Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ierosina atvērt plašu diskusiju par vietējās un atjaunojamās enerģijas resursu (AER) lietošanas problēmām.
Šobrīd likumdošanas aktu nesakārtotība Latvijā paralizējusi šo enerģētikas sektoru. ATJAUNOJAMĀS ENERĢIJAS LIKUMU pēc 3 gadu veidošanas Saeima atzinusi par neatbilstošu, uz AER izmantošanu attiecināmie 262. MK noteikumi apturēti, investori šajā sektorā neienāk, jo biznesa noteikumi ir nestabili un neskaidri.
Eiropā 2011.gadā >81% no uzstādītām enerģijas ražošanas jaudām izmanto atjaunojamos resursus. Latvijā ES direktīvas nospraustie mērķi AER lietošanā nepildās. Latvija katru gadu samaksā GAZPROM par dabas gāzi 324 milj.Ls par 19,3 TWh enerģijas (ap miljonu latu dienā + dūmi, kvēpi, izmeši un pelni piesārņo mūsu zemi). Tai pat laikā Latvija gadā eksportē koksni (šķeldu, papīrmalku, paletes u.c.) ar enerģētisko vērtību 16,4 TWh, ieņemot par to 139 milj. Ls .
Ja Latvijā 70% siltuma ražo no dabas gāzes, visa nauda par lielajiem siltuma rēķiniem neatgriezeniski aizplūst uz austrumiem. Ja kurināšanai izmanto šķeldu vai citas koksnes atliekas, visa naudas aprite notiek Latvijā.
Ap 30% elektrības Latvijā ražo koģenerācijā no arvien dārgākās dabas gāzes, par ko TEC saņem atbalstu no patērētāju maciņiem - ap 9 santīmi no lata elektrības rēķinā, turpretī tikai 2 santīmi no lata tiek atbalstam vēja un hidrostacijām.
„LPS izstrādājusi priekšlikumus, lai pilnveidotu un beidzot nostiprinātu likumu, kā arī noteikumu veidā izveidotu stabilu atbalsta sistēmu tiem enerģijas ražotājiem, kas vēlas un var izmantot vietējos energoresursus (koksnes atlikumus, biomasu, biogāzi, mazos HES, vēja turbīnas, saules paneļus, zemes siltumu u.c. resursus), kas rodami mūsu pašu pagastā, novadā un valstī, nepiesārņo dabu, rada darba vietas un attīsta mūsu (nevis ārvalstu) ekonomikas izaugsmi. Lai mūsu darba augļi paliek tēvzemē un neaizplūst ārvalstu monopoliem, kuri te lobē savu biznesu,” uzsver LPS padomnieks Paulis Barons.
Informāciju sagatavoja LPS padomnieks Paulis Barons