Šī gada 28. februārī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) un Rīgas Dome organizēja slēgtu semināru pašvaldību domju priekšsēdētājiem Pašvaldības iekšējā drošība – sadarbība ar valsti un privāto sektoru.
Pirms 3 gadiem LPS pirmajā rīkotajā slēgtajā sanāksme tika akcentēts, ka krīzes vadībai vajadzīgi uzlabojumi, nepieciešama vienotas krīzes vadības sistēmas izveide, valsts institūciju un pašvaldību sadarbības algoritms, jāuzlabo komunikācija un datu apmaiņu, jābūt skaidrai finanšu un materiālo resursu piesaistei. Šogad semināru rīkoja ar mērķi veicināt pašvaldību, valsts un privātā sektora sadarbību iedzīvotāju iekšējās drošības nodrošināšanai kara draudu vai vides katastrofu gadījumos.
Pasākumu atklāja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele Puses novērtēja kopīgo ieguldījumu drošības un aizsardzības jomā, valsts atbildīgo dienestu un pašvaldību spēju plānot, paredzēt finanšu un cilvēku resursus militāra apdraudējuma gadījumā, kā arī izvērtēja līdz šim īstenoto mācību efektivitāti.
Semināra sākuma daļā Hersonas pilsētas vicemērs Vitālijs Bielobrovs ar klātesošajiem dalījās Ukrainas pieredzē. Kā vienu no būtiskākajiem secinājumiem viņš akcentēja savlaicīgu gatavību un ieguldījumu drošības pasākumu precīzā plānošanā. Tai skaitā par bumbu patvertnēm un rezervēm vismaz trīs mēnešiem – pārtika, ūdens, higiēnas preces, medikamenti utml. Pilsētā no iepriekš 320 tūkst. iedzīvotāju pašlaik dzīvo 80 tūkst. cilvēku, kuriem ikdienā ir nepieciešami visi pašvaldības sniegtie pakalpojumi, pamatvajadzību nodrošināšana, informācijas pieejamība. Tāpat arī atkritumu savākšanu, komunālā dienesta darbu vides sakārtošanā, neskatoties uz apšaudēm, kas turpinās ik dienu.
Ļoti liela nozīme kara laikā esot tieši brīvprātīgajiem un viņu aktivitātēm, palīdzībai. Hersonas vicemērs akcentēja arī nākotnes vīziju, izstrādājot attīstības stratēģiju, kas dod vietējiem iedzīvotājiem motivāciju un cerību nākotnei. V. Bielobrovs vēstījumu ar savu redzējumu un galvenajām atziņām papildināja Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, kurš sniedzis nozīmīgu ieguldījumu Ukrainas atbalstā, tās pieredzi nododot arī Latvijas valstij un pašvaldībām.
Semināra turpinājumā notika paneļdiskusijas par pašlaik aktuālajām un kopīgi risināmajām tēmām, sniedzot priekšlikumus un definējot konkrētas rīcības nepieciešamā rezultāta nodrošināšanai. Viena no diskusijām bija veltīta tematikai par bumbu patvertnēm un to pieejamību. Dalībnieki uzsvēra, ka patvertņu problemātika nebeidzas ar marķējumā zīmes uzlikšanu, ierobežota finansējuma apstākļos ir jādod iespēja drošībai bez liekas birokrātijas. Vienlaikus pašvaldības nav vienīgās ēku īpašnieces, bet īpaša aktivitāte no valsts iestādēm, ministrijām, Valsts nekustamajiem īpašumiem patvertņu ierīkošanā nav. Tikmēr visas pašvaldības uz brīvprātības principiem ir iesaistījušās patvertņu problēmu risinājumā.
Publiski ir izskanējis, ka kopumā būšot pieejams fondu finansējums 22 miljoni eiro apmērā 500 patvertņu ierīkošanai, tomēr konkrēti principi tam nav noteikti. Normatīvais regulējums par patvertnēm joprojām nav pieņemts. Tāpat diskusijā kā būtiska tika uzsvērta saiknes starp iedzīvotājiem un pašvaldību, tāpēc joprojām svarīgs ir jautājums - kā nodot ziņu iedzīvotājiem. Esot nepieciešama apziņošanas sistēma jeb tā saucamā šūnu apraide, lai ātri var sniegt informāciju.
