Otrdien, 13.martā, plkst. 13:00 notika Latvijas Pašvaldību savienības Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde, kurā tika izskatīti vairāki Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotie normatīvo aktu projekti.
Viens no pārrunātajiem jautājumiem bija Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām”. Šo noteikumu projektu aktualizē, balstoties uz jaunākajiem datiem par visu pašvaldību un plānošanas reģionu teritoriju attīstības indeksiem. Neapstrīdot aplēstās indeksu vērtības, tika kritizēta teritoriju attīstības indeksu veidošanas metodika par neatbilstību savam uzdevumam – raksturot teritorijas sociāli ekonomisko attīstību un to nozīmības svaru. Protams, ka tikai četru rādītāju izmantošana ir nepietiekama teritorijas vispusīgai raksturošanai, īpaši, ja šo indeksu izmanto ļoti daudzveidīgu pasākumu atbalsta vērtēšanai. Tika ierosināts atteikties no viena universāla indeksa, izstrādājot katram attīstības pasākumam atbilstošus kritērijus, tai skaitā arī vietējo ekonomiku un pakalpojumu pieejamību raksturojošus. VARAM Teritoriju attīstības novērtēšanas nodaļas vecākais referents Zintis Hermansons uzsvēra, ka pašreizējā nodaļas aktualitāte ir investīciju piesaistes novērtējums – pašvaldību gatavība investīciju piesaistei – esoša vai plānota investīcijām sagatavota teritorija ar nodrošinātām komunikācijā (ūdens, energoapgāde, gāze, ceļš).
Komitejas sēdē LPS padomniece Vineta Reitere informēja par šī brīža situāciju ar likumprojektu par Pašvaldību referendumiem. Pašvaldības ir iesūtījušas aptuveni 40 iebildes par šo likumprojektu, LPS atzinumā visas iebildes ir nosūtījusi ministrijai, kur starpministriju saskaņošanas sanāksmē visas iebildes tika uzturētas spēkā. Iebildes tika saņemtas gandrīz par katru pantu, kur pašvaldībām nav skaidras vairākas lietas: par norisi, par finansējumu, referendumu rīkošanas gadījumi, referenduma ierosinātāju procentuālais daudzums, par jautājumu leģitimitāti, par kuriem tiek ierosināts referendums, kā arī par balsošanas drošumu, izmantojot elektronisko balsošanas sistēmu un citi iebildumi. Šī likumprojekta sakarā arī ir jārunā par to, kas noformulē saprotamu referenduma jautājumu, ko uzdot iedzīvotājiem, kā arī ir jāstrādā pie šiem gadījumiem, kad vispār referendumu ir iespējams rīkot.
Sēdē tika izskatīt jautājums par grozījumu Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā. Komiteja nepiekrīt svītrot neizpildītu uzdevumu, tad tādā gadījumā, ja citā likumā noteiktu uzdevumam citu termiņu.