Foto: Valsts kanceleja
Šī gada 16.jūnijā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis un pašvaldību vadītāji Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam pauda savu viedokli, redzējumu un iespējamos risinājumus Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajai skolu tīkla reformai, lai kopīgi panāku valstiski labāko rezultātu.
Tikšanās laikā K.Kariņš rosināja IZM turpināt dialogu ar pašvaldībām ar mērķi nonākt pie ilgtspējīga un efektīva skolu tīkla izveides, kas varētu darboties ne tikai īstermiņā, bet ilgākā laika nogrieznī un nodrošinātu kvalitatīvu vispārējo izglītību visā valstī. Sarunā piedalījās arī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša un IZM pārstāvji.
Sarunā LPS akcentēja, ka pašvaldības piekrīt - skolu tīkls jākārto, bet visiem jautājumiem jābūt skaidriem, jo nekvalitatīvas reformas īstenošanas rezultātā var sekot valstiski būtiskas sekas, tai skaitā vēl straujāka iedzīvotāju skaita samazināšanās lauku teritorijās. Šim procesam ir jānotiek kvalitatīvi, pieņemot datos un reālajai situācijai atbilstošus lēmumus. Pašvaldības tikšanās laikā saņēma Ministru prezidenta apliecinājumu, ka valdībā izskatīšanai virzīs tikai kvalitatīvi sagatavotu informatīvo ziņojumu. Darbu pie skolu tīkla nākotnes pirms minētās sēdes veiks reģionālā līmenī, pēc tam iesaistot arī vairāku nozaru ministrijas.
Ministru prezidents pašvaldību pārstāvjiem uzsvēra, ka skolu tīkla pārkārtošanas mērķis ir uzlabot izglītības pieejamību un nodrošināt pēc iespējas vienmērīgāku mācību kvalitāti visiem bērniem un jauniešiem neatkarīgi no dzīvesvietas un neatkarīgi no katra bērna individuālās izaugsmes iespējām.
Pēc K. Kariņa teiktā, dati, kas liecina par pieaugošo plaisu attiecībā uz izglītību reģionu vai pilsētu skolās, ir skaidrs signāls, ka turpināt kā līdz šim nav iespējams, tādēļ ir jāmeklē labākie iespējamie risinājumi izglītības pieejamības un mācību kvalitātes uzlabošanai, neizjaucot jau labi funkcionējošus posmus izglītības sistēmā.
Savukārt LPS akcentēja, ka darba procesā ir būtiski saņemt skaidras atbildes uz jautājumiem gan par piedāvāto jauno konceptu izglītības jomā, gan virkni citiem ar skolu reorganizāciju saistītiem jautājumiem – jauno sistēmu un izglītības pieejamību piedāvātajā 7.-12.klašu grupā, transporta nodrošināšanu, infrastruktūru, investīcijām, diasporas bērniem u.c. Tikpat svarīgs ir izglītības infrastruktūras kapacitātes jautājums valstspilsētās, Pierīgā un attīstības centros. Turpmākajās diskusijās reforma noteikti būs jāskata sasaistē ar privāto skolu tīklu, profesionālo skolu tīklu un profesionālās ievirzes skolām. Jāvērtē arī jēgpilnas iekļaujošās izglītības aspekts, iespējamā ietekme uz ģimeņu budžetu un virkne citu jautājumu, kas turpmākos divus mēnešus kopīgi jārisina.
Jau iepriekš vēstīts, ka valdībā 30. maijā izskatīja IZM informatīvo ziņojumu par skolu tīkla pārkārtošanu un uzdeva līdz 15. augustam IZM valdībā iesniegt papildinātu informatīvo ziņojumu, iekļaujot skaidrus kritērijus skolu tīkla pārkārtošanas īstenošanai, vērtējumu par ietekmi uz izglītības kvalitāti un pārvaldību, iespēju to nodrošināt, kā arī veicot izvērtējumu par ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.
Savukārt LPS akcentē, ka pēdējo divdesmit trīs gadu laikā Latvijā kopumā ir slēgta 401 vispārizglītojošā skola. Pēdējo sešu gadu laikā slēgtas 167 un reorganizētas vēl 72 vispārizglītojošās skolas, savukārt šajā mācību gadā 10 pašvaldībās netika uzsāktas mācības 10.klasē. Pašvaldības darbs šajā jomā turpinās, ņemot vērā vietējo attīstības stratēģiju, demogrāfiskos rādītājus u.c. datus.
LPS apkopoja pieejamo informāciju, radot instrumentu rīku, ko var izmantot analīzei, regulāri to papildina. Dati liecina, ka pamatskola ir pašpietiekama sākot no 80/90 skolēniem.
Latvijas Pašvaldību savienība
Valsts kanceleja