Otrdien, 3.janvārī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdes sēde, kurā skatīja vairākus pašvaldībām aktuālus jautājumus.
Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga informēja par to, ka VZD plāno sakārtot kadastra sistēmā esošos datus par palīgēkām. Saskaņā ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli” ar nekustamā īpašuma nodokli ir jāapliek dzīvojamo māju palīgēkas, kuru platība pārsniedz 25 kvadrātmetrus. Šobrīd aktualizējies jautājums par dabā neesošo palīgēku dzēšanu no kadastra. VZD uzsvēra, ka, lai veiksmīgi varētu veikt šo datu aktualizāciju, ir nepieciešama pašvaldību un to iedzīvotāju iesaistīšanās un sadarbība. Tika runāts par vairākiem variantiem, kādā veidā aktualizēt datus, sadarbojoties ar pašvaldībām. VZD plāno informatīvu kampaņu, lai informētu iedzīvotājus. Tiek skatīta iespēja, ka līdz 2012.gada 1.oktobrim, dabā neesošo objektu dzēšana varētu notikt bez maksas. Šobrīd maksa par dabā neesošu objektu dzēšanu no kadastra datu sistēmas ir 6.50Ls, ja VZD iesniedz pašvaldības būvvaldes dokumentu, ka palīgēka dabā neeksistē. Valde pieņēma informāciju zināšanai. Jautājumu detalizētāk skatīs LPS finanšu un ekonomikas komitejā 5.janvārī.
LPS padomnieks Aino Salmiņš sēdē informēja par sabiedriskā transporta pakalpojumiem 2012.gadā. Saskaņā ar Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2012. gada vienošanās un domstarpību protokolu, tika noteikta virkne nosacījumu. Piemēram, neregulāro pārvadājumu ierobežošana, starppilsētu maršrutu reisu izmaksu samazināšana, vispirms veicot to analīzi un inventarizāciju. Tiks pārskatītas tās pasažieru kategorijas, kurām pienākas valsts noteiktie atvieglojumi. Situāciju arī saasina fakts, ka nav nosegti parādi pārvadātājiem par iepriekšējo gadu zaudējumu un izdevumu kompensāciju, kas sastāda summu vairāk nekā divu miljonu Ls apmērā. Kā rezultātā reālā konsolidācija ir nevis 5, bet 7 miljoni Ls sabiedriskā transporta pakalpojumu nozarē. Diskusijas izvērtās par plānoto dotāciju pārdali starp reģioniem. Respektīvi, Zemgales plānošanas reģionam dotāciju samazinājums varētu būt gandrīz 70%, Vidzemei – 21%. LPS valde informāciju pieņēma zināšanai, aicinot plānošanas reģionus Autotransporta direkcijas rīkotajā sanāksmē 4.janvārī, atrast kompromisu. Diskusijās tika atzīmēts, ka ir jūtamas disproporcijas valsts atbalsta sniegšanā starppilsētu vietējiem pārvadājumiem. LPS padomnieks Aino Salmiņš uzsvēra, ka īpaša uzmanība tika pievērsta tam apstāklim, ka Saeimas Tautsaimniecības, vides, agrārās un reģionālās politikas komisija nav gatava noteikt kontroli pār neregulārajiem pārvadājumiem. Izveidojusies situācija, ka neviens normatīvais akts šobrīd neregulē kārtību, kādā veicami pasažieru neregulārie pārvadājumi. Sakārtojot šī pārvadājuma veida kontroli ir iespējams ieekonomēt vismaz 1,5 milj. Ls gadā. LPS padomnieks Aino Salmiņš izsaka bažas, ka atsevišķi politiski spēki veic reālu sabiedrisko pakalpojumu tirgus pārdali, ignorējot tiesiskās paļāvības principus, kas saistīti ar iepriekš noslēgtajiem koncesijas līgumiem.Kā rezultātā varētu tiks izjaukts vienotais sabiedriskā transporta tīkls, īpaši apdraudot vietējo pārvadājumu eksistenci. A.Salmiņš atzīst, ka ir nepieciešama starppilsētu maršrutu precīza analīze, izvērtējot iespēju nefinansēt atsevišķus rentablos reisus, paredzot ietaupītos līdzekļu novirzīt vietējiem maršrutiem.
LPS padomniece Vineta Reitere informēja par to, ka 2012. gada 1.janvārī stājies spēkā likums „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, nosakot, ka 299.panta ceturtā daļa tiek papildināta ar teikumu šādā redakcijā: „Pašvaldību budžetos ieskaita arī tos naudas sodus, kurus par šā kodeksa Sevišķajā daļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem uzlikušas pašvaldību institūcijas.” Iepriekšminētā likumprojekta virzību paredzēja arī Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2012. gada vienošanās un domstarpību protokols. Ņemot vērā, ka minētajam jautājumam 2011. gadā bija tikai pagaidu risinājums atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) Pārejas noteikumu 18.punktam. 18.punkts noteica, ka, „Naudas sodus, kurus par šā kodeksa Sevišķajā daļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem pašvaldību institūcijas uzlikušas līdz 2011. gada 31.decembrim, ieskaita pašvaldības budžetā.”
Savukārt LR Saeimas Juridiskajā komisijā 2.lasījumā tuvākajā laikā plānots skatīt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Likumprojekts ievērojami samazina pašvaldību tiesības, jo pašvaldībām vairs netiktu dota iespēja sasitošajos noteikumos pilnvarot pašvaldību amatpersonas uzlikt sodus par šo noteikumu pārkāpšanu. LPS valde pilnībā atbalstīja, ka nav pamata šīs tiesības ierobežot. Tā vietā ir uzlabojama saistošo noteikumu kvalitāte, gan iespējams arī pilnveidojams normatīvo aktu regulējums.
Valde nolēma tuvāko LPS domes sēdi sasaukt 2012.gada 25.janvārī.