Situācija siltumapgādes jomā Latvijā sarežģīta ir kopš 2021.gada rudens, un Latvijas Pašvaldību savienība jau toreiz vērsa uzmanību uz apkures un elektroenerģijas tarifu strauju pieaugumu, kas negatīvi ietekmēs ikvienu valsts iedzīvotāju, komersantus un pašvaldības. Pateicoties operatīvai rīcībai un lēmumiem, tika sniegts visaptverošs atbalsts, lai iedzīvotāji varētu nomaksāt rēķinus, uzņēmumi turpinātu darbību un pašvaldības turpinātu ikdienas pakalpojumu un palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem.
Prognozes liecināja, ka arī nākamā apkures sezona būs sarežģīta, taču situāciju būtiski pasliktināja Krievijas iebrukums un nerimstošā karadarbība Ukrainā. Šis apstāklis ir paātrinājis nepieciešamību veikt enerģētikas pārstrukturēšanu, nodrošinot Latvijai izdevīgas pozīcijas ES enerģijas tirgū un krīzes apstākļos – arī pietiekamu enerģētikas autonomiju.
Novērtējot Ministru kabineta un atbildīgo ministriju līdz šim pieņemtos lēmumus situācijas stabilizēšanai, Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība ir sagatavojušas un nosūtījušas Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei priekšlikumus, kā novērst riskus siltumapgādē enerģētikas pārstrukturēšanas periodā.
Patlaban ir vērojamas šādas tirgus nepilnības:
• siltumapgādes uzņēmumiem, kas apkurei izmanto gāzi, patlaban nav iespējas noslēgt līgumus par gāzes iegādi uz visu apkures sezonu
• siltumapgādes uzņēmumiem, kas apkurei izmanto šķeldu, nav iespējas nopirkt kurināmo par cenu, kas atbilst reālajai situācijai un kas nav mākslīgi paaugstināta nolūkā gūt maksimālu peļņu.
Lai novērstu augstākminētās tirgus nepilnības (kurināmā tirgus pašlaik nenodrošina sabiedrības intereses), nepieciešams:
1. Uzdot AS “Latvenergo” organizēt gāzes iepirkumu apjomā, kas nepieciešams siltumapgādes uzņēmumiem, lai nodrošinātu vismaz siltumapgādes minimumu visā apkures sezonā un noslēgt līgumus uz visu apkures sezonu;
2. Uzdot AS “Latvijas valsts meži” organizēt kurināmās šķeldas sagādi, tostarp pievienojot kā kurināmo skuju koku papīrmalku, lai nodrošinātu siltumapgādes minimumu visā apkures sezonā un pārdot šo šķeldu siltumapgādes uzņēmumiem par ekonomiski pamatotu cenu.
Šie virzieni ir īstenojami ar sekojošiem risinājumiem:
1. Lēmumu par papildus valsts atbalsta pasākumiem pamatot ar subsidiaritātes principu (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta devītā daļa) un tirgus nepilnību (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 1.punkts).
2. Ar Ministru kabineta lēmumu izdarīt grozījumus AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” vispārējos stratēģiskajos mērķos, papildinot šos mērķus ar uzdevumu nodrošināt kurināmā cenu stabilizāciju valsts apdraudējuma apstākļos.
3. Ar Saeimas lēmumu noteikt proporciju, kādā siltumenerģijas piegādes minimums attiecas pret līdz šim apkures sezonā nepieciešamo. Tādējādi samazinās slodze valsts garantijām gāzes vai šķeldas iepirkumiem un paliek vieta citu tirgotāju iniciatīvām visā enerģētikas pārstrukturēšanas laikā.
4. Neatkarīgi no īpašumtiesību struktūras, nodrošināt apgrozāmo līdzekļu pieejamību CSA uzņēmumiem kurināmā iegādei un debitoru parādu radīto finanšu deficīta segšanai. Veikt izmaiņas normatīvos aktos, lai saņemot aizdevumu Valsts kasē, pašvaldības garantijas, kuras izsniegtas saviem CSA uzņēmumiem minēto saistību segšanai, netiktu ieskaitīti pašvaldības kopējā kredītu portfelī.
5. Uzdot šo mērķu īstenošanas uzraudzību valstij piederošo kapitālsabiedrību padomēm, garantējot tām iespēju saņemt valsts informācijas sistēmās esošo informāciju par situāciju kurināmā tirgū. Tas neradītu jaunas institūcijas, pieņemt jaunus Ministru kabineta noteikumus un intervences periodā nepalielinātu birokrātisko slogu.
Pašvaldību autonomajās funkcijās ietilpst ne vien siltumapgādes organizēšana, bet arī rūpes par energoefektivitāti, savukārt LSUA apvieno centralizētajā siltumapgādē un akstumapgādē darbojošos komersantus, institūcijas un speciālistus, lai uzlabotu un attīstītu nozari. Tāpēc LPS un LSUA aicina arī turpmāk abas organizācijas iesaistīt lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā, kas skar siltumapgādes un enerģētikas jomu, tādējādi garantējot, ka lēmumi tiek pieņemti visu Latvijas iedzīvotāju un komersantu interesēs.