30. oktobrī notika Latvijas Pašvaldību savienības Tehnisko problēmu komiteja, kurā izskatīja jautājumu par likumprojektu „Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums”, un Par grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Ekonomikas ministrijas viedokli par likumprojektiem sniedz K. Lore, kurš uzsvēra, ka piedāvātie grozījumi uzlabos uzņēmējdarbības vidi Latvijā, paredzot, ka valsts un pašvaldības jaunas kapitālsabiedrības varēs veidot tikai gadījumos, ja tiek konstatēta tirgus nepilnība un komercdarbība saistīta ar stratēģiski svarīgu funkciju realizāciju. Piemēram, LMT attīstījās kā jauna nozare, pašlaik uzņēmums strādā un valstij nav nepieciešamības līdzdarboties šajā institūcijā. Pašvaldībām, gada laikā pēc šo normatīvo aktu pieņemšanas, bet pēc tam ik pa 3 gadiem jāizvērtē pašvaldības līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās. Jaunajos normatīvajos aktos paredzēta kapitālsabiedrībām atviegloti nosacījumi, pārveidojot kapitālsabiedrības par pārvaldes iestādēm, publiskām aģentūrām vai saglabāt to pašreizējo statusu. Pārveides nosacījumi netiek saistīti ar kapitālsabiedrību likvidāciju.
Pieņemtais lēmums par dalību kapitālsabiedrībās būšot Administratīvais akts, kas paredz valsts iestādēm izvērtēt, vai pašvaldība pietiekami nopietni izvērtē savu līdzdalību kapitālsabiedrībās.
Tiks veidots Kapitāla daļas pārvaldības birojs, kura viena no funkcijām būs pārvaldīt valsts kapitālsabiedrības, kā arī sniegt atzinumus par pašvaldībām par kapitālsabiedrību līdzdalību ,atzinumam gan ir rekomendējošs raksturs.
Paredzēts jauns pienākums pašvaldībām izstrādāt kapitālsabiedrību stratēģiju, kapitālsabiedrības darbības rezultātu izvērtēšanu.
Paredzēti jauni nosacījumi kapitālsabiedrību padomju izveidei ( bilances kopsummas lielāka par 3 miljoni. Apgrozījums 15 miljoni latu, vidējais skaits lielāks par 50.
LPS vecākais padomnieks M. Pūķis atgādināja, ka valdība piedāvā veikt izmaiņas 12 normatīvajos aktos. Viens no virzieniem ir pašvaldību darbības ierobežošana kapitālsabiedrībās. Pēdējā LPS kongresā pieņēma rezolūciju „Par uzņēmējdarbību”. Valsts, likvidējot kapitālsabiedrību padomes, radīja haosu komercuzņēmumos , zuda kontrole pār uzņēmumiem. Valdēs tika iecelti politiski cilvēki. Taču pastiprināta pašvaldību komersantu pārraudzība nav nepieciešama, jo, ja tiks apturēta pašvaldību darbība kapitālsabiedrībās, tad Latvijas pašvaldību komersanti Eiropā nebūs konkurētspējīgi.
Valsts pārvaldes iekārtas likums traktēts ļoti voluntāri, ka pašvaldības nevar veikt komercdarbību, kur ir tirgus pazīmes. Uzskatām, ka pašlaik ir kompromiss, ka tiek ietverta norma, ka stratēģisko mērķi komercdarbībās var noteikt pašvaldības pašas. Jaunajā likumā LPS mēģinās noteikt, ka pašvaldības pašas var noteikt stratēģisko mērķi, tas dod iespēju pašvaldībai darboties arī tur, kur tirgus ir.
Visām pašvaldībām nav saistoši darboties saskaņā ar vienu un to pašu ekonomikas teoriju. To dažādību nosaka dažādā iedzīvotāju izvēle pārstāvniecības demokrātijas apstākļos. Iespēja izvēlēties dažādus risinājumus bagātina publiskās pārvaldes pieredzi un atbilst pašvaldības principam. Katra publiskā persona nosaka savu stratēģiju, rīkojoties likuma ietvaros. Galvenais kritērijs ir sabiedrības labums, rīkojoties iedzīvotāju interesēs un nepārkāpjot likumā paredzētos konkurences veicināšanu.
