Eiropas Savienības (ES) noteiktos mērķa rādītājus, kas paredz, ka ES dalībvalstīm, arī Latvijai, līdz 2025. gadam jāpārstrādā vismaz 55% mājsaimju un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu. Līdz 2030. gadam mērķa rādītājs sasniegs 60%, bet līdz 2035. gadam – 65%.
Pušu parakstītais memorands tiks iesniegts Saeimas deputātiem un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, lai turpmākajās diskusijās tiktu ņemts vērā visu pušu viedoklis un saskaņā ar valdības rīcības plānu līdz 2023. gadam Latvijā tiktu izstrādāts paplašināts depozīta modelis.
Memorands Par inovatīvu, ekonomiski izdevīgu paplašinātu depozīta sistēmu Latvijas iedzīvotājiem