Foto: Finanšu ministrija
Šī gada 18.oktobrī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Finanšu ministrijas (FM) sarunas par nākamā gada budžetu un nepieciešamo finansējumu pašvaldībām, tai skaitā papildus līdzekļiem tām 17 pašvaldībām, kurām var rasties visnopietnākās grūtības nodrošināt pamatfunkcijas.
Sarunas vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Sarunās izskatīja Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2024.gada budžetu un budžeta ietvaru 2024. – 2026. gadam projektu, kā arī norisinājās diskusija par iespējamo papildus finansējumu pašvaldībām, īpaši tām 17 pašvaldībām, kurām nākamgad nepieciešami papildus līdzekļi pamatfunkciju veikšanai.
G.Kaminskis uzsvēra, ka ir jānodrošina minimālais nepieciešamais finansējums pašvaldību funkciju veikšanai, citādi nākamgad saskarsimies ar virkni problēmjautājumu, ko rezultātā izjutīs iedzīvotāji. Šobrīd viskritiskākā situācija ir tieši visās Latgales pašvaldības, īpaši Krāslavas novadā un Augšdaugavas novadā, kur līdzekļi nepietiekami pamatvajadzību nodrošināšanai - iedzīvotāju skaits samazinās, bet izdevumi dažādās jomās būtiski palielinās. Viens no risinājumiem ir speciālā dotācija, lai konkrētajā teritorijā turpinātu nodrošinātu iedzīvotājiem pakalpojumus u.c., jo valsts līdzdalība izlīdzināšanā salīdzinoši ar pagājušo gadu ir samazinājusies par 45 milj. eiro. Ieņēmumi minētajām pašvaldībām jau kļuvuši neatbilstoši izdevumu prasībām, paralēli visu laiku tiek optimizēti izdevumi, bet to var veikt līdz zināmam līmenim. Pašvaldībām vairs nav pieejamo rezervju, jo pēdējos gados, kuru laikā pārdalīts iedzīvotāju ienākuma nodoklis par labu valstij, iespējas ir izsmeltas.
FM piedāvā 2024. gadā piešķirt vienreizēju papildu dotāciju kopumā 2,3 miljoni eiro apmērā 19 pašvaldībām pēc vienotiem kritērijiem. Tomēr sarunu noslēgumā atkārtoti uzsvēru un aicināju rast risinājumu šai situācijai, jo īpaši tām 17 pašvaldībām, kurām nekavējoties vajadzīgi papildus līdzekļi pamatfunkciju veikšanai, viskritiskāk Krāslavas novadam, Augšdaugavas novadam u.c., akcentēja G.Kaminskis.
Situācija kopumā pašvaldībām patiesi ir sarežģīta vairāku iemeslu dēļ - nākamgad par 13% pieaugs izdevumi minimālās algas celšanai, par 42% - pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma palielināšanai, inflācijas rezultātā pieaug cenas un pakalpojumu izmaksas, savukārt kredītprocentu likmju kāpums 2023.gadā līdz gada beigām kopumā pašvaldībām radīs papildus 30 miljonu eiro izdevumus procentu nomaksai. Vienlaikus no nākamā gada pašvaldībām būs jānodrošina jaunas obligātās funkcijas, kam nav noteikts valsts līdzfinansējums to īstenošanai, piemēram, pašvaldību policijas izveidei un darbības uzsākšanai.
Savukārt tikšanās laikā izskatot Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2024.gada budžetu un budžeta ietvaru 2024. – 2026. gadam projektu puses vienojās finanšu jomā nākamgad uzsākt darbu pie pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveides, savukārt satiksmes jomā meklēt risinājumus tranzītielu sakārtošanai, sabiedriskā transporta pakalpojuma pieejamībai, kā arī jautājumā par mērķdotāciju autoceļu infrastruktūrai u.c. Tāpat panākta vienošanās par veselības punktu izveides termiņa pārcelšanu uz 2026.gada 1.janvāri, nosakot vienreizējas mērķdotācijas izmaksu veselības punktu izveidei pašvaldībām līdz 2025. gada 31. Decembrim u.c.
Vienlaikus FM plānots noteikt pašvaldību ikgadējo pieļaujamo aizņēmuma palielinājumu 2024. gadā 198,7 miljonu eiro apmērā, kā arī turpināt īstenot 2023. gada aizņēmumu mērķus, lai nodrošinātu 2023. gadā sākto izglītības iestādes investīciju projektu, pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektu, ceļu būvniecības projektu, projektu “Transporta iegāde skolēnu pārvadāšanai” un pašvaldību prioritāro projektu sekmīgu pabeigšanu. Tāpat ir paredzēts jauns aizņēmumu mērķis iekšējās drošības investīciju projektu īstenošanai – policijas infrastruktūras izveidei un uzlabošanai. Iekšējās drošības projektiem būs nepieciešams Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums, savukārt pašvaldības līdzfinansējums noteikts 15% apmērā.
Piektdien, 20.oktobrī, LPS Domes sēde izskatīs Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2024.gada budžetu un budžeta ietvaru 2024. – 2026. gadam projektu, piedalīsies Ministru prezidente Evika Siliņa, finanšu ministrs Arvils Ašeradens un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa. Pēc parakstīšanas protokols tiek pievienots 2024. gada valsts budžetam un budžeta ietvaram 2024. – 2026. gadam.