Tiek veidots nomenklatūras princips personāla atlasē. Likumprojekts paredz jaunas prasības valdes un padomes locekļu nominēšanā, izveidojot centralizētu datu bāzi.
Nominēšanas sistēma nedrīkst būt obligāta. Attiecībā par biroja atzinumiem, sākotnēji, tie bija paredzēti kā obligāti, LPS panāca, ka tam ir rekomendējošs raksturs. Pastāv riski, ka valsts kontroles institūcijas tulkos šīs rekomendācijas kā obligātas. LPS ir ierosinājusi, ka pašvaldības nepieciešamības gadījumā varētu pieprasīt Biroja atzinumu. Lēmums par dalību kapitālsabiedrības nedrīkst būt administratīvais akts. Attiecībā par personāla atalgojumu, pašvaldībām būtu jāatraisās no vienotās darba algu sistēmas.
Attiecībā par aģentūrām prakse liecina, ka jebkura kapitālsabiedrības pārveidošana par aģentūru ekonomiski ir neizdevīga, jo esošā likumdošana neveicina aģentūras saimnieciskās darbības veicināšanu, drīzāk tā ir administratīvā funkcija. Vajadzētu izstrādāt jaunu likumu, kas būtu ekvivalents agrākajiem bezpeļņas uzņēmumiem.
Galvenais ir, kā savienot finanšu mērķus ar nefinanšu mērķiem. Jārisina likumdošanā jautājums par sociālo uzņēmējdarbību, kas varētu strādāt vai nu ar peļņu vai bez peļņas. Latvija ir izdarījusi lielu kļūdu, likvidējot pašvaldību uzņēmumus.
LPS padomniece A. Feldmane uzsvēra, ka Latvijā, kā visā Eiropā, valda labējā neoliberālisma politika. EM kā prioritāras izvirza starta programmas, taču nav definēts, kas ir galvenais komercdarbību attīstībā. Uzskata, ka Latvijā ir jābūt valsts politikai lielo uzņēmumu atbalstam, nevis privatizācijai. Tādējādi, radot starta kapitālu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Piemēram, Somijā alkohola tirdzniecību uztur kā valsts kapitālsabiedrības formu, bet realizē pašvaldību un valsts funkcijas, tie nav privatizējami un ir valsts sastāvdaļa, un tos kontrolē valsts un pašvaldības. Somijā publisko iepirkumu likums ļauj valsts un pašvaldību iestādēm vienai no otras pirkt pakalpojumus bez konkursa.
Šajā jautājumā komiteja nolēma atbalstīt LPS atzinumus par likumprojektu „Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums” un grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Komitejā atzina, ka abi likumprojekti nepamatoti ierobežo pašvaldību komercdarbību; valsts negūs papildus ieņēmumus nodokļu ieņēmumiem, tādējādi tiks samazinātas attīstības programmas no kā zaudēs gan valsts kopumā, gan katra pašvaldība atsevišķi; neatbalstīt centralizēti veidotu nomenklatūras principu pašvaldību kapitāldaļas personāla atlasē. Komitejā atbalsta principu, ka pašvaldību komersantiem ir vispirms jāpelna, lai sabiedrība tērētu.
Valsts SIA „Autotransporta direkcija” valdes loceklis N.Narvaišs komitejā informēja par likumprojektu - Grozījumi Sabiedriskā transporta likumā, par finanšu sadali vietējiem reģionālajiem un starppilsētu pārvadājumiem, saskaņā ar 2012. gada budžeta grozījumiem, kā arī 2013. gada finansējumu un vidēja termiņa finansējuma ietvaru sabiedriskā transporta pakalpojumiem.
Sabiedriskā transporta nozarē šobrīd nesegtie zaudējumi pieauguši līdz 2.1 miljoniem latu. Trūkstošā summa būs jāsedz no 2012.gada budžeta, zaudējumi vietējos maršrutos samazināti par 7%,starppilsētām - par 15%. Konsolidācijas pasākumi šogad netika veikti par 3.1 miljoniem latu ,kas segti ar grozījumiem 2012. gada budžetā 3.1 miljonu latu apmērā. Kā arī kompensēti 2.2 miljonu latu apmērā izdevumi saistībā ar degvielas sadārdzināšanos, un kompensēti zaudējumi plānošanas reģioniem par 2011. gadu 0.7 miljonu latu. Dotāciju apjoms plānošanas reģioniem reāli par 3 miljoniem mazāks kā pārvadātāju prognozes 2012. gadam. Pirmoreiz pēc krīzes bāzes finansējums ir 1 miljonu latu lielāks, taču zaudējumi Latgales un Vidzemes plānošanas reģionos turpina pieaugt.
Rīgas autoostas direktore I. Kromule informēja, ka autoostas iekasējušas 9.9 miljoni latu par pārvadājumiem. Par iebraukšanu autoostas iekasē 2.34 miljoni latu, t.sk. Rīga 1.1 miljonu latu. Ir pilnīgi skaidrs, ka finansējuma deficītu uzliks pašvaldību budžetiem. Piekrītot SM shēmai, tiks radīti papildus birokrātiskie šķēršļi, uzņēmējdarbībai tiks radīts papildus risks, jo finansējuma avoti būs vismaz trīs.
Komiteja nolēma Saglabāt reģionu kompetenci sabiedriskā transporta organizēšanā vietējiem reģionālajiem maršrutiem, un neatbalstīt pašvaldību līdzdalību autoostu līdzfinansējumam no pašvaldību budžetiem, jo tas rada papildus izdevumus no pašvaldību budžetiem 0.9 miljonu latu apmērā. Tas rada reālus riskus mazo autoostu likvidācijai. Autoostu finansējuma apjoms netiek paredzēts atbilstoši autobusu plūsmai. Komitejā arī nolēma kopīgi ar SIA „Autotransporta direkciju” sagatavot jautājumu par minimālo nepieciešamo apjomu sabiedrisko transporta pakalpojumiem un sagatavot izskatīšanai komitejas sēdē. Nolēma arī pieprasīt Satiksmes ministrijai garantijas ,kas fiksētas Valdības un LPS 2013. gada domstarpību – vienošanās protokolā, nesamazināt vietējo maršruta tīkla apjomu
Komitejā informāciju par valsts un pašvaldību autoceļu un ielu finansējumu 2013. gadā sniedza A/S „Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs I. Pāže. Informē, ka A/S „Latvijas Valsts ceļi” kopīgi ar LPS atbalsta autoceļu finansēšanas modeli. Modelis paredz finansējumu no akcīzes nodokļa naftas produktiem un transportlīdzekļa. Finansējums vidējā termiņā autoceļu nozarē gan valsts, gan pašvaldību autoceļiem samazināsies, joprojām nav skaidrs par autoceļu finansējumu valsts autoceļiem.
Tā kā finansējumu pašvaldību autoceļiem un ielām Nacionālā attīstības plāna ietvaros neparedz - jārisina jautājums par nacionālo finansējumu. Nav pieņemama situācija ,ka valstij nav pat īstermiņa plāna valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai. Komitejā nolēma, ka līdz valsts un pašvaldību autoceļu finansēšanas modeļa ieviešanai, kas paredz piesaistīt akcīzes nodokli un visus ieņēmumus no transportlīdzekļu ekspluatācijas, mērķdotāciju pamatprincipus pašvaldību mērķdotācijām nemainīt. Kā arī lēma kopīgi ar Satiksmes ministriju risināt jautājumu par minimālā nepieciešamā apjoma noteikšanu pašvaldību autoceļu un ielu uzturēšanai. Kā arī nepārprotami jārisina jautājums par papildus finansējumu pašvaldību autoceļiem 2013.gadā 8 miljoni latu apmērā.
LPS padomnieks Aino Salmiņš