12. maijā norisinājās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ikgadējās sarunas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Tās vadīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis norāda: “Sarunās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tiekamies katru gadu. Mainās izskatāmie darba kārtības jautājumi, taču ik gadu nākas atgriezties pie reģionālās attīstības, atkritumu apsaimniekošanas, publisko ūdeņu pārvaldības un citām VARAM pārraudzībā esošām jomām. Laiks uzliek savus akcentus, un mēs piedāvājam problemātiskos jautājumus risināt pēc iespējas konstruktīvi un tālredzīgi.”
Ministrs Artūrs Toms Plešs, atklājot sarunas, uzsvēra pušu līdzšinējās sadarbības nozīmi gan problēmu apzināšanā, gan risinājumu meklēšanā un ceļa kartes nospraušanā.
Šogad sarunas tradicionāli sākās ar LPS un VARAM 2020. gada sarunu protokola izpildes vērtējumu par pērn darba kārtībā iekļautajiem reģionālās attīstības un plānošanas, vides, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un transporta jautājumiem, finanšu resursiem un aktivitātēm fondu apguvē, pašvaldību likumprojekta izstrādes gaitu, novadu attīstības centru atbalsta iespējām un nomales efekta samazināšanas pasākumiem pēc administratīvi teritoriālās reformas u. c.
Šāgada sarunu pirmais temats bija par investīciju programmu valsts autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kontekstā un citiem finanšu atbalsta mehānismiem ATR mērķu sasniegšanai.
LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš atzīmēja, ka no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirtajiem 100 miljoniem eiro šogad būvniecība paredzēta 47 valsts reģionālo un divos valsts vietējo autoceļu posmos 408 km garumā (no šīs summas 36,9 miljoni tiek attiecināti uz investīciju programmu saistībā ar ATR). 2021. gadā valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmu būvniecībai reformas īstenošanai piešķirti 55 miljoni eiro, un šie posmi noteikti VARAM informatīvā ziņojuma “Par investīciju programmas valsts autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā īstenošanu” pielikuma 2. sarakstā un ietver autoceļu posmus 276 km garumā visos piecos plānošanas reģionos. Pašvaldību savienība atzinīgi vērtē investīciju programmu, taču atzīmē, ka reformas rezultātā vairāku jauno novadu centru savienojumi ar citiem lielākiem vai mazākiem centriem netiks uzlaboti un nebūs pieņemamā kvalitātē, tāpēc šī problēma ir jārisina, lai nepastiprinātu nomales efektu un neveicinātu emigrāciju. LPS uzskata, ka jāsagatavo jauna valsts investīciju programma pašvaldību autoceļu attīstībai novados, kas papildinātu valsts autoceļu programmu, nodrošinot savienojumus pagastiem un novada pilsētām ar valstspilsētām un novadu centriem.
VARAM pārstāvji norādīja, ka Ministru kabinets ir paredzējis investīciju programmā autoceļu attīstībai ATR īstenošanai sākotnēji noteikto apjomu (300 000 000 eiro) papildināt ar finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta 106 194 000 eiro apmērā 2022. un 2023. gadā un no Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) autoceļiem paredzēts 102,3 miljonu eiro finansējums.
LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane vērsa uzmanību uz to, ka Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansiāli nozīmīgākie ieguldījumi plānoti ilgtspējīgā transporta infrastruktūrā Rīgas un Pierīgas reģionā, taču klimata izaicinājumi prasa risinājumus visās pašvaldībās, ko savās rekomendācijās uzsvērusi arī Eiropas Padome. Nepieciešama jaunu atbalsta instrumentu izveide videi draudzīgu autobusu, sadzīves atkritumu mašīnu un citas tehnikas iegādei, kas darbināma ar ūdeņradi, elektrobaterijām vai biogāzi, kā arī uzlādes infrastruktūrai. Puses bija vienisprātis, ka jāizstrādā atbalsta instrumenti transporta sektora zaļināšanai un uzlādes infrastruktūras izveidei.
