22. novembrī triju Baltijas valstu lauksaimnieki Briselē (Beļģija) netālu no Eiropas Komisijas un Padomes ēkām apvienojās protesta akcijā, lai pievērstu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un valdību vadītāju uzmanību nevienlīdzīgajiem tiešajiem maksājumiem Eiropas Savienībā. 22. - 23. novembrī Briselē notiek Eiropadomes ārkārtas sanāksme, kurā diskutē par ES budžetu 2014. - 2020. gadam. Latvijas prioritātes ir saglabāt kohēzijas finansējumu vismaz iepriekšējā perioda līmenī, kā arī panākt vienlīdzīgākus tiešos maksājumus vismaz 80% apmērā no ES vidējā atbalsta lauksaimniekiem. Mūsu valsti sarunās pārstāv premjerministrs Valdis Dombrovskis, kurš neizslēdz iespēju izmantot veto iespējas, ja Latvijas intereses tiks pilnībā ignorētas.
Baltijas valstu lauksaimnieku protesta akcijas Briselē. Uzmanība tika pievērsta ļoti radoši - gan ar padomju laika traktoru, gan kopīgi izdziedātām dziesmām.
Protesta akcijā, kuras simbols bija padomju laika traktors MTZ-80, piedalījās un savu atbalstu lauksaimnieku prasībām apliecināja virkne politiķu - Latvijas premjers Valdis Dombrovskis, Igaunijas premjers Andrus Ansips, zemkopības ministre Laimdota Straujuma un Latvijas pārstāve Eiropas Parlamentā Sandra Kalniete.
Atbalstu lauksaimniekiem pauda arī Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (augšējā attēlā) un Igaunijas premjers Andrus Ansips.
Tāpat pasākumā lauksaimnieku prasības atbalstīja arī divi Latvijas delegācijas Reģionu komitejā pārstāvji – Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere un Balvu novada domes deputāts Jānis Trupovnieks. Trupovnieks pieļāva iespēju, ka zemnieki ar šo akciju panāks to, ko nespēja mūsu eiroparlamentārieši un valstsvīri: „Domāju, ka Brisele ir pārsteigta, redzot tik daudz latviešu, lietuviešu un igauņu zemnieku, kuri ieradušies atbalstīt savu dzīvošanu un strādāšanu uz vienādiem noteikumiem, saņemot vienlīdzīgus tiešos maksājumus.” Notiekošais viņu mudināja arī uz pārdomām ne tikai par mūsu lauksaimnieku pozīcijām, bet arī Latvijas valsti kopumā, kas atstāta otrajā plānā aiz vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Latvijas delegācijas Reģionu komitejā pārstāvji Ligita Gintere un Jānis Trupovnieks.
Norises pirms diskusijām par ES daudzgadu budžetu ar dalītām jūtām vērtē arī Ligita Gintere: „No vienas puses, vairs nevar klusēt un par sevi jādod zināt. Bet vispār sajūta ir diezgan skumja. Runa jau nav par pārticību, bet gan par zemnieku izdzīvošanu.” Viņa secina, ka atkal pārliecināmies - Lisabona līgumā ietvertie vārdi par dalībvalstu solidaritāti un teritoriālo kohēziju nespēj īsteni piepildīties reālajā dzīvē. Eiropas Komisijas ierosinātais atbalsta sadalījums nākamajā daudzgadu budžetā joprojām ir pārāk nevienlīdzīgs attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm, jo īpaši Baltijas valstīm, kuras saņem vismazākos tiešos maksājumus Eiropas Savienībā. Patlaban atšķirības tiešo maksājumu likmēs ir ievērojamas, piemēram, Latvijā tie ir 97 eiro par hektāru, Igaunijā - 117 eiro, turpretī Nīderlandē - 457 eiro. Eiropas Komisija savā priekšlikumā par kopējās lauksaimniecības politikas reformu pēc 2013. gada piedāvājusi atteikties no vēsturiskās atsauču sistēmas, kurā atbalsta sadalījums bija nevienlīdzīgs un netaisnīgs. Taču pilnīgi dalībvalstu konverģences termiņi nav precizēti, bet gan pārcelti uz nākamo plānošanas periodu. Līdz ar to arī turpmākos septiņus gadus saglabāsies apjoma atšķirības dažādu Eiropas Savienības valstu lauksaimniekiem.
ES daudzgadu budžeta priekšlikumu kopumā neatbalsta virkne dalībvalstu, kā arī Eiropas Parlaments. Astoņas dalībvalstis, kuru iemaksas kopējā budžetā faktiski sedz visus bloka tēriņus - Austrija, Dānija, Francija, Lielbritānija, Nīderlande, Somija, Vācija un Zviedrija, - pieprasa izdevumu samazināšanu, taču nav vienojušās par to, kurās pozīcijās finansējums jāsamazina. Savukārt Lielbritānija un Zviedrija, iepriekš paudusi viedokli, ka ES daudzgadu budžeta samazinājumam vajadzētu būt lielākam par Eiropadomes priekšsēdētāja Hermana van Rompeja ierosinātajiem 75 miljardiem eiro, proti, līdz pat 100 - 200 miljardu eiro.
Savukārt Eiropas Parlamenta pārstāvji izteikuši bažas par nākotnes ES kohēzijas politiku, norādot, ka pēdējais van Rompeja priekšlikums par 309,5 miljardiem eiro kohēzijas politikai ir krietni mazāka summa kā šajā plānošanas periodā un Eiropas Komisijas sākotnējā priekšlikumā. Tādējādi tiek aizmirsts, ka kohēzijas politika ir viena no tiem dažiem Eiropas instrumentiem, kas var veicināt labklājību un jaunu darba vietu radīšanu ar inovatīvu un produktīvu publisko investīciju palīdzību.