Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Bio atkritumu šķirošanas iespējas, izaicinājumi Igaunijā un Latvijā

Sadarbība vienotai, racionālai pieejai un iedzīvotājiem ilgtermiņā motivējoši, ērti risinājumi ir svarīgi priekšnosacījumi veiksmīgai bioloģisko atkritumu šķirošanas un pārstrādes ieviešanai Latvijā. Tie bija būtiskākie, bet ne vienīgie secinājumi, ar kuriem iesaistītās puses no visiem Latvijas atkritumu apsaimniekošanas reģioniem noslēdza pieredzes apmaiņas vizīti Igaunijā, kur šis process jau ir uzsākts.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) direktīvu Latvijai līdz šī gada beigām ir jāievieš bioloģisko atkritumu šķirošana un pārstrāde, samazinot aprokamo atkritumu daudzumu un kaitīgo ietekmi uz vidi, tā vietā no bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem iegūstot vērtīgu resursu – augsnes mēslojumu un biogāzi, atkarībā no pārstrādes sistēmas. Aprites ekonomikas attīstība jeb atkārtota resursu izmantošana ir viens no būtiskākajiem ES ilgtermiņa mērķiem vides aizsardzības jomā, un tajā liela nozīme ir atkritumu šķirošanai, pārstrādei.

“Lai paveiktu nozīmīgas lietas, vērtīgāk un rezultatīvāk tās ir darīt kopā – visām iesaistītajām pusēm, visiem Latvijas reģioniem. Bio atkritumu šķirošana ir komplekss process, kas prasa dažādu institūciju ciešu sadarbību. Tādēļ īpašs gandarījums, ka šajā pieredzes apmaiņas braucienā piedalījās sadarbības partneri no reģioniem. Turklāt dalībnieki ne tikai izzināja kaimiņu pieredzi un atkritumu šķirošanas, apsaimniekošanas procesus, bet arī savstarpēji dalījās pieredzē, piedalījās diskusijās, lai kopīgi rastu mums labākos risinājumus un ceļus uz tiem. Ir skaidrs, ka veiksmīgai atkritumu apsaimniekošanas sistēmai ir nepieciešama plaša iesaiste un sadarbība – no valsts pārvaldes līdz katram no mums kā iedzīvotājam,” uzsver Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Sniedze Sproģe.

Arī Latvijā jau ir sperti veiksmīgi soļi atkritumu apsaimniekošanā, bet daudz izaicinājumu vēl priekšā, tādēļ, lai pieredzes smelšanās kaimiņzemē rezultētos efektīvos lēmumos un darbos, LPS organizētajā braucienā piedalījās ne tikai par atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu atbildīgo institūciju pārstāvji, bet arī pašvaldību vadītāji, kuri ir galvenie lēmuma pieņēmēji jaunās sistēmas izveidē, kā arī nozares atbildīgās ministrijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks.

No valsts plāna līdz koksnes blakusprodukta atkritumu maisiņiem

Pieredzes apmaiņas brauciena saturisko pusi nodrošināja CleanLiving Trade, balstoties uz Igaunijas kolēģu pieredzi, līdzdarbojoties bio atkritumu šķirošanas ieviešanā Igaunijā. Vizītes laikā Vides ministrijas pārstāvis Kaupo Heinma iepazīstināja ar valsts plānu un aktivitātēm pārejai uz videi draudzīgāku atkritumu apsaimniekošanu, Tallinas Stratēģiskās vadības biroja Aprites ekonomikas departamenta galvenā speciāliste Līna Kanarbika pastāstīja par Tallinas pieredzi īstenojot “no durvīm līdz durvīm” vākšanas sistēmu un veiksmīgākajiem praktiskajiem risinājumiem. FIBENOL pārstāve Rīta Nūmmoja iepazīstināja ar inovāciju – bio noārdāmajiem maisiņiem, kas ražoti no koksnes pārstrādes blakusprodukta lignīna un pavisam drīz nonāks arī pārdošanā paralēli esošajiem kukurūzas maisiņiem, kas jau šobrīd pieejami arī Latvijā. Ar atkritumu apsaimniekošanas risinājumiem Hījumā salā, piemēram, tūristiem paredzētiem maksas atkritumu maisiņiem un publiskajām bezmaksas novietnēm, iepazīstināja Kainas apgabala mērs Omārs Josipelgs.

Latvijas delegācijai bija iespēja arī praktiski iepazīt dažādus Igaunijas atkritumu apsaimniekošanas objektus. Tallinas atkritumu poligonā bija iespēja iepazīties ar bio atkritumu pārstrādi augsnes mēslojumā, kas tālāk tiek fasēts un nonāk veikalos tirdzniecībā. Arī Hījumā salā, kuras atkritumu šķirošanas laukumu delegācija apmeklēja, bio atkritumi pārtop kompostā. Otrs vērtīgais resurss, ko var iegūt bioloģisko atkritumu pārstrādē, ir biogāze. Jāpiezīmē, ka šeit ražotā biogāze tiek izmantota Tallinas pilsētas autobusos, un pilsētas iedzīvotāji tajos var braukt bez maksas.

