Otrdien, 13.decembrī notika tehnisko problēmu komitejas kārtējā sēde, kurā izskatīja divus jautājumus: par situāciju elektrības tirgū un priekšlikumiem Atjaunojamās enerģijas likumā. Informāciju par šiem jautājumiem sniedza enerģētikas eksperts J. Ozoliņš, kā arī LPS padomnieki P. Barons un A. Salmiņš.
Visus pielikumus un prezentācijas skatīt šeit.
Sēdē uzsvēra, ka vietējās enerģijas izmantošanu bremzē fosilās enerģijas mārketings, nesakārtotā normatīvo aktu bāze un lobijs. Latvija enerģētisko koksni (pēc siltumspējas) eksportē, tikpat, cik iepērk dabas gāzi, taču gāzes iepirkums maksā 2 reizes vairāk. TEC saražotās enerģijas cenas ir ievērojami augstākas par vidējo cenu ES tirgū. Dabas gāzes koģenerācijas staciju enerģijas cenā, iekļauta maksa par uzstādīto jaudu (vairāk nekā 50 miljonu latu), nevis radīto preci – enerģiju. Šāda politika pazemina „Latvenergo” konkurētspēju „Nord Pool” biržā un sadārdzina iedzīvotāju maksājumus par elektrību.
Atjaunojamā enerģija dod iespēju noslēgt pilnu enerģijas ciklu, un, līdz ar to, pilnu finanšu aprites ciklu valstī, radot pamatu jaunām darba vietām, drošai, videi draudzīgai un ilgtspējīgai enerģētikas attīstībai valstī.
Sagatavojot priekšlikumus likumprojektam „Atjaunojamo energoresursu likums”, komitejas locekļi vienojās, ka:
-
precīzi jādefinē likuma mērķi, paredzot, ka obligāti ir jāstimulē mazo un vidējo energoapgādes uzņēmumu darbība siltuma pieprasījuma un energoresursu sagatavošanas tuvumā;
-
vienīgais valsts atbalsts – obligātais elektroenerģijas iepirkums, atsakoties no visa veida piemaksām, kuras līdz šim ir definētas nekorekti, bez ekonomiska vai cita pamatojuma;
-
jāīsteno universāls obligātais iepirkums elektroenerģijai, kas ražota no atjaunojamās enerģijas resursiem, izmantojot feed-in tarifa atbalsta principu;
-
jādefinē termins „koģenerācijas cikls”;
-
jāizstrādā elektrības un siltuma iepirkuma procedūra koģenerācijas ciklā, paredzot visas saražotās enerģijas obligātu pieņemšanu sadales un pārvades sistēmā, nosakot iepirkuma termiņu ar feed-in tarifu 8 gadus;
-
jādefinē elektrības iepirkuma cenas, kas tiek fiksētas ar 2012. gadu, paredzot iepirkuma cenas samazinājumu līdz 2019. gadam 2% gadā;
-
pašvaldību interese ir iespējami efektīvāka siltumenerģijas ražošana koģenerācijas procesā, paredzot lielāku loģistikas un koģenerācijas cikla atmaksāšanās īpatsvaru elektrības sadaļai ;
-
jāizstrādā pašvaldību rīcības plāns atjaunojamās enerģijas jomā;
-
pašvaldības rīcības plānā - teritorijas plānojumā (ja to nosaka ar normatīvie akti) jāiekļauj plānotais atjaunojamās enerģijas ražotņu veids, jauda, skaits un izvietojums, un tas jāsaskaņo ar energotīklu īpašniekiem. Komiteja atzina, ka piedāvātās prezentācijas ir atzīstamas par informatīvu pamatu priekšlikumu iesniegšanai Saeimas komisijai likumprojekta Aizsargjoslu likums redakcijai.
Komitejas locekļiem domas dalījās par siltuma tarifu regulēšanas principiem un metodēm koģenerācijas procesā. Pašlaik ir izveidojusies situācija, ka, pastāvot centralizētai siltumapgādes regulēšanai, pašvaldībām nav objektīvas pieejas visiem datiem, kas dotu iespēju salīdzināt esošā komersanta pakalpojumu izmaksas ar citu pretendentu piedāvājumu izmaksām ( ir zināmi tarifi, nav zināma siltuma cena). Tajā pašā laikā ekonomiski nemotivēts politisks balsojums tarifu pamatojumam var negatīvi ietekmēt siltumapgādes uzņēmumu attīstību un investoru piesaisti. Komiteja vienojās, ka šajā gadījumā jāparedz pašvaldībām iespēja brīvi, bet pamatoti izvēlēties - regulēt siltumapgādi pašiem, deleģēt citai kompetentai institūcijai vai turpināt izmantot SPRK pakalpojumus. Vairāki komitejas locekļi uzsvēra, ka būtu lietderīgi atjaunot profesionālu regulatoru reģionālā līmenī.
Komiteja neatbalstīja grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paredz Aizsargjoslas platuma palielināšanu 3 līdz 4 reizēm. Lielāku par vēja elektrostacijas augstumu no zemes virsmas līdz būves augstākajam punktam, kas dod iespējas esošiem zemes īpašniekiem radīt ap savu īpašumu aizlieguma zonu līdz 800 m platumā. Komiteja uzsver, ka šādi neparedzēti liegumi liedz iespēju piesaistīt investīcijas, un ir pretrunā ar Satversmē definētajiem tiesiskās paļāvības un samērības principiem. Skatīt pielikumu Nr.2. 49.infolapā.
LPS padomnieks Aino Salmiņš