Pasākumā norisinājās paneļdiskusija par pieejamiem finanšu un cilvēkresursiem, individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošinājumu militārā apdraudējuma gadījumā. Lai plānotu resursus, jāvienojas, kādi mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi veidojami, kādā apjomā tie aizvietojami ar brīvprātīgo organizāciju un nevalstisko organizāciju iesaisti. Jāsaprot to veidošanas principi atbilstoši katastrofu riska līmenim un infrastruktūrai, formējumu sastāvu un funkcijas pielāgojot konkrētiem vietējiem apdraudējumiem, tai skaitā plūdiem, vētrām, industriālajām avārijām un citiem. Savukārt, ja valsts ārējā drošība ir prioritāte, tad jārūpējas arī par valsts iekšējo drošību. Tādēļ finansējums civilajai aizsardzībai un valsts materiālajām rezervēm jāparedz Valsts budžeta bāzē. Pašlaik gan nav definēts, cik valstij un pašvaldībai tas maksā. Civilā aizsardzība vai iekšējā drošība nevar būt tikai bezmaksas pielikums šajos ģeopolitiskajos apstākļos.
Diskusijā tika uzsvērts, ka jāinvestē militārajā industrijā jau šodien, lai industrijai būtu kapacitātes rīt. Ir nepieciešami gan normatīvie akti, gan attiecīgs finansējums, tāpat ir savlaicīgi jārunā ar drošības industriju, kas būvēs patvertnes, nodrošinās sakarus un veiks nepieciešamo apgādi. Krīzes situācijās ir būtiski plānot sadarbību ar vietējiem uzņēmumiem, kuri spēj ātri reaģēt un pielāgot savus resursus pašvaldību un valsts vajadzībām. Tādēļ jānodrošina, ka vietējie uzņēmumi tiek iesaistīti drošās piegādes ķēdēs pašvaldībās.
Saruna par nodrošinājumu nav aktuāla tikai militāra apdraudējuma gadījumā, tas ir atkarīgs no krīžu rakstura un apjoma. Plānojot resursus, jāievēro atšķirīgi scenāriji atbilstoši krīzes raksturam - iepirkumu procedūras un dažāds resursu pieejamības, piegādes līmenis. Tāpat nepieciešams definēt prognozējamo civilās aizsardzības formējumos iesaistāmo cilvēkresursu aptuveno apjomu.
Attiecībā uz materiālajām rezervēm, atšķirīgas kārtības rada būtiskas neērtības, tāpēc jāvirzās uz vienotu kārtību. Vienkāršojot mehānismu tiks samazināta arī birokrātija. Turklāt jādomā par piegādes ķēžu drošību un iepirkumu sistēmas pilnveidi, lai rezerves var iegādāties tieši no vietējiem Latvijas ražotājiem.
Savukārt noslēdzošā diskusija tika veltīta visaptverošas valsts aizsardzības mācību Namejs 2024 izvērtējumam. Pašlaik civilās aizsardzības plāni tiek plānoti virtuāli ar neesošu finansējumu un resursiem. Plānu militārās sadaļas lietderīgums jātestē mācībās, pārbaudot operatīvo datu ticamību. Diskusija dalībnieki bija vienisprātis, ka visvarīgākā mācībās ir scenāriju elementu realitāte, ievērojot dažādas specifikas. Būtu vēlams, ka turpmākajās mācībās tiktu testētas datu bāzes, lai nodrošinātu civilās aizsardzības plānu sasaisti.
Aktuāls jautājums joprojām ir par izmitināšanas infrastruktūru un evakuāciju. Tāpat būtiska ir pirmās nepieciešamības pārtikas un nepārtikas preču nodrošinājums, piegādes algoritms. Vienlīdz svarīgi ir atbildēt uz jautājumiem par sabiedrības iesaisti. Centralizēti būtu jāorganizē mācības brīvprātīgajiem rīcībai krīzes situācijās, evakuācijas un izmitināšanas punktu atbalstam, rīcību ar pārtikas resursiem.
Pasākuma laikā Rīgas domes foajē ikvienam bija skatāma unikāla 15 dažādu drošības un aizsardzības industrijas uzņēmumu izveidota ekspozīcija ar reāliem, taustāmiem piemēriem un praktisku informāciju.
Pasākumā trīs paneļdiskusijās piedalījās Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts, Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības un noturības departamenta direktors Aigars Mikiško, Iekšlietu ministrijas vecāka referente Ilze Rudzīte, Latvijas Pašvaldību IKT asociācijas un Jelgavas Digitālā centra vadītāja Ilze Āboliņa, Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Gatis Švika, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons, Liepājas valstspilsētas pašvaldības civilās aizsardzības eksperts Vilmārs Vecvagaris, Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, Ogres novada domes priekšsēdētājs Egīls Helmanis (video uzruna), Liepājas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš.
Diskusijas vadīja: DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja E. Egle-Ločmele, DAIF Latvija sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Aizpors un NBS AŠ Informācijas analīzes un vadības departamenta vecākais eksperts Ričards Batarags.