Foto: Liveriga.com
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, apturot Rīgas domes 2021.gada 15.decembra saistošos noteikumus Nr.103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi", ir izvēlēta birokrātiska pieeja, nerēķinoties ar sociālajām un ekonomiskajām sekām. Ministrijai ir atšķirīgs uzskats par vairāku šo noteikumu punktu lietderību - tiek meklēti formāli iemesli, norādot uz to, ka atsevišķas procedūras nav burtiski ievērotas, tā vietā, lai izrunātu domstarpības pēc būtības un nekavējoties rastu risinājumu.
Latvijas Pašvaldību savienība aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu atcelt rīkojumu par pašvaldības saistošo noteikumu apturēšanu un nekavējoties sēsties pie sarunu galda, lai novērstu birokrātiskos šķēršļus Rīgas pašvaldības attīstībai. Ja ir šaubas par Rīgas iedzīvotāju interesēm, kā īstenojams risinājums būtu pašvaldības referenduma sarīkošana, kurā iedzīvotāji skaidri paustu savu nostāju un pašvaldība varētu rīkoties saskaņā ar savu iedzīvotāju vairākuma viedokli.
Šobrīd ir apturēts likumisks pamatojums lēmumiem par jaunu uzņēmumu veidošanu vai esošo attīstību. Šāda situācija ilgs līdz Satversmes tiesas spriedumam, kam patlaban nav zināms termiņš. Lai šos iedzīvotājiem un uzņēmējiem vajadzīgos lēmumus pamatotu, pašvaldība ir 10 gadus strādājusi, lai sagatavotu Rīgas teritoriālo plānojumu, iepazīstinājusi ar ministrijām un kaimiņu pašvaldībām, ievērojusi iedzīvotāju un investoru intereses, kā arī trīs reizes veikusi publisko apsriešanu, lai noskaidrotu pašvaldības iedzīvotāju viedokli. Teritorijas plānojuma apturēšana atliek sociāli un ekonomiski svarīgu lēmumu pieņemšanu uz vairākiem gadiem, no kā cietīs ne tikai pašvaldība, bet arī tās iedzīvotāji un uzņēmēji, tostarp investori.
Kā piemērs ministrijas formālajai pieejai minams iebildumi par Rīgas vēsturisko centru. Par šo teritoriju jau ir pieņemts speciālais likums, kam ir augstāks juridiskais spēks nekā pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Tāpēc pašvaldība šai teritorijā ievēro likumu un izdod mazāka mēroga plānojumus – lokālplānojumu un detālplānojumu. Tā vietā, lai sagatavotu iebildumus pēc būtības, proti, par dokumenta saturu, ministrija iebilst par paša dokumenta formu – ir likuma normas pārrakstāmas pašvaldības plānošanas dokumentā, vai to nedrīkst darīt. Ministrijas uzdevums ir uzraudzīt pašvaldības patstāvīgo lēmumu likumību, savukārt lēmumus pieņem un pašvaldību vada deputāti, kurus ir ievēlējuši iedzīvotāji. Pašvaldībai ir pašai jālemj, kādas likumīgas iedzīvotāju intereses prioritāri atbalstīt. Labākais veids ir savstarpējais dialogs, kura gaitā meklē iedzīvotājiem izdevīgu lēmumu veiksmīgāko juridisko formu.