Neraugoties uz vairāku gadu diskusijām, joprojām nav skaidras un reālas finansējuma politikas valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanai, tajā skaitā saprotamas rīcības un līdzekļu avotu 300 miljonu programmas realizēšanai administratīvi teritoriālās reformas ietvaros. Atbildīgajām ministrijām ir nekavējoties jānodrošina skaidra reģionālā politika autoceļu nozarē, uzskata Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).
Lai sagatavotos ikgadējām sarunām šā gada maijā un pārrunātu jautājumus par autoceļu atjaunošanu, sabiedriskā transporta aktualitātēm, platjoslas projektu un zaļo kursu, LPS pārstāvji tikās ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu, kā arī Satiksmes ministrijas (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem. Tikšanās laikā pašvaldības pauda nopietnas bažas par šo ministriju sadarbības veidu un nekonsekvenci saistībā ar finansējuma avotu definēšanu reģionālo autoceļu remontdarbiem un atjaunojamo autoceļu sarakstu sagatavošanu. Joprojām nav skaidri ne konkrēti finansējuma avoti un saskaņoti tā apjomi, ne arī reformas ietvaros atjaunojamo reģionālo autoceļu sarakstu atbilstība SM īstenotajai politikai. Šo informāciju katra ministrija pauž atšķirīgi. Satiksmes ministrs uzsvēra, ka risinās šo jautājumu sadarbībā ar VARAM un Finanšu ministriju. Savukārt VAS “Latvijas Valsts ceļi” pēc lēmuma pieņemšanās valdībā publiskos atjaunojamo autoceļu sarakstu.
LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš akcentē: “Dzirdot Satiksmes ministrijas un VARAM savstarpējās diskusijas, tomēr ir daudz neskaidrību. Šī situācija, kādā veidā skaņojam un veidojam reģionālo politiku ceļu nozarē, ir nepieņemama. Mums būtu jāsaprot, kas ir finansējuma avoti, kā tiek izstrādāta šī politika un kas to savstarpēji saskaņo. Pašlaik redzam, ka tās nav pašvaldības, jo izvirzītie kritēriji neatbilst reģionālajai politikai. Jautājums pēc būtības: kādā veidā šī VARAM autoceļu programma sakritīs ar SM īstenoto politiku? Šobrīd nevar izskaidrot ministriju nekonsekvento rīcību, jo saņemam pretēju informāciju gan par finansējumu, gan remontējamo ceļu sarakstiem. Ceram, ka tuvākajā laikā beidzot būs skaidrs, kas konkrēti valstī atbildēs par reģionālo ceļu politiku. Tāpēc visiem iesaistītajiem partneriem līdz maijā plānotajām ikgadējām sarunām būtu jāvienojas par turpmāko rīcību un precīzu pieejamo finansējumu autoceļu remontdarbiem.”
Nav pieļaujams, ka valstij, kas no autoceļu lietotājiem nodokļos 2021. gadā saņem gandrīz 790 miljonu eiro, nav izstrādāta koncepcija autoceļu atjaunošanas plānam ilgtermiņā. Tāpēc nepieciešams aktualizēt Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.–2023. gadam, lai izstrādātu rīcības plānu Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2021.–2027. gadam.
VARAM informēja, ka šogad autoceļu sakārtošanai būs pieejami apmēram 37 milj. eiro, kas sakrīt ar SM piešķirtajiem 100 miljoniem eiro no budžeta programmas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Savukārt valdībā ir iesniegts informatīvais ziņojums, kas paredz no valsts budžeta programmas neparedzētiem gadījumiem piesaistīt vēl papildus 60 milj. eiro, kas nav saskaņots ar LPS. Savukārt Eiropas Atjaunošanas un noturības mehānismā (RRF) ceļu remontdarbiem ieplānoti 102 milj. eiro, bet par šo finansējumu vēl paredzētas diskusijas ar Eiropas Komisiju. Satiksmes ministrs izteica bažas, ka VARAM pieprasītie 102,9 miljoni varētu neatbilst RRF atbilstības kodiem. VARAM plāno 2021. gadā sakārtot autoceļus aptuveni 416 km garumā, 2022. gadā – apmēram 335 km, bet 2023. gadā – 127 km. Finansējums tikšot piešķirts SM kā autoceļu atjaunošanas programmas īstenotājam.
Tāpēc pašvaldības aicina pēc iespējas ātrāk viest skaidrību šajā jautājumā un publiskot konkrēto remontējamo autoceļu posmu sarakstu. Vienlaikus LPS uzsver, ka jāpilnveido mērķdotācijas piešķiršanas modelis pašvaldību ceļu atjaunošanai.
Tikšanās laikā norisinājās diskusija par sabiedriskā transporta pieejamību reģionos. Ņemot vērā krīzes situāciju, sabiedriskā transporta reisu skaits ir samazināts, ierobežoti arī skolēnu pārvadājumi. Nozarē veidojas dramatiska situācija un sarežģīta kļuvusi pakalpojuma pieejamība. 2021. gadam piešķirta 51 milj. eiro dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr, ņemot vērā situāciju, ir nepieciešama papildu 24,16 milj. eiro dotācija sabiedriskā transporta pakalpojumu zaudējumu kompensēšanai.
Vienlaikus LPS akcentē, ka nav skaidri bezmaksas sabiedriskā transporta kritēriji. LPS ir atbalstījusi Vidzemes plānošanas reģiona iniciatīvu par iespēju veikt pasažieru pārvadājumus pēc pasažieru pieprasījuma, rezultātā Sabiedriskā transporta pakalpojuma likumā veiktie grozījumi dod uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2021. gada 30. novembrim iesniegt Saeimai likumprojektu, kas paredz pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu pēc pasažieru pieprasījuma.
Sanāksmē puses pārrunāja arī sabiedriskā transporta pakalpojuma iepirkumu 2021.–2030. gadā, par kuru joprojām nav skaidrības. Konkurss norisinās jau divus gadus. Nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tiks noteikti pasūtāmie apjomi.
Puses vienojās, ka jautājums par sabiedriskā transporta pakalpojuma pieejamību tiks izskatīts LPS Tautsaimniecības komitejas sēdē aprīlī.
Aino Salmiņš,
LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos
Liene Užule,
LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja,
padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos