30. novembrī Briselē (Beļģija) notikušajā Eiropas Savienības (ES) Reģionu komitejas 98. plenārsēdē triju Baltijas valstu delegācijām izdevās pārliecināt vairāk kā 300 Reģionu komitejas pārstāvju iekļaut savā rezolūcijā par nākamā plānošanas perioda daudzgadu finanšu shēmu atsauci uz pietiekama kohēzijas finansējuma nodrošināšanu mazāk attīstītajiem reģioniem, tostarp Baltijas valstīm. Tāpat tika atbalstīts arī aicinājums, ka tiešo maksājumu atšķirības dalībvalstīs sāk dinamiski samazināt jau no 2014. gada, sasniedzot Baltijas valstīs ES vidējo tiešo maksājumu līmeni jau līdz nākamā finanšu perioda vidum.
Savā uzrunā Reģionu komitejas pārstāvjiem Latvijas delegācijas vadītājs Andris Jaunsleinis atzina, ka jaunais daudzgadu budžets būs pārbaude ES vērtībām, jo īpaši vienai no tām - solidaritātei. Taču, ja tā pieņemšanas procesā iedzīvotāji redzēs, ka kohēzija un lauksaimniecība nav prioritātes, tas var apdraudēt ticību ES, ko vēlāk nevarēs nopirkt ne par kādu naudu. Viņš aicināja visu dalībvalstu delegātus būt solidāriem un atbalstīt Baltijas valstu prasību par tiešo maksājumu izlīdzināšanu: „Atbalsts aicinājumam par tiešo maksājumu dinamisku izlīdzināšanu jau no 2014. gada būtu spēcīgs signāls, ka esam solidāri. Tāpēc mudinu jūs atbalstīt kopīgās intereses, nevis tikai vadīties no savu individuālo valstu pozīcijām. Jautājums par tiešo maksājumu atšķirībām jārisina jau patlaban, neatliekot to uz 2020. gadu.”
Latvijas delegācijas Reģionu komitejā vadītājs Andris Jaunsleinis (no labās) ar kolēģi no Igaunijas delegācijas Vaino Hallikmegi (Väino Hallikmägi).
Eiropadomes 22. un 23. novembra sanāksmē par daudzgadu finanšu shēmu 2014. –2020. gadam Padomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs (Herman van Rompuy) nāca klajā ar priekšlikumu izlīdzināt tiešos maksājumus visās dalībvalstīs, sākot no 2015. gada, lai tie līdz 2020. gadam sasniegtu vismaz 196 eiro par hektāru pašreizējās cenās. Taču pašreiz nav atbalstīta prasība nodrošināt visām trim Baltijas valstīm vienādu tiešo maksājumu līmeni (aptuveni 151 eiro uz hektāru) jau sākot no 2014. gada. Patlaban Latvijas lauksaimnieki tiešajos maksājumos saņem 95 eiro uz hektāru, un tā ir mazākā summa visā ES.
Arī Latvijas delegācijas pārstāvis Aleksandrs Lielmežs, kurš Reģionu komitejā darbojas ar lauksaimniecības jautājumiem, norāda, ka šodien pieņemtajā rezolūcijā Reģionu komiteja ietvērusi savu skatījumu par galvenajiem principiem, kas jāiekļauj daudzgadu finanšu plānā. „Visi Baltijas valstu delegāti spēja vienoties par kopīgu pozīciju, un pēc pārliecinošas Latvijas delegācijas vadītāja Jaunsleiņa kunga uzstāšanās faktiski visas politiskās grupas un delegācijas atbalstīja mūsu lauksaimniekiem svarīgas problēmas – vienlīdzīgu tiešo maksājumu – risināšanu. Esam vērsuši lēmumu pieņēmēju uzmanību, ka tas būtu tikai taisnīgi, ja Baltijas valstu zemnieki saņemtu lielākus tiešos maksājumus,” ar gandarījumu atzīst Lielmežs.
Tāpat plenārsēdes ietvaros Latvijas delegācijas pārstāvji tikās arī ar trim Eiropas Parlamenta deputātiem no Latvijas – Krišjāni Kariņu, Inesi Vaideri un Tatjanu Ždanoku, - lai pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas vienota Latvijas viedokļa aizstāvēšanai. Tikšanās dalībnieki vienojās turpmāk organizēt arī bilaterālas tikšanās ar Eiropas Parlamenta ziņotājiem un ēnu ziņotājiem, lai nepastarpināti informētu par Latvijas pašvaldību pozīciju un būtiskākajām interesēm.
Latvijas delegāciju Reģionu komitejas 98. plenārsēdē pārstāvēja delegācijas vadītājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Grobiņas novada domes deputāts Jānis Neimanis, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš.