Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Saeimā rosina nekavējoties risināt pašvaldību finanšu krīzi un nodrošināt stabilu bāzes finansējumu

Šī gada 10.aprīlī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē informēja par sarežģīto situāciju pašvaldību budžetos šajā un turpmākajos gados, kā arī prezentēja iespējamos risinājumus.

Sēdē pieredzē un viedoklī dalījās arī Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks un Daugavpils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, atklājot būtiskākos problēmjautājumus pašvaldību budžeta sabalansēšanā pēdējos gados. Valstī pieņemtie lēmumi, nosakot jaunas obligātās funkcijas, uzdevumus bez līdzfinansējuma, radījuši pašvaldībām nozīmīgus izdevumus.

Rezultātā puses ir vienisprātis, ka šajā pašvaldību finanšu krīzē nekavējoties kopīgi jārod ilgtermiņa risinājums, lai pašvaldības turpmākajos gados varētu pieņemt budžetus un īstenot autonomās funkcijas, valsts noteiktos uzdevumus un pienākumus, kā arī ieguldīt attīstībā, tai skaitā līdzfinansējot ES fondu projektus.

Pēc G.Kaminska un pašvaldību vadītāju uzklausīšanas, Saeimas deputāti kā galveno virzienu atbalstīja stabila bāzes finansējuma nepieciešamību, lai pašvaldībām nodrošinātu funkciju izpildei vajadzīgos līdzekļus un prognozējamus ieņēmumus, neatkarīgi no katras pašvaldības ģeogrāfiskā novietojuma, teritoriālā lieluma, iedzīvotāju skaita un blīvuma, ekonomiskā attīstības līmeņa u.c. faktoriem. Tās var būt izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijā, pašvaldībām piekrītošo nodokļu ieņēmumu daļas palielināšana no valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem vai cits risinājums. Tāpat jārod jauni budžeta ieņēmumu avoti. Vienlaikus var  uzsākt diskusiju par pašvaldību autonomo funkciju samazināšanu.

Savukārt, diskutējot par plānotajām izmaiņām pašvaldību izlīdzināšanas modelī, G.Kaminskis kā nozīmīgu akcentēja valsts budžeta līdzdalības palielināšanu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ar mērķi mazināt reģionu ekonomiskās atšķirību sekas, palielinot izmaksas no fonda tām pašvaldībām, kuru teritorijās ir salīdzinoši mazi iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Pretējā gadījumā pozitīva rezultāta nebūs. Kopumā izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelī jāskata kopā ar jautājumu par pašvaldību kopējiem finanšu resursiem. Ja nepieciešams, var paredzēt atsevišķus pagaidu risinājumus uzlabojumiem esošajā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā, izvērtējot iespēju minētajā modelī noteikt minimālo nepieciešamo izdevumu apjomu katrai izlīdzināmai vienībai, piemēram, iedzīvotāji, bērni, cilvēki virs darbaspējas vecuma, teritorija.

Paralēli tam svarīgs ir īpašs ilgtermiņa finanšu atbalsts Latvijas Austrumu pierobežas pašvaldībām, kas kopumā ir drošības jautājums valstī.

Visbeidzot, pašvaldībām jāsaglabā iedzīvotāju ienākuma nodoklis kā galvenais nodokļu ieņēmumu avots. Ja 2025.gadā un turpmāk plānots veikt izmaiņas šī nodokļa vai nekustamā īpašuma nodokļa politikā ar negatīvu fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetu, šis ieņēmumu samazinājums pašvaldību budžetiem pilnībā jākompensē. LPS uzsver, ka no nākamā gada pašvaldību finanšu pieprasījumi jāskata kopā ar ministriju finanšu pieprasījumiem prioritārajiem projektiem.