Aino Salmiņš,
LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos
speciāli “Autoceļu Avīzei”
Ceļus pamatoti dēvē par ekonomikas asinsriti, un bez tiem nav iedomājama arī mūsu ikdiena. Pērn oktobrī SKDS veiktajā aptaujā uz jautājumu, vai autoceļiem ir jābūt valsts budžeta prioritāšu vidū, pārliecinošs vairākums atbildējuši apstiprinoši: 55% aptaujāto sacījuši “jā”, un 31% respondentu uzskata, ka autoceļiem ir jābūt vienai no lielākajām prioritātēm.
Kā mēs šo tautsaimniecības asinsriti barojam? Nacionālais attīstības plāns jeb NAP 2027 sola finansējumu valsts galvenajiem autoceļiem – 449,1 miljonu eiro, valsts reģionālajiem autoceļiem – 55,4 miljonus, nacionālās nozīmes centru infrastruktūras rekonstrukcijai un modernizācijai – 50 miljonus, “Rail Baltic” projektam – 2,8 miljonus un ostu un lidostu infrastruktūras attīstībai un darbības uzlabošanai, pielāgojot tās vides prasībām, – 64,2 miljonus. Taču finanšu nepieciešamība valsts autoceļu sakārtošanai, pēc Satiksmes ministrijas datiem, ir 2,7 miljardi eiro. Uzsvēršu: nevis miljoni, bet miljardi eiro!
Kā pie tiem tikt? Pirmā lielā cerība ir tā saucamā Eiropas nauda. Diemžēl Eiropas Komisijas priekšlikums Eiropas Savienības daudzgadu budžetam paredz pēc 2020. gada kohēzijas finansējumu samazināt par 10%, turklāt pēdējās prognozes liecina, ka samazinājums būs vēl lielāks. Tātad Latvija turpinās saņemt ES kohēzijas politikas finansējumu, taču ievērojami mazākā apjomā. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē premjers minēja, ka nākamajā ES daudzgadu budžetā kohēzijas finansējums Latvijai varētu sarukt par 22% jeb par vienu miljardu eiro. Iemesli tam vairāki: pirmkārt, Lielbritānijas izstāšanās no ES, otrkārt, Latvijas ekonomika turpina augt un mūsu valsts vairs nekvalificējas kā vistrūcīgākā ES ekonomika, treškārt, saruks kopējais ES finansējums kohēzijai un lauksaimniecībai, turpmāk naudu novirzot citām jomām, ceturtkārt, koronavīruss un iespējamā ekonomikas bremzēšanās.
Atbilstoši ES Kohēzijas fonda finansējumam un NAP paredzētajam sadalījumam labākajā gadījumā varam pretendēt uz 600 miljoniem eiro Eiropas naudas, kas tiks valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem un ielām nacionālajos un reģionālajos centros, taču tā ir ļoti optimistiska prognoze. Tātad ar Eiropas palīdzību turpināsim uzlabot valsts galveno autoceļu stāvokli, bet par pārējiem autoceļiem jautājums paliek atklāts, līdz ar to pastāv reāls risks tālākam valsts attīstības tempu samazinājumam. Satiksmes ministrijas aprēķinātais nepieciešamais finansējums valsts autoceļu sakārtošanai ir 2,7 miljardi eiro, bet nav grūti izrēķināt finanšu nepieciešamību pašvaldību autoceļiem, kuru ir divreiz vairāk nekā valsts autoceļu.
