Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Latvijas Pašvaldību savienības Tehnisko problēmu komitejas sēdē

Otrdien, 25.oktobrī notika Latvijas Pašvaldību savienības Tehnisko problēmu komitejas sēde. Tajā apsprieda „Teritorijas attīstības plānošanas likumu” un pašvaldību uzdevumus saistībā ar to. „Autotransporta direkcijas” pārstāvis informēja par Ministru kabineta noteikumu projektu „Kārtība, kādā valsts budžetā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai reģionālajos vietējos maršrutos paredzētos līdzekļus sadala starp plānošanas reģioniem”, kā arī runāja par sabiedriskā transporta pakalpojumiem - 2011. gada 9 mēnešu rezultātiem, un apsprieda arī kopīgo pozīciju valsts atbalstam sabiedriskā transporta pakalpojuma nozarē 2012. gadā.

„Teritorijas attīstības plānošanas likums” ir pieņemts Saeimā šī gada 13. Oktobrī. VARAM prezentāciju par šo jautājumu skatiet šeit:

http://www.lps.lv/Komitejas/Tehnisko_problemu_komiteja/ (Pielikums Nr.1). Šim likumam ir vairākas jaunas lietas, kas pašvaldībām ir jāņem vērā.

Likums nosaka, ka vispirms pašvaldība pieņem savas nākotnes redzējumu ilgākam laika posmam – attīstības stratēģiju (valstij pieņemta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija Latvija 2030, turpretī Eiropas Savienībai - Eiropa 2020 - Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei). Pašvaldība pieņem savam darbības posmam attīstības programmu.

Aktuālos attīstības jautājumus plāno nevis kā visas administratīvās teritorijas (novada vai republikas pilsētas) teritorijas plānojuma grozījumus, bet kā konkrētas attīstāmas teritorijas lokālplānojumu. Tāda teritorija var būt jebkura pašvaldības administratīvās teritorijas daļa – pilsēta, pagasts, pilsētas daļa, ciems, ciema daļa, lauku teritorijas daļa, bet jābūt atbilstoši attīstības stratēģijai. Lokālplānojumus, detālplānojumus un tematiskos plānojumus izstrādā pēc nepieciešamības. Noteikts īstenošanas termiņš: detālplānojumu atceļ vai atzīst par spēku zaudējušu, ja beidzies īstenošanas uzsākšanas termiņš un tas nav pagarināts.

Paredzēts arī līgums starp pašvaldību un detālplānojuma izstrādes ierosinātāju, kas ietver prasības publiskās infrastruktūras izbūvei, apsaimniekošanai, būvdarbu uzsākšanas termiņus, kā arī citus nosacījumus.

Likums Ievieš jaunu terminu „nacionālo interešu objekti un teritorijas”. Tie ir teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai. Tas dod iespēju aizsargāt vienreizējas teritorijas, piemēram, Kolkas ragu.

Latvija ir vienīgā no Baltijas jūras 10 valstīm, kura nav uzsākusi jūras plānojumu. Vācija to ir veikusi pat divos līmeņos – vispirms katra federālā zeme savu daļu, tad valsts kopējo. Likums paredz sākt Latvijas daļas jūras plānojumu - problēma akūta ir gan vēja parku, gan naftas atradņu, kuģniecības, kabeļu, zemūdens arheoloģijas, zvejniecības, militāro interešu un vēl citu interešu krustošanās dēļ. Jūras plānojums aptver arī to piekrastes daļu, kura funkcionāli saistīta ar Jūras izmantošanu.

Gan vietējā pašvaldība, gan reģioni var sniegt priekšlikumus valsts līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem. Netiek paredzēts plānojums reģionālajā līmenī.

Likums paredz izveidot vēl vienu informācijas sistēmu – Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu. Tajā būs ievietotie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti un dati, kuri būs publiski pieejami bez maksas. Pēc 2015. gada 1. janvāra visi plānojumi jāievieto Teritorijas attīstības plānošanas informatīvajā sistēmā, līdz tam laikam – pašvaldības mājaslapā.

Ministru kabinetam ik gadus jāparedz līdzekļi nacionāla un reģionāla līmeņa attīstības plānošanai – tā ir reakcija uz ideju likvidēt plānošanas reģionus, bet formulējums var attiekties arī uz apriņķiem, ja tādus izveidos.

