Lai novērstu lielas daļas valsts iedzīvotāju nonākšanu finansiālās grūtībās saistībā ar pieaugošajiem energoresursu rēķiniem, ir nepieciešami tūlītēji risinājumi un visu iesaistīto pušu - valsts un pašvaldību sektora sadarbība un solidāra līdzatbildība. Tāpēc Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir sagatavojusi un labklājības ministram Gatim Eglītim nosūtījusi vēstuli ar iespējamiem risinājumiem, kā arī aicina ministru uz tikšanos ar LPS valdi, lai kopīgi pārrunātu aktuālo problēmu un vienotos par risinājumiem.
Jau patlaban ir zināms, ka straujā dabasgāzes cenu pieauguma dēļ vairākās Latvijas pašvaldībās tiek paaugstināti siltumenerģijas tarifi, un tā rezultātā vismaz 40 % mājsaimniecību var rasties problēmas ar siltumapgādes pakalpojumu apmaksu. Gandrīz trešdaļā pašvaldību tarifs pārsniedz vidējā tarifa mediānu - 58 eiro/MWh, kā rezultātā grūtības apmaksāt siltumapgādes rēķinu var rasties ne tikai trūcīgajām un maznodrošinātajām personām. Turklāt arī ilgtermiņa prognozes liecina, ka cenu samazinājums nav gaidāms un tas nozīmē, ka vēl šajā apkures sezonā ir gaidāma tarifu paaugstināšana.
Trūcīgajām personām ir iespēja saņemt garantēto minimālo ienākumu (GMI) un mājokļa pabalstu, taču pašreizējā mājokļa pabalsta piešķiršana ir labvēlīga tiem iedzīvotājiem, kuriem vispār nav ienākumu, vai tie ir mazāki par 200 eiro mēneši. Tomēr esošā energoresursu krīze rada grūtības norēķināties par pakalpojumiem arī citām nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, piemēram, vientuļajiem senioriem, daudzbērnu ģimenēm, personām ar invaliditāti.
LPS ir sākusi Labklājības ministrijas prezentētā priekšlikuma - Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikt visā valstī vienādus koeficientus garantētā minimālā ienākuma (GMI) sliekšņa summai mājokļa pabalsta aprēķināšanai - izvērtēšanu. Tomēr šis priekšlikums var radīt būtisku un pašreiz grūti prognozējamu ietekmi uz pašvaldību izdevumiem mājokļa pabalsta nodrošināšanai un pašvaldību budžetu kopumā, radot risku pilnvērtīgi īstenot citas pašvaldību autonomās funkcijas. Turklāt pašreizējā situācijā ir nepieciešami nekavējoši risinājumi bez adaptācijas perioda.
Aicinot Labklājības ministriju nevirzīt sasteigtus un neizvērtētus grozījumus likumdošanā, LPS vienlaikus lūdz ministriju jau no 2022. gada 1.janvāra paredzēt pašvaldībām valsts budžeta līdzfinansējumu garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalsta izmaksai vismaz 30 % apmērā, optimāli 50% apmērā, tādējādi ievērojot paritātes principu starp valsti un pašvaldībām.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis: "Patlaban valsts līdzfinansējums 30% apmērā ir paredzēts sākot no 2023.gada, tomēr ņemot vērā nelabvēlīgās prognozes, ir nepieciešami operatīvi risinājumi, lai palīdzētu iedzīvotājiem pārdzīvot šo apkures sezonu. Vienlaikus aicinām arī ministriju izstrādāt īstermiņa risinājumu 2022.gadam - Covid 19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā iekļaut atbalsta mehānismu mājokļa izdevumu apmaksai noteiktām nabadzības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām paredzot plašāku mājokļa pabalstu saņēmēju loku nekā noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un šim mērķim pašvaldībām 2022.gadā paredzēt speciālu valsts budžeta mērķdotāciju."
Savukārt ilgtermiņa risinājuma izstrādei LPS aicina izveidot darba grupu, iesaistot pašvaldību, Labklājības un Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, lai pēc iespējas ātrāk izvērtētu vienoto mājokļa regulējumu un nepieciešamās izmaiņas tajā. Šīs darba grupas priekšlikumus varētu izskatīt gadskārtējās Labklājības ministrijas un LPS sarunās un tālāk tos virzīt skatīšanai Finanšu ministrijas un LPS ikgadējās sarunās par budžetu.
Lai pārrunātu esošo situāciju un vienotos par turpmāko rīcību un iespējamiem risinājumiem, LPS priekšsēdis aicina labklājības ministru uz LPS valdes sēdi, kas plānota šī gada 9.novembrī.