Sarunu turpinājumā tika pārrunāta jūras piekrastes joslas un iekšzemes publisko ūdeņu pārvaldība.
LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa atgādināja, ka jautājumu par iekšējo ūdeņu un jūras piekrastes apsaimniekošanu un finansēšanu LPS aktualizē jau trīs gadus un pērnā gada sarunās puses vienojušās par darba grupas izveidi, taču tā joprojām nav izveidota un jautājums no VARAM puses nav risināts. Sarunas dalībniekiem atkārtoti tika norādīts uz Zemes pārvaldības likuma 15. pantu, kas nosaka, ka par vides aizsardzību atbildīgā ministrija ir valdītājs iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, kas atrodas dabas rezervātos, nacionālajos parkos un dabas liegumos un nav privātpersonu īpašumā vai citas ministrijas valdījumā, un jūras piekrastes sauszemes daļai, kas atrodas dabas liegumos un nacionālo parku dabas lieguma zonā un nav privātpersonu īpašumā vai citas ministrijas valdījumā, savukārt vietējā pašvaldība ir valdītājs tās administratīvajai teritorijai piegulošajiem jūras piekrastes ūdeņiem un tās teritorijā esošajai jūras piekrastes sauszemes daļai, kā arī iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, kuru valdītājs nav VARAM vai cita ministrija un kuri nav privātpersonu īpašumā. LPS uzskata, ka ir vajadzīgs skaidrs funkciju sadalījums starp VARAM un pašvaldībām jūras piekrastes joslas un iekšzemes publisko ūdeņu sekmīgā dabas vērtību aizsardzībā, pārvaldībā, apsaimniekošanā un saimnieciskās darbības attīstībā. Zemes pārvaldības likumā arī noteikts, ka pašvaldībām, pārņemot savā valdījumā valsts īpašumu – piekrastes joslu, piešķirams valsts atbalsts jūras piekrastes joslas apsaimniekošanai un attīstībai. Kopš likuma stāšanās spēkā LPS katru gadu atgādinājusi par šā finansējuma nepieciešamību, bet valsts to kompensē tikai ar pagaidu risinājumu – Latvijas vides aizsardzības fonda finansēto nacionālas nozīmes projektu “Piekrastes apsaimniekošanas praktisko pasākumu realizēšana” aptuveni 200 000 eiro apmērā ik gadu. Šāda piekrastes apsaimniekošana projekta veidā ir apgrūtinoša, nav ilgtspējīga un prasa papildu administratīvos resursus, tādēļ būtu jādomā par stabilu ikgadēju valsts atbalstu pašvaldībām valsts īpašuma pārvaldībai. Iekšējo ūdeņu apsaimniekošanai pašvaldībām nav pieejami nekādi papildu līdzekļi, izņemot Zivju fonda atbalstītos projektus, taču apsaimniekošana jāsaista ne vien ar zivju resursiem, bet arī ar ūdeņu kvalitāti, biotopu apsaimniekošanu, peldvietu un atpūtas vietu ierīkošanu u. c.
LPS prasība: jānosaka par jūras piekrastes sauszemes daļu un iekšzemes publisko ūdeņu apsaimniekošanu atbildīgo institūciju pienākumi un uzdevumi un jāizanalizē, kādas aktivitātes upju un ezeru apsaimniekošanas plānu īstenošanas gaitā paralēli veic dažādas institūcijas, kādas darbības, piemēram, atļauju izsniegšanu, varētu vienkāršot vai pat izslēgt, un jāizstrādā priekšlikumi kompetenču pārdalei, uzticot lielākas pilnvaras pašvaldībām. Puses vienojās darba grupā rast risinājumu un vienoties par iekšējo ūdeņu un jūras piekrastes apsaimniekošanas un finansēšanas modeli.