Stājoties spēkā izmaiņām normatīvajos aktos, pašvaldība izvērtē nepieciešamību pārstrādāt plānošanas dokumentus. Ja nepārstrādā - pretrunu gadījumā spēkā ir normatīvs ar augstāku juridisko spēku.

Likums neparedz aizsargjoslu plānu kā saistošu dokumentu, tam ir informatīvs raksturs.

Likums paredz saīsināt termiņus visām darbībām, kuras saistītas ar pārsūdzēšanu, turklāt tiesām dota brīvība noraidīt neargumentētus iesniegumus. Piemēram, teritorijas plānojumu un lokālplānojumu var pārsūdzēt divu mēnešu laikā.

Detālplānojumu realizē saskaņā ar līgumu ar pašvaldību. Līgumā pašvaldība var noteikt termiņus, secību vai citus nosacījumus. Detālplānojumu varēs apvienot ar būvprojekta izstrādi.

Visi plānojumi tiek izstrādāti uz esošu zināšanu bāzes. Priekšlikumi to vai citu problēmu pētīt tiek novirzīti uz jaunu plānojumu veidu tematiskie plānojumi. Tie tiek izstrādāti kādas problēmas izvērtēšanai un nav saistoši citiem, bet tiek ņemti vērā tālākā plānošanas procesā.

Visbeidzot likumprojektā nav iestrādāts šodienīgas teritoriālplānošanas princips, ka attīstītāji bez maksas nodod pašvaldības rīcībā līdz 20% teritorijas infrastruktūras attīstībai (ceļi, ielas, publiskas ēkas un laukumi), jo to neizdodas iestrādāt Zemes pārvaldības likumprojektā, bet tur vēl cīņa nav galā.

Komitejas dalībnieki pieņēma informāciju zināšanai, vēršot uzmanību uz to, ka likumā nav atsevišķi nodalīta pašvaldības un būvvaldes kompetence.

Izskatot jautājumu par ministru kabineta noteikumu projektu „Kārtība, kādā valsts budžetā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai reģionālajos maršrutos paredzētos līdzekļus sadala starp plānošanas reģioniem” vienošanās netika panākta. Piedāvātajam normatīvajam aktam atbalstu izteica tikai Latgales un Kurzemes plānošanas reģioni, Rīgas reģions izteica atbalstu ar iebildēm, savukārt Zemgales un Vidzemes plānošanas reģioni piedāvāto sadalījumu kritērijus neatbalsta. Vairāki komiteja locekļi uzsvēra, ka atbalstāmi pamatkritēriji ir pašizmaksa, ceļu segums, iedzīvotāju blīvums, kvalitātes un peļņas radītāji savukārt autobusu noslogojums un pārvadātāju ieņēmumi jāskata kontekstā ar pašizmaksu. Vislielākās diskusijas izraisījās par „normēšanas koeficienta” pielietojumu, kas principā sagrauj visu kritēriju sistēmu. Sīkāku informāciju skatiet šeit:

http://www.lps.lv/Komitejas/Tehnisko_problemu_komiteja/?task=sessions&committee_id=1388. Komiteja nesaskaņoja Ministru kabineta noteikumu projektu un lūdza Valsts SIA „Autotransporta direkcijai” normatīvo aktu saskaņot ar plānošanas reģioniem.

Komiteja izskatīja jautājumu par sabiedriskā transporta pakalpojumiem un iespējamo valsts atbalstu 2012. gadā. Informāciju par šo jautājumu sniedza SIA „Autotransporta direkcija” valdes loceklis Normunds Narvaišs. Komiteja nolēma, ka valsts atbalsts vietējiem reģionālajiem maršrutiem saglabājams šī gada līmeni, kā arī jāņem vērā inflācija. Valsts dzelzceļā, starppilsētu un vietējo reģionālo maršrutu kopējais apjoms finansēšanai nedrīkst būt mazāks par 51 miljonu. Finansējums valsts noteikto pasažieru kategorijām, kurām pienākas atvieglojumi nedrīkst būt mazāks par 11 miljoniem latu. Komiteja nolēma lūgt SIA „Autotransporta direkciju” kopīgi ar LPS līdz šī gada 1.novembrim saskaņot nepieciešamo finansējumu pa pozīcijām: vietējie reģionālie maršruti, pilsētu maršruti, starppilsētu maršruti.

LPS padomnieks Aino Salmiņš