Šī gada 29.maijā notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Iekšlietu ministrijas (IeM) ikgadējās sarunas, kuru laikā puses diskutēja un vienojās par tādiem pašvaldībām būtiskiem jautājumiem kā pašvaldību policijas kapacitāte un finansējums, infrastruktūras attīstība iekšējās drošības jomā, civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības sistēma, tai skaitā patvertnes un īslaicīgā patvēruma būves un citiem jautājumiem. Sarunās panākta konceptuāla vienošanās, taču virknē jautājumu nepieciešama konkrētāka detalizācija un papildus diskusijas.
Sarunas vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Jautājumā par pašvaldības policijas obligātu izveidi LPS uzsver, ka, lai nodrošinātu visu pašvaldības policijas darbību atbilstoši Vadlīnijām pašvaldības policijas izveidei un darbības nodrošināšanai nepieciešams paredzēt tam atbilstošu finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem. LPS priekšsēdis G.Kaminskis, ieskicējot situāciju, norāda: “Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur pašvaldības policijas izveide ir obligāta, nosakot to ar likumu. Vairums valstu pašvaldības policijas veido tikai lielajās pilsētās vai galvaspilsētās. Finansējums un tā avots ir galvenais jautājums, par ko pašvaldības policijas obligātai nodrošināšanai jārisina, jo citādi nav iespēja nodrošināt iedzīvotāju drošību. Kā arī, ja vēlamies tuvināties vadlīnijām , ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta. Vienlaikus šo gadu pašvaldībām varētu dēvēt arī par pagrieziena punktu finanšu jomā, kad pašvaldībām rezerves vairs faktiski nav. Pašvaldības bija tās, kas pēdējo gadu krīzes situācijās operatīvi sniedza atbalstu iedzīvotājiem, tāpēc apzināmies abpusējas izpratnes nozīmību sarunās ar ministriju.” Nepastāvot valsts atbalstam, pašvaldības nespēj kvalitatīvi nodrošināt Valdības deklarācijā noteikto galveno prioritāti – pasākumi ārējai un iekšējai drošībai, kura patlaban saskaras ar tādiem papildu izaicinājumiem kā nelegālo migrantu iekļūšanu valstī un dažādu provokāciju riskiem tās iekšienē. Turklāt divpadsmit novadu pašvaldību policiju darbs pašlaik netiek nodrošināts 24/7 režīmā nepietiekamā finansējuma dēļ.
Jautājumā par risinājumiem Civilās aizsardzības (CA) un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas pilnveidošanu, kas sevī ietver arī civilās aizsardzības struktūrvienības izveidi pašvaldībās un nepieciešamo finansējumu, LPS uzsver, ka atbalsta šādas struktūrvienības izveidi, tomēr tam ir jāparedz korekts valsts finansējums. Kā arī jautājumā par informācijas aprites algoritmu starp valsti un Civilās aizsardzības komisijām, LPS norāda, lai nodrošinātu CA plānu sasaisti, nepieciešama digitalizēta, mūsdienu prasībām atbilstoša, sinhronizēta un viegli operējama visu valsts un pašvaldību iestāžu datu bāzes izveide. Arī šī gada LPS un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sarunās lēma, ka civilās aizsardzības plānu nodrošināšanai pašvaldībās nepieciešama Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) platformas izveide, tomēr pagaidām nav panākta vienošanās, kuras ministrijas pārziņā būs šīs platformas izveide. LPS atbalsta Krīzes vadības centra izveidi, izvērtējot un definējot pašvaldību lomu šajā sistēmā. Pilnveidojama CA plānu militārā sadaļa, tādēļ ir atbalstāma apmācību “Namejs” un “Pilskalns” regulārā organizēšana, izvērtējot CA militārā sadaļas operatīvo datu atbilstību reālai situācijai.
Viens no sarunu jautājumiem bija par Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darba likumprojekta virzību, kurā puses vienojās atbalstīt šī likumprojekta tālāku virzību, tomēr diskusijas ar ministriju šajā jautājumā turpināsies. LPS vērš uzmanību, ka pēc konsultantu SIA “Ernst&Young” veiktās ekonomiskās analīzes pašvaldību ugunsdzēsības organizāciju vai citu ugunsdzēsēju organizāciju darbības nodrošināšanai nepieciešams papildu finansējums: 2025.gadā 1 456 496 EUR, 2026.gadā 775 952 EUR un turpmāk ik gadu 775 952 EUR. Kā arī nepieciešams atkārtots finanšu pārrēķins un saskaņojums ar Finanšu ministriju. Lai nodrošinātu efektīvu kontroli par valsts un pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu un precīzi noregulētu sadarbības mērķi un virzienus, jāparedz iespējas IeM un pašvaldībām slēgt līgumu, kurā būtu jānorāda konkrēts sniedzamā atbalsta apmērs, mērķis un sniegšanas kārtība, kā arī finanšu līdzekļu izlietojuma kontroles nosacījumi.
Civilās aizsardzības struktūrvienības izveide pašvaldībās ir atbalstāma, ja tiek nodrošināt atbilstošs valsts finansējums. Jo jautājumā par risinājumiem Civilās aizsardzības (CA) un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas pilnveidošanai, praktiski visos jautājumos ir paredzētas papildus funkcijas pašvaldībām. Sarunās LPS aicināja Civilās aizsardzības komisijām paredzēt lemšanas tiesības, lai operatīvi varētu novērst avāriju sekas pašvaldībās. Tostarp sarunās LPS rosināja, lai jautājumus, kas saistīti ar valsts drošību, civilo aizsardzību, būtu iespēja virzīt paātrinātā kārtībā, piemēram, atvieglot publiskā iepirkuma procedūras u.c.. Puses arī vienojās par civilās aizsardzības plānu pārskatīšanas regularitāti.