Reģionālie ceļi Latvijā ir bēdīgā stāvoklī. Ar ES atbalstu tiks uzlabots valsts galveno autoceļu stāvoklis, taču jautājums par valsts reģionālo un vietējo autoceļu finansējumu no valsts budžeta vai investīcijām ar privāto partnerību līdz šim netiek risināts. Nav pieļaujams, ka valdībai, kas no autoceļu lietotājiem nodokļos šogad saņems vairāk nekā 770 miljonus eiro, nav izstrādāta koncepcija autoceļu atjaunošanas plānam ne īstermiņā, ne ilgtermiņā. Skumjākais, ka bez ES finansējuma valstij nav alternatīvas programmas un īstenotā nodokļu politika radījusi ievērojamas disproporcijas starp valsts un pašvaldību finansējumu, kā rezultātā pašvaldību ieņēmumu daļa strauji samazinās. Diemžēl pašreizējā valdība nedomā ES fondus izmantot pārējo (lauku) teritoriju attīstībai, un šīs teritorijas (arī pašreizējās republikas pilsētas, ja tiks īstenots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums) būs atkarīgas no nozaru politikas.
Par VARAM minētajiem 300 miljoniem eiro, kas tikšot piesaistīti ceļu atjaunošanai administratīvi teritoriālās reformas (ATR) gaitā, ir jāsaprot, ka šis iespējamais finansējums plānots no valsts budžeta. Tātad, pieņemot šādu lēmumu, valdībai jārēķinās, ka piedāvājums ir jāsaista ar saviem solījumiem izglītībai, veselībai, zinātnei u. c. Turklāt, ja finansēšanu paredzēts uzsākt jau nākamgad, to vajadzēja iekļaut finanšu ietvarā 2022.–2023. gadam, taču tur redzama apaļa nulle. Atgādinu, ka VARAM izstrādātā likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā jeb anotācijā ierakstīts: lai veiksmīgi īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, trīs gadu laikā pašvaldību autoceļu sakārtošanai vajadzētu atvēlēt 300 miljonus eiro. Šos līdzekļus ceļos plānots investēt laikā no 2021. līdz 2023. gadam: 2021. gadā autoceļu tīkla sakārtošanai atbilstoši VARAM un VAS “Latvijas valsts ceļi” kritērijiem paredzēti 74,79 miljoni, 2022. gadā – 123,81 miljons un 2023. gadā – 101,39 miljoni eiro. Līdz šim nav skaidrs, kura ministrija noteiks prioritāri sakārtojamo valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu posmu sarakstu, jo šāds saraksts joprojām nav zināms ne pašvaldībām, ne sabiedrībai, un tas rada pamatotas bažas, ka šāds apsolījums varētu būt tikai ATR reklāmas kampaņa. Nav skaidrs, vai piedāvātais risinājums kaut kādā mērā atbilst Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014.–2023. gadam, jo izskatās, ka funkcionāla valsts reģionālo un vietējo ceļu revīzija tiks veikta tikai VARAM ministra kabinetā. Uzsveru, ka pašlaik vēl spēkā esošais Autoceļu likums gan nosaka, ka autoceļu attīstību plāno Satiksmes ministrija, ievērojot ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās attīstības tendences, valsts un pašvaldību intereses un par pamatu izvirzot vienlīdzīgas reģionu attīstības principu.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) uzskata, ka nepieciešams aktualizēt Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.–2023. gadam, lai izstrādātu rīcības plānu Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2021.–2027. gadam. LPS atbalsta valdības 28. aprīļa lēmumu “Par valsts galveno un reģionālo autoceļu seguma sakārtošanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz novirzīt valsts autoceļu sakārtošanai 75 miljonus eiro, un uzskata, ka tas ir optimāls veids ne tikai īstermiņā sildīt valsts ekonomiku, bet ilgtermiņā uzlabot dzīves vides un uzņēmējdarbības kvalitāti, kur galvenie kritēriji ir spēja projektus realizēt līdz šā gada beigām atbilstoši jau izstrādātājai tehniskajai dokumentācijai un satiksmes intensitātei.
