Piektdien, 15. martā, Finanšu ministrija (FM) pašvaldību konsultatīvajai padomei (Padome) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem prezentēja jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) modeļa projektu.
Pašvaldību konsultatīvā padome ir izveidota, lai apspriestu ar pašvaldību finansiālo darbību saistītus jautājumus. Padomi vada finanšu ministrs Arvils Ašeradens, savukārt priekšsēdētāja vietnieks ir Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis. Padomes sastāvā pēc LPS priekšlikuma ir iekļauti pašvaldību priekšsēdētāji, kuri pārstāv dažādas pašvaldību grupas, tai skaitā pašvaldības, kuras veic iemaksas PFI fondā, kā arī pašvaldības, kuras saņem dotācijas.
Padome ir izveidota ar mērķi veicināt sadarbību ar pašvaldībām, lai rastu optimālus risinājumus pašvaldībām būtiskos finanšu jautājumos. Ņemot vērā jautājuma par PFI sistēmas pārskatīšanu aktualitāti, tālākai izmaiņu virzībai ļoti svarīgs ir pašvaldību viedoklis.
Pašvaldības sarunā ar finanšu ministru aktualizēja jautājumu par kopējo pašvaldībām nepieciešamo finansējumu, kas nepieciešams funkciju veikšanai, vēršot uzmanību uz to, ka funkcijas katrā pašvaldībā ir atšķirīgas un ir nepieciešams rast godīgu un līdzsvarotu pašvaldību finansējuma sadalījuma modeli.
“Šodienas sarunā ar pašvaldībām sadzirdējām nepieciešamību pēc jauna un taisnīga pašvaldības izlīdzināšanas modeļa, kas spēj salāgot dažādās pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības un uzņēmējdarbības attīstības tempus. Esam gatavi strādāt, lai konstruktīvā dialogā rastu labāko risinājumu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveidošanā,” pauda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.
“Izstrādājot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa uzlabojumus, koncentrējamies uz līdzvērtīgiem nosacījumiem un iespējām pašvaldībām pamatpakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem. Kopā ar padomi vēlamies rast maksimāli funkcionālu risinājumu, kas ne tikai izlīdzina pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības, bet arī palīdz pašvaldību vadības komandām motivēt uzņēmējdarbību savā reģionā, tā veicinot ekonomisko izaugsmi gan savā pašvaldībā, gan valstī kopumā. Ir skaidrs, ka šodien apspriestais modeļa piedāvājums vēl ir slīpējams, ko ar pašvaldībām kopā arī darīsim,” norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
FM vērš uzmanību, ka PFI modelis nodrošina finanšu resursu sadali starp pašvaldībām. Savukārt jautājums par papildu finansējuma piešķīrumu pašvaldībām risināms budžeta sagatavošanas procesā, nodrošinot sabalansētu finanšu resursu pieauguma tempu gan valsts, gan pašvaldību funkciju īstenošanai, kā arī izvērtējot makroekonomiskās attīstības tendences. Savukārt pašvaldības pauž, ka būtu nepieciešams vis[irms vienoties un rast skaidrību par stabilu pašvaldību bāzes finansējumu un kopējā finansējuma pieaugumu. Pašvaldības šogad bija grūtības sabalansēt budžetus, ko izraisījis straujš izdevumu palielinājums, tai skaitā ņemot vērā pieņemtos valsts lēmumus gan par izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijā par labu valstij, gan jaunu uzdevumu noteikšanā bez tam paredzētā finansējuma avota.
FM jaunajā PFI modelī piedāvāts mainīt finansējuma sadales nosacījumus un precizēt kritēriju vērtības, kas aprēķinātas pamatojoties uz pašvaldību autonomo funkciju vidējām izmaksām. PFI sistēmas galvenais uzdevums ir radīt pašvaldībām līdzvērtīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības.
Pašvaldību attīstībai bez jaunā PFI modeļa ir nepieciešama arī inovatīva, pārdomāta reģionālā politika. Katra no šīm politikām risina atšķirīgus jautājumus, bet ir savstarpēji papildinoša pašvaldību ekonomiskajā attīstībā, pakalpojumu atšķirību mazināšanā un finanšu resursu pieejamības nodrošināšanā.
Gatavojot 2025. gada budžetu, FM aprēķinus vēlas veikt jau pēc jaunā PFI modeļa, tāpēc esot strauji jāvirzās uz normatīvo aktu pieņemšanu gan valdībā, gan Saeimā. Pašvaldību viedoklis ir ļoti būtisks, jo jaunais modelis vistiešākajā mērā skar to intereses. Ja tiks panākta vienošanās ar pašvaldībām, FM ir gatava turpmākai konstruktīvai sadarbībai un tālākai šī jautājuma virzībai. Tomēr pašvaldības uzskata, ka jāturpina kopīgs darbs un sadarbība pie izmaiņām pašvaldību finanšu sistēmā, tai skaitā uzklausot pašvaldību viedokli par bāzes finansējumu, diskutējot arī par iespējamo atgriešanos pie iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas, kurā 80% nonāk pašvaldībām, bet 20% - valstij.
Latvijas Pašvaldību savienība
Finanšu ministrija
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas