Otrdien, 27.martā, notika LPS Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejas sēde. Centrālais jautājums šoreiz bija reversā PVN maksāšanas kārtība būvniecības nozarē, par kuru stāstīja Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare – Pilka.
Ar 2011.gada 8.decembra grozījumiem likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” tika noteikts, ka par iekšzemē sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem PVN aprēķinās un maksās valsts budžetā būvniecības pakalpojumu saņēmējs. Likuma pārejas noteikumos ir noteikts: reverso PVN maksāšanas kārtību piemēro attiecībā uz līgumiem par būvniecības pakalpojumu sniegšanu, kas noslēgti, sākot ar 2012.gada 1.janvāri. Attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti līdz 2011.gada 31.decembrim, jauno maksāšanas kārtību piemēro ar 2013.gada 1.janvāri. Savukārt attiecībā uz būvniecības pakalpojumiem, ko saņem valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība saskaņā ar Publisko iepirkuma likumā noteikto iepirkuma procedūru vai kā publiskais partneris saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu, jaunā kārtība būs piemērojama līgumiem, kas noslēgti, sākot ar 2013.gada 1.janvāri. Reverso PVN maksāšanas kārtību piemēros būvniecības pakalpojumiem, kas ir būvdarbu veikšana jaunas būves (ēkas, inženierbūves) būvēšanai vai esošās būves vai tās daļas renovācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai, konservācijai vai nojaukšanai (būvlaukuma sagatavošana, būvobjekta pagaidu būvju būvēšana un to nojaukšana, būves nulles cikla izbūve, būves nesošo un nenesošo elementu vai konstrukciju (tai skaitā iebūvējamo konstrukciju) būvēšana, konstrukciju uzstādīšana ar piegādi vai bez tās (tai skaitā stikloto konstrukciju, logu un durvju ielikšana, liftu uzstādīšana), iekārtu, kas ir būves neatņemama sastāvdaļa (tai skaitā ventilācijas sistēma, apkures sistēma), uzstādīšana un montāža, būves ārējā apdare (tai skaitā fasādes apdare un siltināšana), būves iekšējā apdare (tai skaitā sienu un griestu apdare, siltināšana, grīdas ieklāšana, tapešu līmēšana, virsmu krāsošana vai lakošana), inženierkomunikāciju izbūve (tai skaitā ar būvi vai tās daļu funkcionāli saistīto inženiertīklu pievada un būves iekšējo inženiertīklu izbūve), būves vai tās daļas konservācija, būves vai tās daļas nojaukšana, būvlaukuma sakopšana un labiekārtošana pēc būvdarbu pabeigšanas pirms būvobjekta nodošanas ekspluatācijā (izņemot apzaļumošanu)). Sniegtā būvniecības pakalpojuma vērtībā iekļauj izmaksas, kas ir tieši saistītas ar konkrētā pakalpojuma sniegšanu (tai skaitā būvmateriālu, konstrukciju vai iekārtu, kas ir būves neatņemama sastāvdaļa, vai citu normatīvajos aktos būvniecības jomā paredzēto iekārtu iegādes un uzstādīšanas vērtība, būvniecības instrumentu, mehānismu vai tehnoloģisko iekārtu nomas vērtība).
Komitejas sēdē tika sniegta informācija arī par:
1) Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (likumprojekts paredz, ka no 2013.gada pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa likmi, kas pārsniedz 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, varēs noteikt tikai gadījumos, kad nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kā arī noteikti nodokļa likmju noteikšanas principi pašvaldību saistošajos noteikumos);
2) Valsts kases izvirzīto jautājumu par nekustamā īpašuma nodokļa uzskaiti pēc uzkrājuma principa;
3) viedokļiem Demogrāfisko lietu padomes darba grupā bērnudārzu pieejamības jautājuma risināšanai.
Privāto bērnudārzu pārstāvji aktīvi lobē principa „nauda seko bērnam” ieviešanu Latvijā. LPS uzskata, ka sistēma kardināli nav jāmaina. Problēmas ar vietām pašvaldību bērnudārzos ir tikai 19 pašvaldībās – galvenokārt Rīgā un Pierīgā (turklāt vairākās no tām tiek būvēti jauni bērnudārzi un 2013.gadā rindu jautājums būs atrisināts). Aptuveni 60% no rindā uz vietu bērnudārzā stāvošajiem bērniem ir vecumā no 1,5 gadiem līdz 3 gadiem. Līdz ar to uzmanība ir jākoncentrē tieši uz šo divu problēmjautājumu risināšanu. Lai situāciju atrisinātu, no valdības puses ir nepieciešams atbalsts divos jautājumos: 1) nodrošināt finansējumu no valsts budžeta visu pirmskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un VSAOI (līdz ar to atbrīvojot pašvaldību līdzekļus, kurus varētu novirzīt bērnudārzu būvniecībai, pakalpojuma pirkšanai no privātā sektora utt.) un 2) atļaut pašvaldībām ņemt aizņēmumus pirmskolas izglītības iestāžu ēku būvniecībai, rekonstrukcijai, pielāgošanai u.tml. un iekārtošanai. Tālākā izvēle, kā konkrēti risināt problēmjautājumus – būvēt jaunu bērnudārzu, slēgt sadarbības līgumu ar kaimiņu pašvaldībām, kuru bērnudārzos ir vietas, pirkt pakalpojumu no privātā sektora, izveidot vai pirkt alternatīvus bērnu pieskatīšanas pakalpojumus (dienas centri, aukļu dienests, īslaicīgas pieskatīšanas centri u.tml.) utt. – ir katras pašvaldības patstāvīgs lēmums. Racionālais risinājums tiek rasts, ņemot vērā vietējo situāciju un resursus.
LPS padomniece
Lāsma Ūbele