Foto: Oskars Artūrs Upenieks/ Kultūras ministrija
Šī gada 5. jūnijā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža Ginta Kaminska un kultūras ministres Agneses Lāces vadībā notika LPS un Kultūras ministrijas (KM) ikgadējās sarunas. Puses vienojās un pārrunāja būtiskākos kultūrpolitikas, kultūrizglītības, sabiedrības saliedētības un mediju politikas jautājumus, kā arī valsts un pašvaldību sadarbība to īstenošanā.
Būtiskākās pārrunu tēmas ietvēra informāciju par: Eiropas mediju brīvības aktu un informācijas sniegšanu par publiskā finansējuma piešķiršanu valsts reklāmai un piegādes vai pakalpojumu līgumiem, valsts un pašvaldību sadarbību Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā, kultūrizglītības nozares aktualitātēm – valsts profesionālās ievirzes standarta ieviešanu; mākslu jomas profesionālās ievirzes izglītības programmu pieejamību; metodisko atbalstu un jaunām iespējām pašvaldībām programmā "Latvijas skolas soma", kā arī par SIF sadarbību ar pašvaldībām.
KM pārstāvji sanāksmē informēja par Eiropas Mediju brīvības akta (EMFA) regulas ieviešanas kontekstā paredzētajiem nosacījumiem publiskā finansējuma piešķiršanai valsts reklāmai un piegādes vai pakalpojumu līgumiem. Regulas nosacījumi piemērojami no š.g. 8. augusta, tie nosaka pārredzamības, objektivitātes, proporcionalitātes un nediskriminēšanas prasības attiecībā uz publiskā finansējuma vai citu valsts resursu piešķiršanu mediju pakalpojumu sniedzējiem un tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, lai finansētu valsts reklāmu vai iegādātos no tiem tādas preces vai pakalpojumus, kas nav valsts reklāma, piemēram, audiovizuālus materiālus, tirgus datus un konsultācijas vai mācību pakalpojumus.
Pašvaldībām jāņem vērā Regulas 25.pants, kas paredz informācijas sniegšanu par publiskā finansējuma piešķiršana valsts reklāmai un piegādes vai pakalpojumu līgumiem. Būs jāpublisko to mediju pakalpojumu sniedzēju vai tiešsaistes platformu nodrošinātāju juridiskie nosaukumi, no kuriem tika iepirkti pakalpojumi, kā arī gada kopējā iztērētā summa un uz katru mediju pakalpojumu sniedzēju vai tiešsaistes platformu nodrošinātāju gadā iztērētā summa. KM rosina, ka informācija būs jāsniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, kas sadarbībā ar Valsts kasi katru gadu ziņos par valsts reklāmas izdevumu piešķiršanu mediju pakalpojumu sniedzējiem un tiešsaistes platformu nodrošinātājiem.
Sarunās aktuālais diskusiju jautājums bija masu pakalpojuma sniedzēja identificiēšana jeb masu informācijas līdzekļu reģistrā reģistrētā masu informācijas līdzekļa īpašnieku (dibinātāju) vai izdevēju. LPS uzskata, ka nepieciešama visu iesaistīto pušu vienota izpratne par pakalpojuma sniedzēja definēšanu kā masu mediju, lai nodrošinātu pilnvērtīgu informācijas sniegšanu NEPLP par noslēgtajiem līgumiem. Puses vienojās iesaistit LPS turpmākajā darbā un vadlīniju izstrādē Regulas prasību piemērošanā attiecību uz minēto nosacījumu par informācijas sniegšanu.
LNKC direktore Signe Pujāte informēja par Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta un Rīgas Tehniskās universitātes pētnieku nesen veikto pētījumu par Dziesmu un deju svētku ekonomisko ietekmi valsts budžeta kontekstā. Secinājumi liecina, ka, ieguldot 1 eiro svētku organizēšanā, ekonomikā atpakaļ tiek atgūti 1,67 eiro. Tādējādi kopējais valsts tautsaimniecības pienesums pārsniedz 11 milj. eiro. Pētījums būtu turpināms, tostarp analizējot situāciju pašvaldību budžeta kontekstā.
