21. oktobrī Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisija pabeidza izskatīt uz otro lasījumu saņemtos priekšlikumus par likumprojektu “Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā” (TAPL). Grozījumus likumā rosinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) saistībā ar ATR jau šāgada sākumā.
Ņemot vērā pašreizējo situāciju un to, ka 2020. gada 23. jūnijā stājies spēkā jaunais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas noteic virkni pienākumu pašvaldībām pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām, daļa sākotnēji iesniegto priekšlikumu, kas bija tieši saistīti ar ATR, ir zaudējuši aktualitāti.
Būtiskākās šobrīd plānotās izmaiņas Teritorijas attīstības plānošanas likumā:
1. Piedāvāts izteikt 9. panta 2. apakšpunktu šādā redakcijā:
“2) metodiski vada teritorijas attīstības plānošanu reģionālajā un vietējā līmenī”,
svītrojot normu, kas noteica, ka VARAM pārrauga publiskās apspriešanas organizēšanu.
2. Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 25. punktam piedāvāts papildināt 12. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Daugavpils pilsētas pašvaldība un pašvaldības, kas veido jaunizveidojamo Daugavpils novadu, Liepājas pilsētas pašvaldība un pašvaldības, kas veido jaunizveidojamo Lejaskurzemes novadu, un Rēzeknes pilsētas pašvaldība un pašvaldības, kas veido jaunizveidojamo Rēzeknes novadu, veido kopīgu sadarbības institūciju, lai šajā likumā noteiktajā kārtībā nodrošinātu kopēju integrētu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, attīstības programmu izstrādi visai teritorijai.”
12. panta papildinātā daļa redakcionāli lūgta precizēt, saskaņojot to ar ATR likumu:
“(4) Daugavpils pilsētas pašvaldība un pašvaldības, kas veido jaunizveidojamo Augšdaugavas novadu, Liepājas pilsētas pašvaldība un pašvaldības, kas veido jaunizveidojamo Dienvidkurzemes novadu, un Rēzeknes pilsētas pašvaldība un pašvaldības, kas veido jaunizveidojamo Rēzeknes novadu, Jelgavas pilsētas pašvaldība un pašvaldības, kas veido jaunizveidojamo Jelgavas novadu, un Ventspils pilsētas pašvaldība un Ventspils novads veido kopīgu sadarbības institūciju, lai šajā likumā noteiktajā kārtībā nodrošinātu kopēju integrētu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, attīstības programmu izstrādi visai teritorijai.”
3. Piedāvāts 22. pantu papildināt ar divām jaunām daļām:
“Vietējās pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā iekļauj attīstības projektus, kuru ieviešanas izmaksas ir 50 000 eiro vai vairāk. Investīciju plānā iekļauj arī tādus attīstības projektus, ko plānots realizēt vairākām pašvaldībām kopīgi, ja kopējās projekta izmaksas ir 50 000 eiro vai vairāk.”
“Vietējā pašvaldība ikgadējā pārskatā iekļauj informāciju par pašvaldības veiktajiem ieguldījumiem 2.1. daļā minēto attīstības projektu ieviešanā.”
Pēc LPS, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikuma uz 2. lasījumu netika atbalstīts VARAM priekšlikums papildināt 22. pantu ar šādu normu: “Sagatavojot pašvaldības budžetu, ņem vērā attīstības programmā noteiktās prioritātes un investīciju plānu.”
4. Piedāvāts svītrot 25. panta trešo daļu, kas nozīmē, ka pēc likuma spēkā stāšanās pašvaldībām nebūs jāsūta uz VARAM teritorijas plānojuma un lokālplānojumu izstrādes procesā pieņemtie lēmumi. Jau šobrīd Ministru kabineta noteikumi paredz, ka visiem lēmumiem noteiktajā termiņā jābūt publicētiem Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā, kas publiskajā vidē tiek lietota kopš 2015. gada 1. maija.
5. Atbilstoši VARAM priekšlikumam piedāvāts 27. pantu papildināt ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:
“(3.¹) Ja konstatētos teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādes procedūras pārkāpumus vai neatbilstības normatīvajiem aktiem iespējams novērst, ministrija var izvirzīt nosacījumus, pēc kuru izpildes ir uzsākama attiecīgā plānošanas dokumenta īstenošana.”
Tas nozīmē, ka pēc teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu apstrīdēšanas termiņa beigām VARAM tiek dotas tiesības noteikt, ka attiecīgais plānošanas dokuments ir īstenojams pēc norādīto neatbilstību novēršanas. Tādējādi situācijās, kad tiek konstatētas nebūtiskas neatbilstības, nesekos ministra rīkojums. Plānošanas dokumentu varēs īstenot pēc norādīto neatbilstību novēršanas. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka komisija aicināja VARAM precīzāk noteikt, kādām rīcībām jāseko, kad tiek saņemta VARAM vēstule par īstenošanas iespējamību.
6. Piedāvāts papildināt pārejas noteikumus ar 10.¹ punktu šādā redakcijā:
“10.¹ Ievērojot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 17. punktu, līdz pašvaldību jauno teritorijas plānojumu stāšanās spēkā, bet ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim pašvaldības nodrošina detālplānojumu, kas apstiprināti šā likuma pārejas noteikumu 10. punkta noteiktajā kārtībā, atbilstību šā likuma 29. pantam.”
Tas nozīmē nodrošināt, lai pēc minētā datuma visi detālplānojumi būtu ar vienotu juridisko statusu – administratīvie akti. Konkrēti kritēriji ar saistošajiem noteikumiem apstiprināto detālplānojumu izvērtēšanai, to atcelšanas un no jauna apstiprināšanas ar administratīvo aktu procedūra tiks atrunāta MK noteikumos nr. 628, kuru grozījumi ir izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē šā gada augustā. Šo normu komisijā vienojās juridiski precizēt uz 3. lasījumu.
Deputāti neatbalstīja Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumus par likuma 1. un 5. panta papildināšanu ar jauniem punktiem, kuros tiktu definēti starptautiskas nozīmes attīstības centri, nacionālas nozīmes attīstības centri un reģionālas nozīmes attīstības centri, kā arī likuma pielikumu “Starptautiskās, nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centri”.
Ivita Peipiņa,
LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos
Foto: Sandra Bērziņa