Otrdien, 26.aprīlī, Kuldīgā notika Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes attālinātā tikšanās ar Ukrainas Mazo pilsētu asociāciju un tās biedriem - pilsētu mēriem, lai pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas un palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem kara dēļ patlaban trūkst pārtikas un citas ikdienai nepieciešamas lietas. Tikšanās notika, atsaucoties Latvijas Pašvaldību savienības aicinājumam.
Tiešsaistes tikšanās laikā Ukrainas Slavutičas pilsētas mērs Jurijs Fomičevs, Bahmutas pilsētas mērs Aleksejs Reva un Kosivas pilsētas mērs Jurijs Ploskonoss Kurzemes plānošanas reģiona vadību informēja par situāciju pilsētās. Lai gan katrā tā ir nedaudz atšķirīga, tomēr problēmas Krievijas uzbrukumu dēļ ir ļoti līdzīgas - pilsētas un to infrastruktūra ir smagi cietusi, iedzīvotājiem ir problemātiski sarūpēt pārtiku un citas ikdienai nepieciešamās lietas. Palīdzība Ukrainas pilsētām ir nepieciešama gan šobrīd, gan arī pēc tam, kad tās būs jāatjauno pēc neatkarības nosargāšanas un uzvaras, uzsvēra pilsētu mēri.
Pateicību par Latvijas pašvaldību iesaistīšanos palīdzības sniegšanā un bēgļu uzņemšanā izteica Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko. "Esmu bijis daudzās Latvijas pilsētās un redzējis, kā tiek sniegta palīdzība Ukrainas bēgļiem. Latvija nav lielākā Eiropas valsts un tai nav lielākais budžets, taču tā dara visu iespējamo, lai palīdzētu Ukrainai un tās iedzīvotājiem. Latvija mūs atbalsta tur, kur Ukrainas nav - Eiropas Savienībā un NATO. Latvija ir mūsu advokāts un lielākais draugs," pauda vēstnieks. Viņš norādīja, ka latviešu ļoti labi zina, kas ir okupācija un nevienam nav ilūziju, ka ar pašreizējo Krievijas vadību ir iespējams vienoties par kara izbeigšanu.
Savukārt Kurzemes plānošanas pašvaldību vadītāji tikšanās laikā informēja par līdz šim sniegto palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī izteica gatavību izvērtēt sadarbības iespējas ar Ukrainas pilsētām, lai palīdzētu tām arī pēc tam, kad Krievija tiks padzīta no Ukrainas teritorijas. Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa atzina, ka jau no pirmajām kara dienām ir vērojama liela brīvprātīgo aktivitāte, kuri palīdz organizēt humāno kravu sagatavošanu un nosūtīšanu uz Ukrainu. "Mēs paši dažreiz brīnāmies, cik daudz labestības cilvēkos ir un cik liela ir vēlme palīdzēt," teica I. Bērziņa.
Tikšanās noslēgumā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja un Kosivas pilsētas mērs parakstīja sadarbības memorandu.
Nākamā tikšanās plānota 3.maijā ar Zemgales plānošanas reģiona pašvaldībām.
Tikšanās tiks organizētas kā vairākas sesijas, un uz tikšanos no Latvijas puses aicināti piedalīties visu pašvaldību vadītāji konkrētajā reģionā. Galvenais mērķis ir humānās palīdzības sniegšanas koordinēšana, taču vienlaikus tā būs iespēja dibināt jaunus kontaktus abu valstu pašvaldību starpā, kas jo īpaši nozīmīgi būs pēckara periodā.