Trešdien, 8.jūnijā, tiekoties ar iekšlietu ministru Kristapu Eklonu, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) saņēma apliecinājumu par valsts finansējuma nodrošināšanu civilās aizsardzības (CA) operacionālā vadības centra izveidei. LPS un Iekšlietu ministrijas (IeM) ikgadējās sarunās panākta arī vienota izpratne, ka ir jāturpina valsts atbalsts Ukrainas civiliedzīvotāju primārai izmitināšanai līdz brīdim, kamēr tiek noteikta skaidra Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas politika valstī, paredzot tam atbilstošu finansējumu.
Aicinot rast finansējumu CA operacionālās vadības centra izveidei, LPS vērsa uzmanību, ka valstī joprojām nav izstrādāts krīzes komunikācijas plāns, kā rezultātā komunikācija starp institūcijām notiek bez definētas procedūras un sadrumstaloti. Kā iespējamie operacionālās vadības centra uzdevumi būtu starpinstitūciju darba koordinācija, iepirkumu plānošana, materiālo rezervju izveides plānošana un koordinēšana, kā arī krīzes vadības scenāriju izstrāde, prognožu gatavošana, datu analīze, ierobežojošo pasākumu kontrole un arī visaptveroša krīzes komunikācijas nodrošināšana.
Izpratni par šāda centra izveidi tikšanās laikā pauda arī K. Eklons, atzīstot, ka civilās aizsardzības komisiju darbībā valstiskā līmenī joprojām ir lielas nepilnības un joprojām visaptveroša CA sistēma nedarbojas apmierinoši, tostarp ne valsts iestādēs, ne arī visās pašvaldībās ir konkrēta amata vieta civilās aizsardzības ekspertam, kā kompetencē būtu tikai šie jautājumi, un tie netiktu pildīti amatu apvienošanas kārtībā. Lai sistēmu sakārtotu, ir rasta iespēja nodrošināt valsts finansējumu operacionālā vadības centra izveidei.
Savukārt jautājumā par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu iekšlietu ministrs sniedza informāciju par aktualitātēm normatīvo aktu izmaiņās, ko plānots apstiprināt Ministru kabineta ārkārtas sēdē. Vienlaikus LPS ar ministru bija vienisprātis, ka nepieciešams stiprināt Iekšlietu ministrijas resora un pašvaldību savstarpējo informācijas apmaiņu izmitināšanas jautājumos. Tāpat panākta vienošanās, ka valsts atbalsts Ukrainas civiliedzīvotāju primārai izmitināšanai jāturpina līdz brīdim, kad noteikta skaidra Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas politika valstī, paredzot tam atbilstošu finansējumu.
Tikšanās laikā LPS uzklausīja ministra viedokli par nepieciešamību ieviest vienotu preventīvo modeli dažādu likumpārkāpumu novēršanai un drošības uzlabošanai valstī, kur ļoti svarīga ir valsts un pašvaldību resursu sabalansēta izmantošana, tostarp pašvaldības policijas kapacitātes stiprināšana.
Lai gan pašvaldības izprot nepieciešamību pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos stiprināt pašvaldības policiju un veidot jaunas vienības, kur tādu vēl nav, šī patlaban ir pašvaldību brīvprātīgā funkcija, un ņemot vērā situāciju ar finanšu resursiem, pašvaldībām var nākties finansējumu novirzīt no citām funkcijām, skaidroja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis. Tāpēc gadījumā, ja tiek veidotas jaunas struktūras pēc noteiktām prasībām, tam ir jāparedz arī atbilstošs valsts finansējums. Arī šajā jautājumā tika saņemts K. Eklona apliecinājums, ka vienotu prasību ieviešanas gadījumā ir jābūt arī valsts finansiālai līdzdalībai pašvaldības policijas izveidē un uzturēšanā. Lai nodrošinātu pašvaldības policijas struktūras izveidi visās pašvaldībās saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, puses vienojās kopīgi izstrādāt metodiskās vadlīnijas, lai pēc tam varētu jau vienoties pat kapacitāti, pakalpojumu groza noteikšanu un nepieciešamo finansējumu.
Risinājumi arī tiks meklēti valsts iestāžu darbības nodrošināšanai reģionos, jo patlaban vairākās pašvaldībās tiek slēgtas valsts iestāžu filiāles, kas nodrošina iedzīvotājiem svarīgus pakalpojumus, tostarp arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Situācija ar PMLP kapacitāti sarežģīta kļuvusi pēc 24.februāra, jo strauji pieauga darba apjoms saistībā ar Ukrainas civiliedzīvotāju dokumentu formēšanu. Lai atslogotu PMLP funkcionalitāti Ukrainas bēgļu pieplūduma laikā, daļa no iestādes funkcijām, piemēram, personas kodu piešķiršana, bez papildus finansējuma bija nodota pašvaldībām. Sarunas laikā LPS aicināja nepieļaut PMLP pakalpojumu samazināšanos reģionos, jo tas vēl vairāk palielinās nomales efektu, jo, iedzīvotājiem nesaņemot ikdienā būtisku valsts iestāžu pakalpojumus, var tikt pieņemti lēmumi par dzīvesvietas maiņu tuvāk lielpilsētām.
Skaidrojot situāciju, PMLP vadītāja Maira Roze uzsvēra, ka tiek rasti risinājumi visu iedzīvotāju apkalpošanai, kā arī ir iesniegti aprēķini Finanšu ministrijā pakalpojumu nodrošināšanai.