No šī gada 9. līdz 12.oktobrim Meža dienu 2023 ietvaros eksperti no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), pašvaldībām, valsts pārvaldes iestādēm un ministrijām viesojās Zviedrijā, kur ieguva vērtīgu pieredzi par košāku, zaļāku un daudzveidīgāku vidi skaistas ainavas veidošanai Latvijā. Pieredzes apmaiņā rastas vērtīgas atziņas par koka ēku būvniecību, enerģētiku, pilsētvidi, arhitektūru un zaļumsaimniecību u.c.
LPS padomniece lauku attīstības jautājumos, Meža dienu projekta vadītāja Sniedze Sproģe: “Eiropas Komisija un Apvienoto nāciju organizācija kā vienus no primārajiem mērķiem ir izvirzījušas klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām gan ar ANO ilgtspējas mērķiem, gan Eiropas Zaļo kursu. Zviedrija ir viena no tām valstīm, kura savu mājas darbu jau sākusi pildīt savlaicīgi. Ietverot ilgtspējas principus dažādās attīstības jomās saredzēts ilgtermiņa ieguvums un vērtēta ietekme uz citiem sektoriem. Vizītē iegūtas ne vien vertīgas atziņas un ieteikumu turpmākajam darbam, bet arī kontakti un sadarbības iespējas koka būvniecības, klimatneitralitātes un kvalitatīvas ārvides pilnveidei.”
Latvijas delegācija Zviedrijas pilsētā Pitea apmeklēja koka karkasu, moduļu ēku ražotni Lindbaks. Koka būvniecībai ir ļoti spēcīgās tradīcijas un vēsture šajā valstī, tāpēc tai vienmēr būs pieprasījums, īpaši jau tuvākajā laikā, kad klimatneitralitāte, ilgtspēja un piesārņojuma problemātika kļūs arvien reglamentētāka. Koka karkasu ražotāji ir pārliecināti, ka CO2 samazināšanai, videi draudzīgākas būvniecības veidošanai, kā arī sociāli ilgtspējīgāku rezultātu iegūšanai koka būvniecībai ir ārkārtīgi liela loma un nozīme.
Vizītes turpinājumā eksperti tikās ar Lulea tehniskās universitātes un koka inovāciju klāstera pārstāvjiem, kuri šobrīd aktīvi strādā pie koka, kokmateriāla izpētes, lai atbalstītu ilgtspējīgas, klimatneitrālākas būvniecības attīstību. Studenti, zinātnieki un pētnieki šobrīd aktīvi strādā pie jautājumiem, kas skar meža resursu izmantošanu, kokmateriāla iegūšanu un tā izmantošanu vairākkārt. Vērtīgs priekšlikums ir būvēt vēja ģeneratoru mastus no saliekamiem koka moduļiem, tādā veidā izmantojot videi draudzīgāku materiālu, kā arī ietaupot uz sarežģītu lielformāta detaļu pārvadāšanas izmaksām. Savukārt, apmeklējot pētniecības institūtu RISE, Latvijas delegācija uzzināja vairāk par koka ugunsdrošības, mitrumizturības un akustisko īpašību izpēti. Tāpat tika apskatīta koku pilsētu, inovāciju centru Skelleftea, kas raksturo koka zinātni, inženieriju un izglītību.
Vērtīga pieredze vizītes laikā iegūta Sāras kultūras namā, kas ir 20 stāvu koka ēka – viesnīca un kultūras nams vienkopus. Ēka atvērta kopš 2021.gada.un šobrīd ir piektā augstākā koka ēka pasaulē. Tajā atrodas gan pašvaldības kultūras jomas atbildīgie departamenti, bibliotēka, 4 skatuves teātrim, 2 izstāžu zāles, SPA, 205 viesnīcas numuriņi, 3 restorāni. Ēku pārvalda pašvaldības kapitālsabiedrība. Tika izmantota egle un priede, bet no kokmateriālu pārpalikumiem izgatavoja krēslus. Celtne skaidri iezīmē pilsētas centru, kur būtiski ir pieaugusi tūristu interese, kā arī funkciju daudzveidība nodrošina dažādu iedzīvotāju grupu mijiedarbību, socializāciju, visa centra dzīvīgumu nepārtraukti visu diennakti.
