Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtīja atklātu vēstuli Saeimai, valdībai, Ekonomikas ministrijai un Labklājības ministrijai par situāciju siltumapgādē. Jau iepriekš ziņots, ka LPS atkārtoti veica pašvaldību aptauju par situāciju siltumapgādē. Aptaujātās pašvaldības pēc stāvokļa uz 1. janvāri ir fiksējušas iedzīvotāju parādsaistības vēl nebijušā apjomā-39,67 miljoni latu.
LPS padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salminš: „LPS jau trīs gadus aktualizējusi ar siltumapgādi saistītās problēmas, bet ne Saeima, ne Valdība nav atbilstoši reaģējusi un risinājusi nevienu no pašvaldību izvirzītajiem problēmu jautājumiem. Rezultātā uzkrātie parādi un to apjoma turpmāks pieaugums apdraud normālu siltumapgādes nozares funkcionēšanu un pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem. Joprojām nav izstrādāts darboties spējīgs parādu apjoma kontroles un parādu piedziņas mehānisms. Vidējais tiesvedības termiņš pirmās instances tiesās komunālo maksājumu parādu piedziņā ir 1 līdz 1,5 gadi kas pārsniedz 2 apkures sezonu periodu.”
Parādu kopapjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 24,9 %. Aptauja liecina, ka īpaši kritiska situācija ir novadu pašvaldībās, kur parādsaistību apjoms pieaudzis vairāk par 31%. Joprojām neatrisināts jautājums ir ar hipotēku apgrūtināto dzīvokļu īpašumiem, kuros īpašnieku parādi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļu īpašuma lietošanu, veido vairāk nekā 1/3 daļu no kopējā parādu apjoma. Vēršam uzmanību uz to, ka salīdzinoši lielāks parādu pieaugums pārsniedz 20 % salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu - parādsaistības pārsniedz 1,5 līdz 2 mēnešu maksājumu apjomu. Iedzīvotāju zemā maksātspēja rada siltumapgādes uzņēmumiem nopietnas problēmas uzsākt un veiksmīgi nodrošināt kārtējo apkures sezonu.
Lēmums par akcīzes nodokļa piemērošanu dabasgāzei to sadārdzinājis vidēji par 7 % līdz 9%, kas savukārt palielina siltumenerģijas tarifus vidēji par 6% līdz 7%. Samazinot PVN likmi no 12% līdz 5% valsts budžetā netiktu ieskaitīti 18 miljoni latu, savukārt ieņēmumi no dabas gāzes nodokļu sastāda orientējoši 15,3 miljoni latu gadā. Veidojas paradoksāla situācija, ka valsts budžets pelna orientējoši 33 miljoni gadā uz siltuma izmaksu pieauguma rēķina, savukārt pašvaldības uz GMI un dzīvokļu pabalsta rēķina 2013. gadā izmaksās vismaz 35 miljoni latu.
Neskatoties uz formālo trūcīgo iedzīvotāju skaita samazinājumu, tas joprojām ir augstāks nekā pirmskrīzes periodā (2009.gada decembris- 88 000 iedzīvotāju, 2013.gada decembris 109,5 tūkstošs iedzīvotāju), pamatojoties uz Eurostat datiem, kā arī Latvijas statistikas pārvaldes datiem, vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju pakļauti nabadzības riskam. Tajā pašā laikā esošā likumdošana par trūcīgām atzīst tikai 6,79% procentu iedzīvotāju. Vienlaicīgi ierobežota sociālā budžeta finansējuma ietvarā 2012. gadā GMI saņēmuši vidēji 52,5 tūkstošs iedzīvotāji mēnesī vai 2,58% no kopējā iedzīvotāju skaita. Savukārt dzīvokļu pabalstus 47,2 tūkstošs iedzīvotāju vai 2,3% no iedzīvotāju skaita. Rezultātā vairāk nekā 30% iedzīvotājiem ir objektīvas grūtības veikt savlaicīgus komunālos pakalpojumus, jo esošā sociālā sistēma atbalstu garantē tikai 7-8 % iedzīvotāju. Oficiālie dati liecina, ka minimālo algu saņem 189,8 tūkstošs iedzīvotāju, kas ir ceturtā daļa no darba ņēmējiem.
Attiecībāpar valsts atbalstuneizpratni izraisa tas, ka Saeimā jau 2.lasījumā tika akceptēti grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” kas atsauc valsts pienākumu atbilstoši kārtējā valsts budžetā paredzēto līdzekļu apmēram sniegt palīdzību dzīvojamās mājas īpašniekam (īpašniekiem) vai dzīvokļu īpašniekiem ne tikai tad, kad jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas, bet arī energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā. Tādējādi nepārprotami dodot signālu, ka energoefektivitātes jautājumu risināšana ir pašu iedzīvotāju problēma.
LPS atklātā vēstule par situāciju siltumapgādē
Sīkākai informācijai: LPS padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš – 29166924;
LPS padomnieks enerģētikas jautājumos Paulis Barons - 29411216