Nozīmīga sarunu sadaļa tika veltīta atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem – atkritumu apsaimniekošanas reģionu iecerētajai reformai, pamatojumam, tiesību un saistību pārņemšanai, atkritumu apsaimniekošanas centru veidošanas juridiskajiem aspektiem, mērķu sasniegšanai atkritumu reģenerācijā, pārstrādē un apglabāšanas straujā mazināšanā, aprites ekonomikas principu ieviešanai no atkritumu mazināšanas līdz otrreizējai lietošanai un pārstrādes iespējām.
LPS padomniece Sniedze Sproģe uzsvēra, ka iecerētajai atkritumu apsaimniekošanas reformai nav skaidru mērķu un pamatojuma un nav izvērtēti finansiālie un ekonomiskie aspekti. LPS uzskata, ka plānotais reģionu sadalījums ir pretrunā ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā nosprausto atkritumu apsaimniekošanas reģionu (AAR) izveides mērķi “nodrošināt ekonomiski pamatotu atkritumu apsaimniekošanu, kas ietver samērīgu atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras un reģionā radīto atkritumu apsaimniekošanas balansu, saprātīgus atkritumu pārvadājumu attālumus no atkritumu rašanās vietām līdz sadzīves atkritumu poligonam u. c.”, un prasa nedalīt pašreizējos AAR, lai reģionālajos plānos pašvaldības varētu izvērtēt turpmāko darbību modeļus un pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus, kā veidot reģionālos atkritumu apsaimniekošanas centrus un kā iekļauties lielākā AAR. Pašvaldībām sadzīves atkritumu apsaimniekošana uzticēta kā autonomā funkcija, tādēļ tām jāņem vērā vietējie apstākļi un savas teritorijas iedzīvotāju intereses.
Puses atzīst, ka jāvienojas par skaidru un saprotamu atkritumu apsaimniekošanas reformas pamatojumu un rīcības plānu, lai izpildītu valsts nospraustos atkritumu apsaimniekošanas mērķus, reizē sniedzot iedzīvotājiem kvalitatīvu pakalpojumu par samērīgām izmaksām.
LPS piedāvā atkritumu apsaimniekošanas reģionālos centrus veidot reizē ar atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu izstrādi; izvērtēt katra atkritumu apsaimniekošanas reģiona saistības, lai pie AAR robežu maiņām varētu vienoties arī par tiesību un saistību pārņemšanu; noteikt pārejas periodu līdz noslēgto līgumu ar atkritumu apsaimniekošanas veicējiem termiņu beigām; izvērtēt atkritumu apsaimniekošanas reformai nepieciešamo trūkstošo investīciju finansējuma apjomu (šobrīd aprites ekonomikai plānoti 120 miljoni eiro, t. sk. atkritumu dalītajai vākšanai 500 000 eiro, labošanas centriem 1 750 000 eiro, bet Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā ir aprēķins, ka sadzīves atkritumu apsaimniekošanai vien nepieciešami 520 miljoni eiro) un rast risinājumu no citiem finanšu avotiem.
Vēl sarunās skatīja valsts līdzfinansējumu pašvaldību koprisinājumu uzturēšanai un 2021.‒2027. gada plānošanas perioda Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma piešķiršanu pašvaldību IKT projektiem. Par šiem jautājumiem LPS pozīciju pauda LPS padomnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos Guntars Krasovskis.
Iepriekšējā gadā puses vienojās par Rīgas un Ventspils pašvaldību īstenoto SAM 2.2.1. projektos izstrādāto vairākās pašvaldībās izmantojamu koplietošanas IKT risinājumu uzturēšanas finansēšanu. Ministru kabinets, saskaņojot šos projektus, lēmis Ventspilij pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 150 000 eiro gadā, ko sedz no VARAM budžeta programmas “Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti”, Rīgai – 72 059 eiro ministrijai pieprasīt papildus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. LPS aicināja VARAM, plānojot nākamā gada budžetu, iesniegt pieprasījumu, lai šis finansējums tiek piešķirts ne vēlāk kā nākamajā gadā pēc projekta pabeigšanas, t. i., sākot ar 2022. gadu.