Latvijā ir priekšnoteikumi, lai īstenotu nozīmīgus koka konstrukciju būvniecības projektus, jo zināšanas un prakse mūsu būvniekiem ir, uzsver S.Sproģe. Drosmīgus soļus jāsper valdībai, ministrijām, investoriem un pašvaldībām, jo Latvijā mežu ir daudz – tas ir vietējais, atjaunojošs un pieejams resurss, tāpēc arī Latvijā koka būvniecībai ir pamatojums, kāpēc izvēlēties koku citu materiālu vietā. Nepieciešams būvēt visu veidu un tipu būves no koka– sākot ar mazām nojumēm, beidzot ar lielu laidumu publiskām ēkām un tiltiem. Domājot par cilvēka vajadzībām, veselību – gan fizisko, gan mentālo, klimatam ir ārkārtīgi būtiska loma. To zviedri saprot, tāpēc ir gatavi maksāt par kvalitāti, piemēram, 5% sadārdzinājums ēkai ir attaisnojams, ja tas sniedz 70% samazinājumu ietekmei uz vidi. Sabiedrības un visu iesaistīto pušu izglītošanai būtu liela nozīme sekmīgai virzībai, pārliecināta S.Sproģe.
Eksperti no Latvijas Skellefteā uzklausīja arī vairāku pašvaldības speciālistu prezentācijas par ilgtspējas stratēģiju 2023, pilsētplānošanu, koka būvniecību. Pašvaldība iesaista iedzīvotājus plānošanas procesos un šobrīd jau spēj prezentēt savu redzējumu, kas ir plānots pēc 20 gadiem. Ievērības cienīgs ir pilsētas parks, promenāde.
Latvijas delegācija apmeklēja arī pilsētu Ūmeo. Lai risinātu mājokļu trūkumu pilsētā, viens no risinājumiem ir būvēt papildu stāvus uz esošajām ēkām. Vairāki piemēri rāda, ka koka konstrukcijas tiek izmantotas šādu risinājumu realizācijai. Pilsētā ir elektriskie autobusi, bet viena no pieturvietām izveidota no koka. Ekspertiem pilsētā bija iespēja apmeklēt arī jaunbūvi – biroja ēku 11 stāvos.
Vizītes noslēgumā Latvijas delegācija viesojās pilsētā Upsāla, kurā apmeklēja Uppsala universitātes botānisko dārzu ainavu dizaineres Vinetas Radziņas vadībā, uzklausot ieteikumus par ainavas veidošanu, labiekārtojumu pilsētvidē. Latvijas klimats ir pateicīgāks, lai ainavu veidotu daudzveidīgāku, krāšņāku. Iedzīvotājiem apstādījumi ir sirdij tuva un acij baudāma pilsētvides sastāvdaļa. Ēkas un dārzi jāplāno kopā. Svarīga ir iedzīvotāju iesaistīšana ne tikai koku ciršanas sabiedriskajā apspriešanā, bet arī pirms teritorijas labiekārtošanas plānošanas, iekārtošanas un koku stādīšanas. Savukārt vairot lokālpatriotismu iespējams ar savas pilsētas, novada stāstiem un to atspoguļošanu stādījumos, vides objektos.
Vairāk informācijas par vizītes laikā iegūtajām atziņām, secinājumiem un priekšlikumiem zemāk pievienotajā atskaitē.
SKELLEFTEÅ prezentācija
ATSKAITE par ekspertu vizīti Zviedrijā Meža dienu 2023 ietvaros
Lindbäck prezentācija par koka ēkām