Šī 29. aprīlī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) prezentēja Ekonomikas pārskatu par Latviju 2024. Tā autori kā no viena svarīgām rekomendācijām nepieciešams Latvijas pašvaldībām nodrošina pietiekamu, stabilu un prognozējamu finanšu ieņēmumu avotus.
LPS prezentēja tā autori - Ekonomikas departamenta Vācijas un Latvijas nodaļas vadītājs, vecākais ekonomists Robert Grundke un Ekonomikas departamenta Vācijas un Latvijas nodaļas ekonomists Enes Sunel.
Tikšanas laikā OECD eksperti akcentēja, ka daudzām Latvijas pašvaldībām trūkst pietiekamu nodokļu ieņēmumu avotu, lai finansētu savas autonomās funkcijas. Tās ir atbildīgas par plašu publisko pakalpojumu pieejamību, proti, izglītības, veselības un sociālajiem pakalpojumiem, kā arī infrastruktūras un zemes plānošanu, komercdarbības atļauju un licences izsniegšanu, tiesībaizsardzību, komunālajiem pakalpojumiem, transporta infrastruktūru, sabiedrisko transportu, mājokļu un ekonomiskās attīstības situāciju pašvaldībās ietekmējusi. administratīvi teritoriālā reforma, energoresursu krīze, augsta inflācija, kā arī īstenojamo funkciju un valsts noteikto uzdevumu pieaugumu. Eksperti secinājumi, la valsts finansējums, kas nav paredzēts konkrētiem mērķiem, nav sagatavojis un par tā apmēru katru gadu notiek sarunas, par valsts budžetu. Šāda situācija rada nenoteiktību pašvaldību budžeta plānošanā un apgrūtina ilgtermiņa izdevumu saistību uzņemšanos, piemēram, attiecībā uz infrastruktūras projektiem.
LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis ir novērtējis OECD redzējumu un sniegtās rekomendācijas, attiecībā pret pašvaldībām parādot un pamatojot arī LPS publiski pausto par pieņemtajiem nepareizajiem lēmumiem vairāku gadu garumā, kas radīja sarežģītu finansiālo situāciju pašvaldībās. Esam vienisprātis ar OECD, ka pašvaldībām ir pietiekami daudz un stabili nodokļu ieņēmumu avoti. Pārskatā ņemti vērā 2022. gada datus, kas jau bija mazāk par 5% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa i uz pašvaldību budžetiem.
Ja 2018.gadā no kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem, izņemot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, pašvaldību daļa bija 19,6%, tad šogad tie ir tikai 16,2%. Tagad ir noteiktas papildus obligātās funkcijas un uzdevumi bez valsts līdzfinansējuma. 2022.gadā valsts noteica speciālo dotāciju, lai atbalstītu viskritiskākākajā situācijā savā pašvaldībā, tā ir saruna gadu no gada, nevis ilgtermiņa redzējums. Vismaz mainot tikai kritērijus pašvaldību izlīdzināšanas fondā, rezultāta nebūs. Ir nodrošinātas stabilas bāzes finansējums pašvaldībām un bez valsts līdzdalības izlīdzināšanas fondā tas nav iespējams. izteiksmē tā gadījumā ir pašvaldību pašpalīdzības kase, akcentēja G.Kaminskis.
arī skaidroja, ka valsts pārvalde un zemes sabiedrības uzticēšanās līmenis, kā arī sekas pieņemtajiem viņa lēmumiem. tāpēc uz sarežģījumiem finanšu jomā, uzticēšanās pašvaldībām joprojām saglabājas augstā līmenī. Lai strādātu sabiedrībā, ir jāpanāk, ka valsts pārvalde strādājot kopā ar pašvaldībām paaugstina uzticēšanos. Ar ekonomikas izaugsmi, eksportspējīgiem uzņēmumiem ir Latvijā, bet lielākā daļa Rīgā un Pierīgā. Valstij ir jābūt redzējumam, kā attīstīties visā valstī, mazinot arī reģionālās atšķirības.
Eksperti tikšanās laikā norāda par uzņēmumu pieejas finansējumam stāstu uzlabošanu, tāpat arī konkurences stiprināšanu banku sektorā un kapitāla tirgus padziļināšanu, kā arī biznesa dinamiku un inovāciju attīstību, ēnu ekonomiku, konkurenci, valsts uzņēmumu darbību un profesionālu darbu trūkumu.