Par 2021.‒2027. gada plānošanas perioda ERAF finansējuma piešķiršanu pašvaldību IKT projektiem LPS prasība ir šo punktu papildināt ar Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu, lai īstenotu pašvaldību IKT koplietošanas infrastruktūras un pakalpojumu digitalizācijas un IKT pārvaldības mehānisma izveidi. LPS piedāvātajās aktivitātēs iekļauta pašvaldību koplietošanas IKT infrastruktūras un pakalpojumu izveide/attīstība; datu apmaiņas procesa optimizācija starp tiešās valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām; pašvaldību informācijas sistēmu pārveide par atvērtā koda risinājumiem; pašvaldību līdzdalības budžeta vienotas platformas izveide. Tāpat LPS lūdz VARAM atbalstīt pašvaldību iesaisti ANM aktivitātēs uzņēmējdarbības, izglītības un sakaru tīklu attīstībā, īpaši akcentējot reģionālo dimensiju. Puses vienojās plānotās aktivitātes pirms to uzsākšanas un ieviešanas gaitā apspriest ar pašvaldību pārstāvjiem, izmantojot LPS piedāvātās darba grupu platformas.
Par reģionālās attīstības un plānošanas jautājumiem saistībā ar administratīvajiem reģioniem, to funkcijām un reģionālās attīstības īstenošanas atbalstu, t. sk. Reģionālās politikas pamatnostādņu īstenojamiem pasākumiem un reģionālo centru izvērtējumu, LPS viedokli aizstāvēja LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis un padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa.
Pērnā gada nogalē VARAM sagatavoja un iesniedza Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu “Par administratīvo reģionu izveidi”, ko LPS nesaskaņoja. Līdz šim ziņojums valdībā vēl nav skatīts. LPS atzinumos rakstīja, ka, izstrādājot likumu par administratīvajiem reģioniem, jāturpina diskusija un jāizveido to institucionālais un finansiālais pamats, nosakot tādu juridisko statusu, kas ļautu nākotnē būtiski pārsniegt pašreizējo plānošanas reģionu kompetenci un nododot tiem ne vien atsevišķus dažādu nozaru valsts funkcijās ietilpstošus pārvaldes uzdevumus un atsevišķus pašvaldību funkcijās ietilpstošus pārvaldes uzdevumus, bet arī autonomas funkcijas. Turklāt administratīvajiem reģioniem arī jānodrošina Latvijai iespējas saglabāt pēc iespējas lielāku atbalstu no ES fondiem nākotnē, tāpēc jācenšas pēc iespējas tuvināt dalījumu NUTS3 reģionos (administratīvo reģionu teritorijas) un dalījumu zemēs. Šim nosacījumam vislabāk atbilst sešas zemes, papildinot administratīvos reģionus ar Sēliju un piešķirot vēsturiskās zemes statusu Rīgas administratīvajam reģionam, izdalot to no Vidzemes. LPS uzskata, ka, sasaistot reģionu teritorijas ar latviešu vēsturiskajām zemēm, tieši kultūrvēsturiskā identitāte veicinās iedzīvotāju vēlmi piedalīties sava reģiona attīstībā. Jautājums par administratīvajiem reģioniem jārisina kopā ar vīziju, cik ES NUTS2 statistikas reģionu turpmāk Latvijā būs. Šo reģionu skaits nosaka turpmāko ES daudzgadu budžeta sagatavošanas formu un uz Latviju attiecināmo Kohēzijas politikas finansējuma apjomu. Katrā NUTS2 reģionā jāietilpst galīgam skaitam vai nu plānošanas reģionu, vai administratīvo reģionu. Lai iegūtu Latvijai labvēlīgu ES lēmumu, grozot ES daudzgadu budžetu un gatavojot nākamo, nekavējoši jāsalīdzina valsts un pašvaldību potenciālie ieguvumi un zaudējumi.