Vizītes noslēgumā Latvijas delegācija viesojās BioBag ražotnē, kur top dažādi dabai draudzīgi produkti, piemēram, atkritumu maisiņi, iepirkumu maisiņi, saldēšanas maisiņi, augsnes pārklāšanas plēves un citi. ražotie atkritumu un iepakojuma produkti. Šie izstrādājumi ir dabai draudzīgāka alternatīva plastmasas produktiem, jo tiek ražoti no augu valsts izcelsmes izejvielām – kukurūzas vai cukurniedrēm – un tie ir  sertificēti un bionoārdāmi atbilstoši ES standartam EN13432. Arī produktos esošās tintes un  citas piedevas ir pilnībā bioloģiski noārdošas un dabai draudzīgas.

Atkritumu tīrība – atslēga ieguvumam visiem

Igaunijā bioloģiskos atkritumus poligonos un pārstrādes punktos redzams, ka tajos diemžēl ir daudz nepārstrādājamu piejaukumu, pamatā plastmasas maisiņi. Jāpiezīmē, ka plastmasas iepirkumu maisiņi, kurus cilvēki pēc tam izmanto atkritumu savākšanai – tai skaitā bioloģisko, ir problēma daudzviet pasaulē, un no 2025.gada plastmasas maisiņi būs aizliegti veikalos visā Eiropas Savienībā. Arī nozares profesionāļi atkritumu tīrību akcentē kā vienu no būtiskākajiem faktoriem, lai tie būtu izmantojami jaunu resursu ieguvei – pārstrādājot atkritumus augsnes mēslojumā, tajā esošā plastmasa pārtop mikroplastmasā, nonāk augsnē, augos un tādējādi gala produktam jeb kompostam nav nedz nepieciešamā kvalitāte, nedz pieprasījums tirgū. Savukārt pie biogāzes ražošanas piemaisījumi tiek sadedzināti un nonāk atmosfērā. Protams, atkritumi pirms pārstrādes tiek pārlasīti, sijāti un redzamie piejaukumi atlasīti, bet pie augsta piejaukumu daudzuma nav iespējams nodrošināt visu kaitīgu priekšmetu atšķirošanu. Atkritumu tīrība jeb pareiza šķirošana ietekmē arī iedzīvotāju izmaksas – bioloģiskajiem atkritumiem izvešanas tarifs ir ievērojami zemāks nekā sadzīves jeb nešķirotajiem, savukārt, ja pie atkritumu savākšanas tiek konstatēts, ka konteinerā ir cita veida atkritumi (plastmasas maisiņi, stikla pudeles u.c.), tiek piemērots sadzīves atkritumu tarifs. Pareiza šķirošana šobrīd ir problēmjautājums, bet arī viennozīmīgi ieguvums visiem.

No mūsu virtuves līdz globālam mērķim

Lai arī katrs reģions veido savu atkritumu apsaimniekošanas plānu, būtiski, lai to pamatnosacījumi būtu visā valstī vienoti un virzītu Latviju ES noteiktajam mērķim līdz 2035.gadam aprokamos atkritumus samazināt līdz ne vairāk kā 10% slieksnim, kas pēc nozares ekspertu domām šobrīd vēl tāls, bet vienlaikus arī reāli sasniedzams. Šajā ceļā būtiska nozīme ir bioloģisko atkritumu apsaimniekošanai, un svarīgi apzināties, ka šie atkritumi pamatā rodas mūsu virtuvēs – gatavojot maltītes un no ēdienu pārpalikumiem. Tādējādi arī atkritumu šķirošanas veiksme sākas mūsu mājās.

Kā apliecina pasaules prakse, galvenie šķirošanas izdošanās faktori ir pietiekama un skaidra informācija par to, kāpēc šķirošana ir jāveic un kā to pareizi darīt, motivējoša tarifu sistēma un ērts risinājums, piemēram, pilnīgi vai daļēji dotēti piemājas kompostētāji privātmājām un ventilējami atkritumu konteineri ar kompostējamiem atkritumu maisiņiem. To apliecināja arī nesen Rīgā veiktais  pilotprojekts #biovaig, kurā piedalījās vairāk nekā 4000 cilvēku -pilotprojekta dalībnieki atzina, ka šķirot ir ērtāk, ja lieto kompostējamos maisiņus, kas ievērojami samazina bio atkritumu iespējamās smakas un netīrumus. Pilotprojekts sevi ir attaisnojis  ar izmērāmiem rezultātiem - bio konteineru izvešanas reizes bija jāpalielina, savukārt sadzīves konteineri kļuva tukšāki. Pats būtiskākais novērojums – atkritumu tīrība sasniedza 99%, pārsniedzot iepriekšējās gaidas. Pasaules pieredze un pilotprojekts pierāda, ka ES mērķi tīrākai videi ir reāli un sasniedzami, un tālākais veiksmes ceļš ir pārdomātas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešana visas valsts mērogā.

 

Informācijai:

Agnese Orole

CleanLiving Trade komunikācijas konsultante

agnese@cleanliving.lv

+371 270 17 197

 

Liene Užule

LPS komunikācijas vadītāja

Liene.Uzule@lps.lv

+371 26519920