Mērķdotācija māksliniecisko kolektīvu vadītājiem 2025. gadā ir 2,3 milj. eiro, tajā skaitā 2,05 milj. eiro pašvaldībām. Dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšanā 2025. gadā iesaistīti 1680 kolektīvi, no tiem 1483 ir pašvaldību pārraudzībā, kas ir 88% Latvijas māksliniecisko kolektīvu. 2028. gadā gaidāmo Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumi tiek plānoti piecu gadu ciklā sadarbībā ar pašvaldībām, turpinās darbs pie 2026. gada pasākumu norises saskaņošanas un aktualizēšanas.
LNKC pārstāvji arī informēja, ka notiek pieteikumu iesniegšana Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam. Norisinās arī latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu vērtību sarakstu izveide; septembrī priekšlikumus izvērtēs jomas eksperti, bet 18. novembrī notiks vēsturisko zemju vērtību prezentācija Rīgā. Līdz 2027. gadam turpinās norāžu uzstādīšana uz ceļiem latgaliski un lībiešu valodā. VKKF “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programmā” kopā piešķirti 669 180 eiro 252 projektu īstenošanai.
LNKC un KM pārstāvji vēstīja par kultūrizglītības jomas aktualitātēm, uzsverot, ka uzsākta Valsts profesionālās ievirzes izglītības standarta mākslu jomā ieviešana, kas turpināma arī nākamajos mācību gados. LNKC arī turpmāk šajā jomā sniegs atbalstu pašvaldībām, t.sk. organizējot seminārus un pedagogu profesionālās pilnveides kursus.
Tika pārrunāts līdz šim kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” sniegtais metodiskais atbalsts pedagogiem, tajā skaitā sadarbībā ar Izglītības attīstības centru izstrādātā un aprobētā pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma “Kultūras norises kā mācīšanās resurss”, ko līdz šim apguvuši 212 pedagogi no visas Latvijas. Lai veicinātu jēgpilnu kultūras norišu izmantošanu mācību saturā, dažāda veida metodiskais atbalsts pedagogiem ir jāturpina. Atslēgas cilvēki programmas veiksmīgā īstenošanā ir programmas “Latvijas skolas soma” koordinatori pašvaldībās un skolās, tāpēc tiks turpināta koordinatoru kapacitātes un statusa celšana. Turpinot ieviest programmu, ir būtiski sadarboties pašvaldību līmenī, iesaistot kultūras institūcijas – kultūras centrus, bibliotēkas, muzejus utt., kā arī veicināt sadarbību ar pašvaldību izglītības iestādēm un pašvaldību administrāciju.
SIF sekretariāta direktore Inese Kalvāne uzsvēra, ka sadarbība ar pašvaldībām ir būtiska un iekļauta visos SIF stratēģiskajos rīcības virzienos. Rīcības virziena “Piederības Latvijai stiprināšanā” ietvaros, sniedzot atbalstu jaunpienācējiem Latvijā, t.sk., Ukrainas civiliedzīvotājiem, fonda Vienas pieturas aģentūras filiāles Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Valmierā un Jelgavā sadarbojas ar pašvaldību iestādēm. Arī turpmāk attīstāma esošā sadarbība starp aģentūras filiālēm un pašvaldību institūcijām jaunpienācēju atbalsta nodrošināšanā, tostarp paplašinot informācijas apmaiņu par aktuālajiem pakalpojumiem, kopīgi plānojot aktivitātes un veicinot efektīvu komunikāciju. Īpaši nozīmīga ir koordinēta informācijas aprite par latviešu valodas kursiem, lai uzlabotu mācību pieejamību un sasniegtu plašāku mērķa grupu.
Latvijas Pašvaldību savienība
Kultūras ministrija