Lai pašvaldības uzticētos administratīvajiem reģioniem, nekādā gadījumā tiem nedrīkst uzdot pašvaldību pārraudzības un kontroles funkcijas, ar kurām labi tiek galā valsts tiešās pārvaldes iestādes. Šis konceptuālais ierobežojums jāietver likumprojektā.
Puses vienojās pirms likumprojekta “Par administratīvajiem reģioniem” izstrādes darba grupās izdiskutēt jautājumus par to funkcijām, finansējumu un juridisko statusu; pēc pašvaldību vēlēšanām izveidot darba grupu ar pašvaldību līdzdalību jautājumā par administratīvo reģionu izveidi saistībā ar Latvijas dalījuma NUTS2 reģionos maiņu; VARAM sagatavot diskusiju par funkcionālo teritoriju lomu ANM un daudzgadu finanšu līdzekļu piešķiršanā un aktualizēt jautājumu par Zemkopības ministrijas Lauku fonda līdzekļu piesaisti, lai izstrādātu papildu atbalsta instrumentus infrastruktūras sakārtošanai teritorijās ārpus novada centriem, piesaistot plānošanas reģionus un pašvaldības; darba grupā turpināt diskusiju un rast risinājumu līdzsvarotai visu pašvaldību administratīvo teritoriju attīstībai; VARAM analizēt un aktualizēt katra attīstības centra esošās un potenciālās priekšrocības.
Darba kārtībā bija iekļauts arī jautājums par atbalstu ūdensapgādes un kanalizācijas pieslēgumiem mājsaimniecībās. Puses vienojās, ka VARAM sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām izstrādās mehānismu, lai pašvaldības līdzfinansējuma saņēmējiem netīšām neveidotos nodokļu parāds, kas mazinātu interesi par līdzfinansējumu un apgrūtinātu vides mērķu sasniegšanu, piemēram, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” varētu iestrādāt normu, ka šis atbalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pašvaldības no VARAM arī gaida vadlīnijas saistošajiem noteikumiem par līdzfinansējuma piešķiršanu. Tā kā jaunizveidotajām pašvaldībām līdz 2022. gada 1. jūlijam būs jāizdod no jauna visi saistošie noteikumi, vadlīnijas nepieciešamas iespējami ātrāk.
Aktuālos un neatrisinātos jautājumus saistībā ar jaunām Eiropas Savienības regulām un direktīvām kontekstā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) aktualizēja LPS padomniece Andra Feldmane. Aktuāli jautājumi, par kuriem pēc abu pušu vienošanās nepieciešamas papildu diskusijas, ir pašvaldības lomas stiprināšana klimatneitrālas ekonomikas izveidē un pārejā uz zaļu ekonomiku, kam nepieciešami atbalsta pasākumi tīras elektroenerģijas ražošanas un pašpatēriņa veicināšanai, t. sk. zaļās industriālās teritorijas attīstīšanai pie lieliem atjaunojamo energoresursu (AER) parkiem; MK noteikumu izstrāde, nosakot kritiski svarīgus robežlielumus lielu AER parku būvniecības un ekspluatācijas stadijās; aprites ekonomikas principu iedzīvināšana; inovāciju iepirkums kā līdzeklis nacionālas industrijas atbalstam, kā arī papildu finanšu līdzekļu piešķiršana uzņēmējdarbībai nepieciešamās inženiertehniskās infrastruktūras izbūvei un papildu finansējums pirmsskolas izglītības iestādēm, lai nodrošinātu kvalitatīvu, kompetencēs balstītu, iekļaujošu un teritoriāli vienmērīgi pieejamu izglītību.
Ivita Peipiņa,
LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos
Gunta Klismeta,
LPS Komunikācijas nodaļas redaktore