9.oktobrī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Reģionālās attīstības un sadarbības komiteja. Darba kārtībā apsprieda atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2006. – 2012.gadam, tā izpildi un priekšlikumus jaunajam plānam, kā arī Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme informēja par jūru piesārņojošo atkritumu monitoringa rezultātiem. Komitejas sēdē uzklausīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieka J. Spiridonova un Vides aizsardzības departamenta direktores R. Veseres ziņojumu par pašreizējā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2006. – 2012. gadam izpildi un priekšlikumiem jaunam plānam. Lai gan plānu realizējot izdarīts daudz, piemēram, slēgtas 500 neatbilstošas izgāztuves un darbu sākušas lielas, modernas atkritumu saimniecības, tomēr vērtējot Eiropas mērogā darba vēl daudz. Tā kā uzsāktais darba virziens ir pareizs, jaunajā plānā nav radikālu pārmaiņu. 8.oktobrī VARAM mājas lapā publicēts jaunā plāna projekts:
http://www.varam.gov.lv/lat/aktual/aktuali/?doc=16104, kuram tiks pievienota arī tā ietekmes uz vidi vērtējums. Šo apjomīgo dokumentu varēs vērtēt 20 dienas, tad tiks izvērtēti iesniegtie priekšlikumi, un vēl 20 dienas varēs iesniegt atsauksmes, līdz beidzot tiks veidots gala vērtējums plānam. Pašvaldību pārstāvji aicināti līdz 25.oktobrim sūtīt savus ierosinājumus uz padomnieces lauku attīstības jautājumos Sniedzes Sproģes e-pastu: sniedzes@lps.lv. VARAM mūs ir informējis, ka pabeigts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) pasūtītais depozīta sistēmas ieviešanas ekonomiskais novērtējums Latvijā (Pielikums Nr.1), ko izstrādāja biedrība „Zaļā brīvība”. Pašvaldību pārstāvji aicināti līdz 15.oktobrim sniegt viedokli par konkrēto materiālu, ierosinājumus sūtīt uz:sniedzes@lps.lv.
Plašas debates izraisījās par pēdējā laikā izskanējušiem priekšlikumiem aizstāt pašvaldību dibinātās kapitālsabiedrības ar brīvo tirgu. Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama uzsvēra, ka konkurence ir vēlama, jārīko iepirkumu konkursi, tirgus jāpaplašina. Tādēļ likumā jāizslēdz izņēmums, kas noteikts par atkritumu apsaimniekošanu pašvaldību teritorijās. Gan pašvaldību vadītāji, gan atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvji uzsvēra, ka situācija nav tik vienkārša, kā liekas no malas, jo sistēmai jāaptver gan „izdevīgās” atkritumu jomas, gan „neizdevīgās”, gan koncentrētās pilsētu atkritumu ražotāju vietas, gan izkliedētās, tālās un neizdevīgās lauku viensētas, pie kam jārēķinās ar ieguldījumu atmaksāšanos. Latvijas Pašvaldību savienība turpinās risināt šo sasāpējušo jautājumu, izmantojot dažādas debates, kā arī Izpilddirektoru asociācijas sanāksmes, Novadu dienas un citus pasākumus.
Specifisku pētījumu par atkritumiem pludmalē prezentēja Vides izglītības fonda vadītājs J. Ulme. Projekts Marlin veikts pēc starptautiskas metodoloģijas apstaigājot kājām visu 500 km garo jūras piekrasti un izvēlētos iecirkņos izsijājot smiltis, lai saskaitītu visus svešķermeņus, lielākus par 2,5 cm, kā arī 5 pastāvīgos punktos veicot sezonālus vērtējumus. Galvenais piesārņojuma veids ir plastmasa. Līdz šim nav aktualizēta liela problēma - pārrobežu piesārņojums, kas sevišķi izplatīts rietumkrasta līdz pat Liepājai. Jāatzīmē, ka noteikts apsaimniekošanas režīms vēl nenozīmē kvalitāti un ka sakārtota infrastruktūra (piemēram, stāvlaukumi) var stāvokli pat pasliktināt.
Jānis Piešiņš
LPS Padomnieks reģionālās attīstības jautājumos