Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS un VARAM ikgadējās sarunas

22. augustā noritēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ikgadējās sarunas, kurās izdiskutēti vairāki būtiski jautājumi. Šogad sarunās bija iekļautas desmit nozīmīgas tēmas, tai skaitā jautājumi, kas palikuši bez risinājuma vai nav atrisināti līdz galam no pagājušā gada sarunu protokola, piemēram, publisko ezeru un upju apsaimniekošana pēc apsaimniekošanas plāna izstrādes – pašvaldību un ministrijas atbildība un tās pārdale.

Līdzīgi kā sarunās ar Finanšu ministriju (FM), kas notika 21. augustā, arī sarunās ar VARAM tika iekļauts jautājums par pašvaldību iespējām aizņemties Valsts kasē, par ko LPS rakstījusi un paudusi viedokli jau vairākkārt. LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēra, ka 2020. gadā un vidējā termiņā ir jānodrošina iespēja pašvaldībām operatīvi saņemt aizņēmumus izglītības investīciju projektu īstenošanai. Savukārt ministrs Juris Pūce pavēstīja, ka ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus, lai trīs gadu laikā normalizētu jautājumu un vismaz daļēji likvidētu "sabiezējumu", proti, rindu uz aizdevumiem, uz kuriem pretendē pašvaldības, un iesniegusi tos FM. Tomēr ministrs pagaidām atteicās komentēt, tieši kā tas tiks panākts, un uzsvēra, ka plašākas diskusijas būs iespējamas tikai tad, kad savā starpā būs vienojušās VARAM un FM. Līdztekus LPS aicināja ministru uz atbalstu šajā jautājumā, jo situācija kļūst arvien nopietnāka. Plašāk par to var izlasīt LPS vietnē šeit: https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/4950-japalielina-pasvaldibam-pieejamais-aiznemumu-resurss-ilgtspejigas-attistibas-projektu-istenosanai.

Jautājumā par jūras piekrastes joslas un iekšzemes publisko ūdeņu pārvaldību pēc LPS ierosinājuma puses vienojās organizēt divas darba grupas, lai izstrādātu publisko ūdeņu pārvaldības modeļa principus, atbildības sfēras un izvērtētu nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kā arī lai rastu risinājumu ikgadējam valsts atbalstam piekrastes pārvaldībai.

Diskusijas izvērtās arī jautājumā par Nacionālo attīstības plānu (NAP) 2021.–2027. gadam. LPS pārstāvji jau iepriekš, aktīvi piedaloties NAP izstrādes darba grupās, uzstāja uz nepieciešamību šajā dokumentā iekļaut arī reģionālās attīstības jautājumus. Šābrīža NAP darba versijā reģionālā attīstība ir iekļauta kā viens no 19 attīstības virzieniem. Lai arī LPS par to ir gandarīta, tomēr sarunu gaitā tika uzsvērts, ka tik nopietnam jautājumam par labvēlīgām pārmaiņām sociālajā un ekonomiskajā situācijā visā valstī vai atsevišķās tās daļās jābūt nevis virzienam, bet gan vienam no NAP stratēģiskajiem virsmērķiem. Pašvaldību savienība sarunās aicināja ministru atbalstīt šo LPS nostāju.

Jautājumā par Reģionālās politikas pamatnostādņu projektu, kurš bija nodots publiskai apspriešanai, situācija nav vienkārša, jo LPS apkopotie biedru viedokļi liecina, ka vairākos aspektos LPS un VARAM viedoklis nesakrīt. J. Pūce klātesošajiem apsolīja, ka pirms dokumenta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē tiks organizēta tikšanās, lai šo jautājumu vēlreiz nopietni apspriestu.

Diskutējot par pašvaldību atbildību atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā, tai skaitā par bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu un depozīta sistēmas iekļaušanos kopējā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, LPS sarunas gaitā norādīja, ka obligāta prasība reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādei ir atbalstāma, tomēr tik ambicioziem mērķiem vajag arī skaidri definētu finansējumu un tā avotu. Savukārt par depozīta sistēmas ieviešanu jālemj, parādot pilnīgu depozīta ieviešanas un apsaimniekošanas modeli. J. Pūce, diskutējot par šo, norādīja, ka šie jautājumi ir likumdevēja atbildībā, bet ministrija ir tikai likuma izpildītājs, līdz ar to šajā jautājumā diemžēl puses nevienojās. Tomēr apsolīja, ka reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādi skatīs kontekstā ar finansējumu.

Pēc LPS iniciatīvas sarunās tika iekļauts arī jautājums par VARAM izstrādāto likumprojektu “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā”, kurā paredzēts, ka pašvaldības jaunus galvenos teritorijas attīstības plānošanas dokumentus – ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānojumus – izstrādā pēc pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā un līdz tam izmanto spēkā esošos plānošanas dokumentus. Šis jautājums tika skatīts arī LPS Valdes sēdē 13. augustā, un ar pašvaldību viedokli šajā jautājumā iespējams iepazīties šeit: https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/4946-lps-aizliedzot-pasvaldibam-iespeju-izstradat-planosanas-dokumentus-tiek-bremzeta-attistiba. Valdes viedoklis tika pausts arī sarunās, tomēr ministrs uzstāja, ka jautājums turpinās ieņemto kursu, jo  grozījums ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē – šobrīd notiek iebilžu un ierosinājumu apkopošana. Arī LPS sniegusi savu atzinumu, ar ko var iepazīties iepriekš minētajā saitē.

Ar visu jautājumu virzību būs iespēja iepazīties šeit, kad tiks publicēts LPS un VARAM sarunu protokols.

Sarunās tika iekļauti šādi jautājumi:

1. LPS un VARAM 2018. gada sarunās panākto vienošanos izpilde.

2. Par pašvaldību iespēju aizņemties Valsts kasē.

3. Jūras piekrastes joslas un iekšzemes publisko ūdeņu pārvaldība: pašvaldību un VARAM pienākumu sadalījums un subsidiaritāte, valsts atbalsts un jūras piekrastes sauszemes daļas noteikšana un reģistrācija.

4. Pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sektora vieta, loma valsts centralizētās arhitektūras infrastruktūrā.

5. Valsts informācijas sistēmu un pašvaldību datu apmaiņas mehānismi.

6. Reģionālā politika un Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam.

7. Par valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru attīstības politiku.

8. Pašvaldību atbildība atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā, tai skaitā bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošana un depozīta sistēmas iekļaušanās kopējā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

9. Klimata pārmaiņu ierobežošana un pielāgošanās klimata pārmaiņām: pašvaldību loma Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030. gadam un Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļautās darbības periodam līdz 2030. gadam.

10. “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā”.

Ivita Peipiņa,

LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos,

Gunta Lukstiņa,

LPS padomniece attīstības un plānošanas jautājumos,

Sniedze Sproģe,

LPS padomniece lauku attīstības jautājumos,

un Jana Bunkus,

LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja,

padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos