Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Ministru kabinets akceptē vienošanās un domstarpību protokolu ar LPS

Foto: Valsts kanceleja

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien, 7.februārī, akceptēts MK un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokols par 2023.gada budžetu un budžeta ietvaru 2023.-2025.gadam.

Kopumā protokolā ir 11 vienošanās un 12 atšķirīgi viedokļi.

Atbalstot protokolu, MK vienlaikus uzdeva Finanšu ministrijai saskaņā ar protokolu uz likumprojekta „Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” izskatīšanu Saeimā otrajā lasījumā iesniegt priekšlikumu 2023. gadam par papildu valsts budžeta dotācijas piešķiršanu  pašvaldībām, kurām izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību ir zemāki par 90 % no vidējiem izlīdzinātiem ieņēmumiem un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums ir zemāks par 80 % no pašvaldību vidējā izlīdzināto ieņēmumu pieauguma, attiecīgi par 945 957 euro samazinot finansējumu no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Piedaloties Ministru kabineta sēdē, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis atgādināja, ka lai arī pašvaldībām ir plānoti lielāki budžeta ieņēmumi, arī tie nenosegs reālos izdevumus, kas ir saistīti ar energoresursu cenu, pakalpojumu un citu resursu cenu pieaugumu, minimālās algas palielināšanu, kas arīdzan būs papildu izdevumi gan nodrošinot to pašvaldībā nodarbinātajiem, gan arī iepērkot ārpakalpojumus.

LPS no savas puses vēlreiz rosinās diskusiju par pašvaldību autonomo funkciju finansēšanu, tostarp, par pašvaldības policijas izveidošanas un uzturēšanas izmaksām. Tāpat sarunas būs jāturpina par energoresursu cenu pieauguma kompensāciju, jo nav zināms, kāda situācija būs nākamajā apkures sezonā, ministriem uzsvēra G. Kaminskis.

Uzrunas nobeigumā LPS priekšsēdis pateicās Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, finanšu ministram Arvilam Ašeradenam, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam, kā arī ikvienam ikgadējās sarunās iesaistītajam, kurš palīdzēja samazināt atšķirīgo viedokļu skaitu šā gada protokolā.

LPS ar Ministru kabinetu ir panākusi vienošanos, ka pašvaldībām šajā gadā kopējā pieejamā summa aizņēmumiem ir 178 miljoni eiro. Tāpat paplašinātas aizņemšanās iespējas, nosakot, ka pašvaldībām ir iespēja aizņemties trīs noteiktiem prioritārajiem investīciju projektiem, kur aizņēmuma kopsumma nevar pārsniegt 1,5 miljonus eiro, savukārt Rīgas valstspilsētai kā galvaspilsētai pieejami 6 miljoni eiro. Protokolā noteikts, ka pašvaldības budžeta līdzfinansējums prioritāro projektu īstenošanai ir ne mazāk kā 15%.

Vienošanās panākta par paplašinātām iespējām investīciju projektiem izglītības nozarē. Pašvaldībām būs pieejami aizņēmumi jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, izglītības iestādes investīciju projektu īstenošanai ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektiem, kā arī transporta iegādei skolēnu pārvadāšanai. Visu šo projektu īstenošanai pašvaldības līdzfinansējums noteikts 10% apmērā.

Puses vienojušās, ka pašvaldībām tiek garantēti iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi 100 % apmērā no plānotās prognozes, ievērojot šādu sadalījumu pa ceturkšņiem: I ceturksnī – 24 %, II ceturksnī – 24 %, III ceturksnī – 26 %.,  IV ceturksnī – 26 %. Savukārt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jomā panākta vienošanās no valsts budžeta piešķirt vienreizēju papildu dotāciju pašvaldībām, kurām izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību ir zemāki par 90 % no vidējiem izlīdzinātiem ieņēmumiem un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums ir zemāks par 80 % no pašvaldību vidējā izlīdzināto ieņēmumu pieauguma. Vienreizējā papildu dotācija kopumā ir 0,9 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2023. gadā speciālā dotācija, kura tiek pievienota pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam, pašvaldībām tiek nodrošināta 2022. gada apmērā, t.i. 45,2 miljoni eiro.

LPS turpinās iestāties par nepieciešamību mainīt IIN proporciju, nosakot, ka pašvaldību budžetā ieskaitāmi 80% no IIN ieņēmumiem. Atgriešanās pie iepriekšējās IIN proporcijas 80/20% nodrošinātu pašvaldībām pietiekamus finanšu līdzekļus to darbības nodrošināšanai, funkciju īstenošanai, kā arī pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktībai līdzšinējā apmērā.

Šī gada pavasarī LPS sāks arī ikgadējās sarunas ar nozaru ministrijām, lai kopīgi ar Finanšu ministriju sagatavotu MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolu par 2024.gada valsts un pašvaldību budžetu.