LPS uzsver, ka vairāku pašvaldību projektu realizācijas pakāpe ir tikpat augstā gatavības stadijā kā VAS “Latvijas valsts ceļi” projekti. Diemžēl šā gada 14. maija LPS sarunās ar Satiksmes ministriju ministrs neatbalstīja pašvaldību iniciatīvu, kas ierosināja paredzēt finansējumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētajiem gadījumiem” vismaz līdz 25 miljoniem eiro pašvaldību projektiem ar augstu gatavības pakāpi, īpašu uzmanību pievēršot jau izstrādātājiem, bet nerealizētajiem projektiem publiskās ceļu infrastruktūras kvalitātes uzlabošanai lauku teritorijās, lai sekmētu uzņēmējdarbību un saglabātu apdzīvotību novados, kā arī projektiem, kas nodrošina pašvaldību autoceļu segto un vaļējo lietusūdens novadīšanas sistēmu sakārtošanu, grāvju tīrīšanu un citus autoceļu uzturēšanas darbus. Tāpat no šīs programmas būtu jāatbalsta satiksmes drošības projekti un projekti pašvaldību ielu sakārtošanai, jo šajā plānošanas periodā novados, realizējot ūdenssaimniecības projektus, ar ES finansējuma palīdzību tika izbūvēti kanalizācijas tīkli un par pašvaldības līdzekļiem ūdensapgādes tīkli, bet ielu un ielu apgaismojumam, kā arī lietusūdens virszemes sistēmu atjaunošanai ES līdzekļi netiek piešķirti. Šiem projektiem ir visaugstākā gatavības pakāpe, jo pašvaldības jau izstrādājušas tehnisko dokumentāciju un veikušas iepirkumus šo ielu pārbūvei.
Atbalstot valdības aktivitātes valsts galveno un reģionālo autoceļu sakārtošanā, LPS atzīmē, ka šie projekti ir nepieciešami ekonomikas atveseļošanai, taču vienlaikus jārisina arī jautājums par novadu centru sasniedzamību un pašvaldību iesniegtajiem autoceļu sarakstiem, lai nodrošinātu sekmīgu ATR norisi. Tādēļ LPS aicina Satiksmes ministriju un VARAM turpināt darbu pie programmas izveides ceļu pārbūvei un atjaunošanai sadarbībā ar pašvaldībām un plānošanas reģioniem, nodrošinot novadu centru sasniedzamību atbilstoši NAP rīcības virzienam “Līdzsvarota reģionālā attīstība” un MK 5. novembra protokollēmumam “Par investīciju programmu autoceļu attīstībai”, un īpašu uzmanību pievērst valsts vietējiem ceļiem, izvērtējot to funkcionālo nozīmi vietējā līmenī, tajā skaitā to nepieciešamību mazo un vidējo uzņēmumu un lauksaimnieku dzīvotspējai un attīstībai. Ļoti vēlētos, lai VARAM piedāvājums tiktu saistīts ar reģionu attīstības interesēm, nevis ar politisko reklāmu, kas balstīta uz politisku pierakstījumu veikšanu uz jau izstrādātajiem un realizācijai paredzētajiem Satiksmes ministrijas projektiem.
LPS pagājušajā vasarā iesniedza Satiksmes ministrijai interaktīvu karti ar pašvaldību izvēlētajiem prioritāri labojamiem ceļu posmiem, bet joprojām neesam sagaidījuši no SM šā mājasdarba izpildi un korektu atjaunojamo autoceļu sarakstu ar paredzēto finansējumu un laika grafiku.
Vai tiešām kāds par to vēl jāpārliecina, ka sakārtoti ceļi ir garants Latvijas ilgtspējai un reģionālajai attīstībai? Pašlaik valstī gan uzņemts kurss uz monocentrisku attīstību, domājot, ka jebkura aktivitāte racionāla ir tikai centrā. Pēc manām domām, tā ir novecojusi pieeja, taču šajā gadījumā izšķiroša nozīme ir mobilitātei: bez autoceļu infrastruktūras tā nav iespējama, tāpat kā citas reformas. Administratīvi teritoriālā reforma netiek sasaistīta ne ar vienu no gaidāmajām reformām, jo tās mērķi ir politiski, nevis ekonomiski.