Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS un VARAM ikgadējās sarunās vienojas par pašvaldībām būtiskiem jautājumiem

Šī gada 22. maijā ministres Ingas Bērziņas un LPS priekšsēža Ginta Kaminska vadībā norisinājās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ikgadējās sarunas. Puses diskutēja par investīcijām autoceļu sakārtošanā, administratīvā sloga mazināšanu, valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla attīstību, metodisko atbalstu, informācijas tehnoloģiju platformu uzturēšanu u.c.

Viens no sarunas tematiem bija pašvaldību aizņemšanās iespējas. Atbilstoši gadskārtējam valsts budžeta likumam aizdevumi piešķirami, piemēram, pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai vai paplašināšanai, ceļu, tai skaitā projektā paredzēto inženiertīklu, būvniecībai. Pašvaldībām ar 2025.gadu ir iespēja aizņemties arī komercbankās. Abas puses bija vienisprātis, ka prioritārajiem projektiem pašvaldībām ir nepieciešamas lielākas aizņemšanās iespējas. Tāpēc panākta vienošanās par nepieciešamību 2026. gada valsts budžeta un budžeta ietvara 2026., 2027. un 2028. gadam sagatavošanas procesā izvērtēt pašvaldību aizņemšanās iespēju paplašināšanu ar papildu mērķiem, kas tiks skatīts Finanšu ministrijas un LPS sarunas. Administratīvā sloga mazināšana un elastīgāki nosacījumi aizņēmumu saņemšanā būtiski atvieglos pašvaldību darbu, veicinot teritoriju attīstību un iedzīvotājiem svarīgu projektu īstenošanu

Tāpat ministrija plāno veikt vēl citus pasākumus administratīvā sloga mazināšanai - kā, piemēram, IKT un dokumentu pārvaldības centralizāciju, Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) tīkla pakalpojuma “Attālinātais ierēdnis” pilnveidi un attīstību, dabas pārraudzības procesu efektivizāciju, kā arī uzsākts darbs pie vienota regulējuma Nacionālo interešu objektu īstenošanai. 

Klātesošie arī pārrunāja nepieciešamību turpināt investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Līdz 2024.gada decembrim īstenoti būvdarbi uz 706 km valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, t.sk. 298,79 km ar Atveseļošanas fonda (AF) atbalstu. Papildus ar AF atbalstu līdz investīcijas beigu termiņam plānots īstenot iesāktos būvdarbus valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmos 78,78 km garumā. Savukārt pilnai saraksta izpildei, lai nodrošinātu 198 km valsts vietējo un reģionālo autoceļu posmu atjaunošanu vai pārbūvi, VARAM ir iesniegusi Eiropas Savienības (ES) fondu komitejai priekšlikumu veikt pārdali autoceļu atjaunošanai no VARAM AF investīciju ietaupījumiem, kas ir 17,8 milj. eiro apmērā. Priekšlikums tiks skatīts š.g. maija beigās ES fondu komitejas sēdē. Papildu Valsts galveno autoceļu attīstības stratēģijas līdz 2040.gadam un Valsts reģionālo autoceļu attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam projekta izstrādes ietvaros pēc VARAM iniciatīvas sadarbībā ar plānošanas reģioniem, Satiksmes ministriju un VSIA “Latvijas Valsts ceļi” ir identificēti turpmāk atjaunojamie un pārbūvējamie valsts reģionālie un vietējie autoceļi. 

Tāpat puses diskutēja par ES fondu piesaisti patvertņu izveidei pašvaldībās. LPS uzsvēra ka pašvaldības jau brīvprātīgi savu iespēju robežās iegulda patvertņu izveidē. Pašvaldību līdzfinansējuma iespējas patvertņu iekārtošanai ir apgrūtinātas ierobežotu finanšu līdzekļu dēļ, tas attiecas arī uz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu noteikšanu un pašvaldību tiesībām izdot saistošos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem. Patvertņu infrastruktūras nodrošināšanai nepieciešama jauna, tikai šim mērķim izveidota atbalsta programma ar ES fondu un/vai valsts budžeta atbalstu, kurā tiktu noteiktas atbildīgās institūcijas un finansējuma avoti. VARAM sadarbībā ar Iekšlietu ministriju ir izstrādājusi jaunu ES fondu investīciju pasākumu, paredzot ES fondu finansējumu valsts un pašvaldību īpašumā esošu telpu pārbūvei, atjaunošanai un aprīkošanai, pielāgojot tās III kategorijas patvertņu ierīkošanai, kas paredzētas cilvēku aizsardzībai no bīstamiem faktoriem, mazinot ārēja sprādziena triecienviļņa un šķembu ietekmi, kas rodas katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Noteikumu projektu plānots izskatīt Ministru kabinetā tuvākajā laikā - vienlaikus ar Finanšu ministrijas virzītajiem finansējuma pārdaļu grozījumiem, kas paredz Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 22,2 milj. eiro apmērā (jaunam) patvertņu investīciju pasākumam. 

Sarunas dalībnieki pārrunāja nepieciešamību informēt par VARAM izstrādātajiem metodiskajiem materiāliem un vadlīnijām citu ministriju un institūciju darbiniekiem, lai uzlabotu to izpratni par teritorijas plānošanas dokumentiem, kā arī strādāt pie automātiskiem risinājumiem, lai teritorijas plānojumā iekļautu izmaiņas, kas noteiktas citos normatīvajos aktos.  

Tāpat tika pārrunāta VPVKAC tīkla attīstība. VARAM ir uzsākusi īstenot Atveseļošanas fonda investīciju projektu, kā ietvaros ir paredzēts līdz š.g. beigām atvērt 99 jaunus VPVKAC kontaktpunktus. Plānots veikt sociālekonomisko pētījumu, pilnveidot VPVKAC informācijas sistēmu, kā arī veikt esošā VPVKAC tīkla izvērtējumu. Veiktā izvērtējuma rezultātā tiks vērtēts dotācijas apjoms, kāds nepieciešams VPVKAC darbības nodrošināšanai 2026. gadā.  LPS uzsver, ka pašvaldībām paredzētā dotācija ir nemainīga 940 394 eiro no 2014. gada un netiek plānots to palielināt, bet šī situācija ir nekavējoties jāmaina. Katru gadu notiek VPVKAC un KAC tīkla paplašināšana, paplašinās arī sniegto pakalpojumu klāsts un pieaug pakalpojumu pieteikumu skaits. Līdz ar to reāli dotācijas apjoms uz katru vienību atalgojumam samazinās, tā nesedz daudzas izmaksu pozīcijas.

Ministrija informēja arī par mākslīgā intelekta darbības efektivitātes uzlabošanu. Šobrīd norit darbs pie “Mākslīgā intelekta centra speciālās regulatīvās vides noteikumu” projekta izstādes, kā arī mākslīgā intelekta akadēmijā, sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu, tiek veidota apmācību programma valsts un pašvaldību darbiniekiem par mākslīgā intelekta tēmu. 

Sarunu noslēgumā abas puses vienojās sadarboties, iesaistot arī Labklājības ministriju, lai nodrošinātu pašvaldību vajadzībām un budžeta iespējām atbilstošu bērna pieskatīšanas pakalpojumu.  

Latvijas Pašvaldību savienība

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija