13. janvārī notika šogad pirmā LPS Valdes sēde, kurā piedalījās arī jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs. Neklātienes sarunā tika pārrunātas nozares galvenās prioritātes un uzklausīts viņa redzējums par turpmāko darbu un sadarbību. Kā trīs galvenās prioritātes šajā gadā ministrs nosauca iesākto darbu turpināšanu, tajā skaitā administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu, valsts kursu uz zaļāku un digitālāku ekonomiku un finansiālu atbalstu pašvaldībām, lai tās varētu īstenot infrastruktūras investīciju projektus, kas sekmētu reģionālo attīstību, radītu darbavietas un veidotu pievilcīgu dzīves vidi. Ministrs uzsvēra aizdevumu programmas nozīmi un atzīmēja, ka šogad tiks turpināta pērn uzsāktā aizdevumu programma jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai vai paplašināšanai, valsts aizdevumu varēs saņemt arī pakalpojumu infrastruktūras pārskatīšanai un tās pielāgošanas projektiem pašvaldību reformas kontekstā, īres dzīvokļu būvniecībai ārpus Rīgas plānošanas reģiona, meliorācijas sistēmas infrastruktūras atjaunošanai vai jaunu izbūvei, kā arī nozīmīgu investīciju apjoma būvprojektu izstrādei. Aizdevumu programmā paredzēts arī līdz 400 000 eiro liels aizdevums katras pašvaldības izraudzītam prioritāram projektam.
Valde uzdeva jautājumus un interesējās par autoceļu sakārtošanu un valsts investīciju programmas atjaunošanu, iespējām sakārtot kultūras namus, jauno atkritumu apsaimniekošanas plānu, funkciju nodošanu reģioniem un citiem jautājumiem, kā arī uzsvēra, ka pašvaldību dienestiem ir ļoti svarīgi saņemt informāciju par Covid-19 inficētiem cilvēkiem, lai nodrošinātu drošu un kvalitatīvu darbu krīzes laikā un efektīvāk ierobežotu slimības izplatību. Vairāk par tikšanos ar ministru lasiet šeit.
LPS Valde arī uzklausīja Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Andri Teikmani, kurš pastāstīja par ieceri 14. jūnijā organizēt deportācijas 80 gadu atceres pasākumu. Lai atzīmētu 14. jūnija deportācijas 80. gadadienu un godinātu ikviena izvestā piemiņu, šajā dienā paredzēts vienlaicīgi visos Latvijas novados lasīt 1941. gadā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju vārdus un uzvārdus. Plānots, ka vienojošie piemiņas pasākuma principi būtu: vienots pasākuma sākuma laiks; no konkrētās teritorijas deportēto iedzīvotāju vārdu un uzvārdu publiska nolasīšana; piemiņas brīža straumēšana reāllaikā, kas dotu iespēju piemiņas pasākumā piedalīties attālināti, un ieraksts, lai fiksētu un saglabātu šo notikumu vēsturei; jaunās paaudzes iesaistīšana, lai sekmētu vēsturiskās atmiņas pārmantojamību.
Valdes sēdes dienaskārtībā bija arī jautājums par LPS sadarbības tīklu darbu un sasniegtajiem rezultātiem 2020. gadā un plānoto 2021. gadā. LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede atzīmēja, ka Pašvaldību savienība no 2013. gada decembra līdz 2016. gada beigām īstenoja Norvēģijas finanšu instrumenta projektu “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana”, kurā izveidoja vairākus pašvaldību sadarbības tīkliņus. Tā kā projektā iegūtie rezultāti jāuztur un jāizmanto vismaz piecus gadus pēc tā noslēguma, tīkliņi darbojās pagājušajā gadā un turpinās darboties arī šogad, turklāt pašvaldības tos atzīst un uzskata par lietderīgiem un vajadzīgiem.
Sēdes turpinājumā LPS padomnieki Aino Salmiņš, Ilze Rudzīte, Ināra Dundure un Sniedze Sproģe sīkāk pastāstīja par katru no tiem.
Mājokļu politikas tīklā pērn noorganizētas četras sanāksmes un strādāts pie dažādiem ar mājokļu pieejamību un apsaimniekošanu saistītiem jautājumiem. Pie rezultātiem jāmin panāktās izmaiņas Īres likumā: īres maksas noteikšana pašvaldību dzīvojamā fondā, īres līgumiem noteikti termiņi, pašvaldības dome savos saistošajos noteikumos drīkstēs noteikt kārtību beztermiņa īres līguma pagarināšanai; izmaiņas Civilprocesa likumā: paredzēta arī hipotēku devēju atbildība parādu piedziņā; izmaiņas denacionalizācijas jomā: 2021. gadā tiks atsākta kompensāciju izmaksa denacionalizēto namu īrniekiem; izmaiņas apsaimniekošanā: lēmumus par siltināšanu dzīvokļu īpašumos nesadalītās dzīvojamās mājās varēs pieņemt ar vairākuma kopīpašnieku balsu, nevis ar visu kopīpašnieku piekrišanu, kā tas bija līdz šim.
Sociālo un veselības jautājumu tīklā pagājušā gada maijā notika sanāksme-videokonference “Vardarbība ģimenēs ārkārtējās situācijas laikā: tendences un risinājumi”, kurā piedalījās arī bāriņtiesu, sociālo dienestu, izglītības iestāžu, pašvaldības policijas darbinieki u. c., un novembrī sanāksme-videokonference par Labklājības ministrijas un Veselības inspekcijas veiktajām pārbaudēm sociālās aprūpes centros, rekomendācijām un aktualitātēm sociālo pakalpojumu jomā. Šogad tīkliņa darbā izvirzītas šādas tēmas: sociālo pakalpojumu grozs, sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sistēma pēc administratīvi teritoriālās reformas, praktiski jautājumi, t. sk. saistībā ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.
Izglītības jautājumu tīklā pērn organizēta videokonference par epidemioloģisko situāciju valstī, kurā piedalījās 900 tiešsaites dalībnieku, un strādāts pie dažādiem jautājumiem saistībā ar mācību organizēšanu izglītības iestādēs. Šogad tiks turpināta izglītības aktualitāšu skatīšana un videokonferenču rīkošana par situāciju mācību norises organizēšanā, mācību apjoma samazināšanu Covid-19 pandēmijas laikā, izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mācību līdzekļiem un tehnisko aprīkojumu un pedagogu jaunā atalgojuma modeļa analīzi, realizējot principu “mācīties salīdzinot”, kurā iesaistīs pašvaldības un izglītības iestādes.
Vides jautājumu tīklā augustā tika sarīkota sanāksme Ikšķiles novadā par dabā balstītiem risinājumiem pilsētvides atveseļošanai un notekūdeņu un lietusūdeņu attīrīšanai un realizēts projekts “Saimniekosim gudri pašvaldību mežos un parkos”, kurā notika pieci reģionālie semināri un stādīšanas darbi Pāvilostas novada Ziemupē, Jelgavas novada Staļģenē, Rēzeknes novada Ozolainē, Mazsalacas novadā un attālināti no LPS par Pierīgas jautājumiem, kā arī sagatavotas ekspertu atziņas, padomi un mācību materiāls 49 videorullīšos (šeit). Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā sadarbībā ar VARAM attālināti noorganizēti četri reģionālie semināri. 2021. gada darba kārtībā ir atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālie plāni, dalīti vākti atkritumi; mežu un parku apsaimniekošana; ES zaļais kurss, tā ieviešanas praktiskie aspekti; notekūdeņu dūņu apsaimniekošana; ūdensapgāde un notekūdeņu apsaimniekošana.
Vairāk skatiet prezentācijā zemāk!
LPS Valde akceptēja šo četru tīklu darbību un nolēma to turpināt arī šogad, uzdodot LPS administrācijai ar rīkojumu izstrādāt LPS pašvaldību sadarbības tīklu darbības kārtību 2021. gadā.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis iepazīstināja Valdes locekļus ar Latvijas Pašvaldību savienības 2021. gada ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu, ko Valde apstiprināja un nolēma iesniegt apstiprināšanai Domē.
Tāpat Valde apsprieda priekšlikumu sasaukt LPS Domes sēdi un uzklausīja LPS padomnieces juridiskajos jautājumos Kristīnes Kinčas skaidrojumu par attālināto balsošanu Domes sēdē, ar ko tiks iepazīstināti visi pašvaldību vadītāji. Valde nolēma sasaukt LPS Domes sēdi 27. janvārī.
Gunta Klismeta,
LPS Komunikācijas nodaļas redaktore