Trūcīgo iedzīvotāju skaita palielināšanās nozīmē pamata sociālās palīdzības pabalstu skaita pieaugumu, kas būtiski ietekmē pašvaldību budžetu un var radīt sarežģījumus ar citu pabalstu un pakalpojumu nodrošināšanu iedzīvotājiem. Tāpēc, saskaņojot Labklājības ministrijas sagatavoto plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024. gadam, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicināja ministriju plānā paredzēt valsts finansējumu GMI un mājokļa pabalsta izmaksai, par ko arī panākta abpusēja vienošanās.
Pašvaldības no sava budžeta nodrošina gan pamata sociālās palīdzības pabalstu, gan pabalstu atsevišķu izdevumu (veselības aprūpes, izglītības ieguves atbalstam u.c.) segšanai, kā arī dažādu pēc pašu iniciatīvas ieviesto pabalstu izmaksu dažādām iedzīvotāju grupām. Tomēr saistībā ar 2020. gada Satversmes tiesas spriedumiem 2021. gadā ir notikušas būtiskas izmaiņas sociālās palīdzības sistēmā, kas ietekmē trūcīgo personu skaita un pabalstos izmaksāto līdzekļu pieaugumu, tāpat Covid-19 pandēmijas ietekmē mainījusies iedzīvotāju sociālā situācija, kā arī šogad ne tikai būtiski samazināts pašvaldību budžets, bet arī nepildās plānotie budžeta ieņēmumi, tādēļ pašvaldībām nepieciešams papildus finansējums pamata sociālās palīdzības pabalstu (garantētais minimālais ienākums un mājokļa pabalsts) izmaksai.
Lai šo jautājumu risinātu, LPS sarunās ar Labklājības ministriju rosināja 2022. gadā un turpmākajos gados paredzēt valsts budžeta līdzfinansējumu pašvaldībām pabalstu nodrošināšanai to noteiktajā apmērā, un ministrija šo lūgumu ņēmusi vērā. Proti, plānā kā jauns punkts noteikts valsts budžeta līdzfinansējums garantētajiem pabalstiem.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis: “Pagājušajā nedēļā, tiekoties ar labklājības ministru Gati Eglīti LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejā, aktualizēju jautājumu par papildu finansējuma nepieciešamību sociālo pabalstu nodrošināšanā, kā arī pašvaldību izaicinājumiem šo pabalstu sistēmas sakārtošanai pēc apvienošanās. Ir gandarījums, ka LPS balss ir sadzirdēta un ministrija ir ņēmusi vērā mūsu lūgumu gan paredzēt finansējumu, gan arī noteikt pašvaldībām pārejas periodu normatīvā regulējuma sakārtošanai.”
Labklājības ministrija arī paredzējusi 2022. gadā veikt padziļinātu izvērtējumu sociālās palīdzības jomā, analizējot situāciju raksturojošos datus, pārskatot sociālās palīdzības saņemšanas kritērijus, kā arī noteikto minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības jomā un precizējot arī prognozes par trūcīgo mājsaimju skaitu turpmākajos gados.
Labklājības ministrijas izstrādātajā plānā ir paredzēts normatīvajos aktos nostiprināt minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metodoloģiju, pārskatīt (palielināt) minimālo ienākumu sliekšņus katru gadu no 2023. gada 1. janvāra un sagatavot priekšlikumus minimālo pensiju finansēšanas principu un politikas maiņai. Šie pasākumi attieksies uz garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmējiem, trūcīgām mājsaimēm, maznodrošinātām mājsaimēm, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un valsts minimālo pensiju (vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensija) saņēmējiem.