Šī gada 4.oktobrī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Finanšu ministrija uzsāka sarunas par pašvaldību budžetu 2024.gadā un vidējā termiņā.
Sarunas vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un finanšu ministrs Arvils Ašeradens, bet tajās piedalījās pašvaldību vadītāji, LPS padomnieki un ministrijas pārstāvji. Tikšanās laikā norisinājās diskusija par Ministru kabineta un LPS vienošanās domstarpību protokolu par 2024.gada budžetu un budžeta ietvaru 2024. –2026.gadam, tai skaitā nākamā gada izaicinājumiem pašvaldībām finanšu jomā, ko rada ne vien minimālās algas celšana, energoresursu sadārdzinājums, inflācija un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākās likmes atalgojuma celšana, bet arī straujš kredītaizņēmumu procentu likmju palielinājums u.c.
Sarunās G.Kaminskis uzsvēra, – ja vēlamies pašpietiekamas pašvaldības, tad ilgtermiņā ir jābūt stabilam un prognozējamam finansējumam visās pašvaldībās un visos reģionos, kas saistīts arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju, lai pašvaldības par saviem līdzekļiem varētu īstenot projektus un ieguldīt attīstībā, iedzīvotāju labklājībā. Tomēr šī brīža situācija aizvien rada nopietnus izaicinājumus lielai daļai pašvaldību.
Viņš akcentēja, ka nākamgad par 13% pieaugs izdevumi minimālās algas celšanai, par 43% - pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma palielināšanai, inflācijas rezultātā pieaug cenas un pakalpojumu izmaksas, savukārt kredītprocentu likmju kāpums 2023.gadā līdz gada beigām kopumā pašvaldībām radīs papildus 30 miljonu eiro izdevumus procentu nomaksai. Vienlaikus no nākamā gada pašvaldībām būs jānodrošina jaunas obligātās funkcijas, kam nav noteikts valsts finansējums to īstenošanai. Sarunās īpaši akcentēju problēmjautājumus, kas var rasties teritorijās, nenodrošinot minimālo nepieciešamo finansējumu pašvaldību funkciju veikšanai. Tādēļ sarunas vēl tiks turpinātas par iespējamiem risinājumiem, tai skaitā valsts budžeta speciālo dotāciju.
Pašvaldību vadītāji arī sarunu laikā finanšu ministram akcentēja prognozējamības nozīmību gan aizņēmumu jomā, gan lēmumu pieņemšanas procesā, lai savlaicīgi un pamatoti plānotu, sagatavotu, īstenotu investīciju projektus. Tāpat norisinājās diskusija par aizdevumiem, to nosacījumiem un ierobežojumiem izglītības un transporta infrastruktūras attīstībai u.c. Tika raksturota atšķirīgā situācija dažādās pašvaldībās, piemēram, Pierīgā joprojām palielinās iedzīvotāju skaits, līdz ar to ir aktuāla aizdevumu iespēja izglītības infrastruktūras attīstībai, savukārt Rīgā paredzēti apjomīgi ieguldījumi valstiski nozīmīgu projektu īstenošanai.
Nākamās LPS un Finanšu ministrijas sarunas plānotas šī gada 18.oktobrī plkst. 11:00 Finanšu ministrijā. Savukārt LPS Domes sēde, kurā skatīs Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2024.gada budžetu un budžeta ietvaru 2024. – 2026. gadam projektu, paredzēta šī gada 20.oktobrī Mārupes novadā. Sēdē piedalīsies Ministru prezidente Evika Siliņa.