Šodien, 31. janvārī, Briselē (Beļģija), gatavojoties Eiropas Savienības Reģionu komitejas (RK) plenārsēdei, liberāldemokrātu politiskā grupa atbalstīja triju Baltijas valstu delegāciju iesniegto priekšlikumu politiskajā rezolūcijā par kohēzijas politiku nākamajam plānošanas periodam nodrošināt absorbcijas griestu likmi, kas ļaus uzņemties tāda paša apjoma saistības kā pašreizējā periodā. Tāpat priekšlikumu un nepieciešamību ierobežot Baltijas valstu iespējamos zaudējumus atbalstīja rezolūcijas sagatavotājs, Polijas delegācijas RK pārstāvis Mareks Vožņaks (Marek Woźniak).
Savā uzrunā liberāldemokrātu grupai Latvijas delegācijas RK priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis aicināja ņemt vērā to, ka nākamā plānošanas perioda piešķīrumu noteikšanā izmantotais atsauces periods balstās uz 2008. – 2010. gada IKP rādītājiem, kad visās Baltijas valstīs bija ievērojams IKP kritums. Samazināt absorbcijas griestu likmi būtībā nozīmē sodīt šīs dalībvalstis, kas 2007. – 2013. gadā parādījušas labus rezultātus līdzekļu izmantošanā un spējušas nodrošināt valsts līdzfinansējumu par spīti dziļai ekonomikas krīzei un nopietniem samazinājumiem budžetā. „Lai ekonomikas lejupslīde, kuru Baltijas valstis pārdzīvoja pirmās, neatstātu tālāku graujošu ietekmi uz kohēzijas politiku nākotnē, svarīgi saglabāt kohēzijas politikas finansējumu vismaz iepriekšējā līmenī. Tikai tā Baltijas valstu ekonomiku attīstību varētu straujāk tuvināt Eiropas Savienības labklājības valstu līmenim,” norādīja Jaunsleinis.
Visu triju Baltijas valstu delegāciju sadarbības nozīmi atbalsta panākšanā RK īpaši uzsvēra Igaunijas delegācijas pārstāvis RK Birojā Vaino Hallikmegi (Väino Hallikmägi): „Esam ieguldījuši lielu darbu šī priekšlikuma sagatavošanā un vienošanās panākšanā ar ziņotāju un liberāldemokrātu politisko grupu. Taču te ir runa ne tikai par kompromisu, bet par priekšnoteikumiem tā tapšanā. Domāju, ka panākumu atslēga šajā gadījumā ir Baltijas valstu delegāciju vienotais darbs.”
RK rezolūciju izskatīs 1. februārī, tā publiskojot savu nostāju pirms izšķirīgās 7. – 8. februāra Eiropadomes sanāksmes, kurā Eiropas Savienības dalībvalstis atkārtoti centīsies vienoties par Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēmu 2014. – 2020. gadam. Jau iepriekš ziņots, ka pagājušā gada novembrī notikušajā Eiropadomes sanāksmē tās priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs (Herman Van Rompuy) savā kompromisa priekšlikumā piedāvāja ietvert izņēmumu Baltijas valstīm un Ungārijai, ņemot vērā ievērojamo ekonomikas lejupslīdi, un noteikt absorbcijas griestu līmeni 2,59% apmērā no IKP pretstatā pārējām dalībvalstīm piedāvātajiem 2,35% no IKP. Taču Baltijas valstu pārstāvji iebilda pret visiem priekšlikumiem par nepārsniedzamo likmi un pieprasīja to paturēt tādā līmenī, kas ļautu uzņemties vismaz tāda paša apjoma saistības kā pašreizējā periodā. Aprēķini liecina, ka tas būtu iespējamas tikai tad, ja nepārsniedzamā likme būtu 2,9% no IKP.
Latvijas delegācijas Reģionu komitejā vadītājs Andris Jaunsleinis (no labās) ar kolēģi no Igaunijas delegācijas Vaino Hallikmegi (Väino Hallikmägi).